Aizraukles rajona padomē visai vētraini apspriests Aizkraukles viesnīcas “Pērse” liktenis. Ēku vēlas pirkt SIA “Bomis Ltd” no Jelgavas, un vairāki rajona padomes pārstāvji gatavi viesnīcu pārdot.
Aizraukles rajona padomē visai vētraini apspriests Aizkraukles viesnīcas “Pērse” liktenis. Ēku vēlas pirkt SIA “Bomis Ltd” no Jelgavas, un vairāki rajona padomes pārstāvji gatavi viesnīcu pārdot. Taču nav skaidrs šāda darījuma pamatojums, turklāt līdz šim viesnīcas pārdošanas iespēja oficiāli nav pat apsvērta.
Jelgavnieki meklē ēku
Aizkraukles rajona padome 26. oktobrī saņēma SIA “Bomis Ltd” lūgumu “izskatīt iespējamos sadarbības variantus viesnīcas “Pērse” ēkas izīrēšanai vai pārdošanai ar mērķi izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu administratīvo ēku”. Iesniegums domāts personīgi Aizkraukles rajona padomes izpilddirektoram Guntim Libekam, un tajā nav sīkāk paskaidrots, kādi varētu būt šie iespējamie sadarbības varianti. Nav arī izklāstīts kaut aptuvens ēkas apsaimniekošanas plāns.
Skaidrs tikai viens — Jelgavas firma “Bomis Ltd”, kura, kā norādīts iesniegumā, nodarbojas ar “dzelzceļa virsbūves materiālu vairumtirdzniecību, ražošanu, kokapstrādi un administratīvo telpu īri”, vēlas iegūt “Pērses” ēku. Tas ir iekārojams objekts pilsētas centrā, kuru noteikti vēlētos arī citi uzņēmēji.
Apspriedes aiz slēgtām durvīm
Līdz pat 10. novembrim, kad SIA “Bomis Ltd” iesniegumu izskatīja Aizkraukles rajona padomes finanšu un tautsaimniecības komitejas sēdē, par viesnīcas iespējamo pārdošanu padomes darbinieki klusēja. “Staburagam” zvanīja vairāki satraukti viesnīcas darbinieki, arī ēkas apsaimniekotāji no Aizkraukles rajona komunālo uzņēmumu kombināta (KUK), taču rajona padomē konkrētu informāciju iegūt nebija iespējams.
— Ir saņemts iesniegums, komitejas sēdē to apspriedīsim. Nav teikts, ka mēs viesnīcu uzreiz pārdosim, — tas bija vienīgais, ko atklāja Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs.
Arī citi darbinieki, pat aplinkus iztaujāti, sazvērnieciski klusēja, vien atzīstot, ka par viesnīcu “Pērse” interesi tiešām izrādījuši uzņēmēji, gan neatklājot, kas tieši un kāda ir šī interese.
Tomēr no neoficiāliem, bet drošiem avotiem izdevās noskaidrot, ka, gaidot 10. novembra komitejas sēdi, Aizkraukles rajona padomē ritēja aktīvas sarunas par “Pērses” turpmāko likteni. SIA “Bomis Ltd” pārstāvji tikās gan ar Pēteri Keišu, Gunti Libeku un Aizkraukles rajona padomes ekonomikas nodaļas darbiniekiem, gan ar KUK direktoru Ivaru Sekaci, lai apspriestu iespējamo pirkumu. Dzirdējām pat, ka neoficiāla vienošanās jau panākta, vien atlicis to apstiprināt rajona padomes sēdē.
Skaidrības par notiekošo nav
Acīmredzot tādēļ finanšu un tautsaimniecības komitejas sēdes darba kārtībā jau bija punkts “Par viesnīcas “Pērse” turpmākās apsaimniekošanas modeļiem”, tādējādi neviļus norādot, ka viss tiešām jau iepriekš izlemts un atlicis izvēlēties atbilstošāko modeli. Tādus ekonomikas nodaļas vadītāja Laura Kļučina piedāvāja piecus un tikai vienā pieļāva “Pērses” palikšanu KUK īpašumā, pārējos — dažādi pārdošanas veidi. Piedāvāja pat iespēju veidot kopuzņēmumu, kurā 51 procents kapitāldaļu piederētu jelgavniekiem, pārējais — rajona padomei, kas patiesībā nozīmētu viesnīcu atdot privātīpašniekiem.
Piedaloties šajā sēdē, “Staburags” novēroja, ka dažu Aizkraukles rajona padomes pārstāvju vēlme pārdot viesnīcu ir nepārprotama, kaut gan pārdošanai nav pamatojuma un pret to iebilst KUK direktors Ivars Sekacis. Taču lēmēji ir arī citu pašvaldību vadītāji (sēdē piedalījās 14 pilsētu un pagastu vadītāju), daudziem nebija saprotams, kādēļ viesnīca vispār jāpārdod. It kā slikti esot tās finansiālie rādītāji — pērn “Pērse” strādāja tikai ar 400 latu peļņu, vēl 10 tūkstošu latu no viesnīcas ienākumiem tērēti KUK vajadzībām. Tomēr iepriekš nav domāts par finansiālās situācijas uzlabošanu, vien nu spriests par tās pārdošanu.
Pieļaujama vienīgi izsole
Vairāki pašvaldību vadītāji iebilda pret tik steidzamu pārdošanu, iepriekš neizvērtējot iespējas “Pērses” ekonomiskos rādījumus uzlabot.
— Es nesaskatu pamatojumu, kādēļ “Pērse” būtu jāpārdod. Man tas nav skaidrs, — neizpratnē bija Emīlija Zariņa, Mazzalves pagasta padomes priekšsēdētāja. Arī Neretas pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Ozoliņš iebilda pret tik steidzamu viesnīcas pārdošanu, to neatbalstīja vairāki citu pagastu vadītāji, arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme, kurš uzsvēra, ka šobrīd tik pārsteidzīgi ēku pārdot nevajag, bet, ja tomēr lemj to pārdot, tad tikai atklātā izsolē.
— Pieļaujami pārdot tikai izsolē par latiem. Varu prognozēt, ka gribētāju pirkt būs daudz, arī novada dome tad apsvērs iespēju piedalīties izsolē, — tā Vilnis Plūme.
Arī tie pašvaldību vadītāji, kuri atbalstīja viesnīcas pārdošanu jau tagad, norādīja, ka tam jānotiek atklātā izsolē.
Tas savukārt neapmierināja “Bomis Ltd” pārstāvjus Juri Milleri un Māri Kubliņu, kuri norādīja, ka izsole nedošot vēlamos (!) rezultātus. Bauskā, lūk, pašvaldība viesnīcu izsolē mēģina pārdot jau ilgstoši, bet sākumcena (230 tūkstošu latu), kā arī prasība saglabāt trīszvaigžņu viesnīcas statusu un investēt tajā 500 tūkstošu latu nevienu pircēju nevilina.
Keiša kungs gan norādīja, ka Aizkraukles viesnīcas cena izsolē nebūtu mazāka. Par iespējamo izsoli tad arī sākās visasākās diskusijas, jo potenciālie pircēji un pārdevēji atklātā sēdē nu nespēja vienoties par to, kas, iespējams, iepriekš jau izspriests aiz slēgtām durvīm.
Gaidīs gada rezultātus
Uzklausot potenciālos pircējus, Ivaru Sekaci un pašvaldību vadītājus, komitejas sēdē tomēr nolemts viesnīcu pagaidām nepārdot, bet atstāt KUK īpašumā. Par iespējamo “Pērses” pārdošanu lems nākamgad, kad saņems viesnīcas šīgada darbības rezultātus. Ja tie būs slikti, iespējams, domās par ēkas izsoli.
Firmas “Bomis Ltd” pārstāvji šo lēmumu komentēja īsi: kā pasakā par govi, kuru veda pārdot. Jo tuvāk tirgus, jo mīļāka govs, līdz lopiņu nepārdod, bet pārved atpakaļ mājās.
Libeka kungs replikās bija neizpratnē, “ka paši (rajona padome — aut.) nezina, ko grib” un “ēkas vērtība katru gadu samazinās”. Tas gan šķiet naivi, jo pat nespeciālistam skaidrs, ka nekustamā īpašuma cenas pieaug un “Pērse” jau nav tikai ēka, bet arī zeme pašā pilsētas centrā.
Tomēr vairākuma (par viesnīcas atstāšanu KUK īpašumā balsoja 7 deputāti, pret — 6, viens atturējās) viedoklis jārespektē, un nu nekas cits neatliek — jāgaida nākamais gads.
Piemērs — Bauskas pieredze
Arī tad nav skaidrs, kas notiks ar viesnīcu “Pērse”. Baušķenieku pieredze viesnīcas pārdošanā liecina, ka izsolē par latiem pārdošana neveicas. Bauskā viesnīcai nav pieteicies neviens pretendents, kaut daļa vietējo uzņēmēju uzskata, ka 230 tūkstošu latu par ēku nav liela summa. Problēmas radot vienīgi prasība investēt naudu viesnīcas attīstībā, kā arī saglabāt tās statusu. Nav arī skaidrs, ko darīt ar īrniekiem.
Keiša kungs sēdē bilda, ka varot arī nesteigties. Ja pirmajā izsolē neveiksies, pagaidīs un rīkos atkārtotu.
— Neviens neliek pārdot viesnīcu tagad, pēc dažiem gadiem tās cena tikai pieaugs. Biju Bauskā, iepazinu viņu pieredzi, un, domāju, mums būs jārīkojas līdzīgi, — tā Pēteris Keišs.
Konkrētu māju nevajag
Nākamajā dienā pēc komitejas sēdes “Staburagam” piezvanīja “Bomis Ltd” direktora vietnieks Māris Kubliņš, kurš vēlējās paust savu viedokli.
— Mēs meklējam biroju vajadzībām piemērotu namu 1200 līdz 1500 kvadrātmetru platībā, lai izveidotu to par modernu administratīvo ēku. Izskatījām dažādus variantus, interesējāmies novada domē, rajona padomē, kur piedāvāja pirkt “Pērsi”, — stāsta Māris Kubliņš. — Tikāmies ar Keiša, Libeka, Sekača kungu, izpētījām viesnīcas finanšu rādītājus un secinājām, ka varētu ēku pirkt. Paralēli tam ritēja sarunas par “Raijo” un “Vērdiņa” ēku iespējamo iegādi, jo mums nevajag obligāti nopirkt tieši “Pērsi”, mēs meklējam ēku vispār. Tā kā padome nolēma “Pērsi” nepārdot, mēs domāsim par citām iespējām, jo nākamo gadu nevaram gaidīt.
Kā “Pērses” iespējamo cenu Kubliņa kungs nosauca 120 līdz 160 tūkstošu latu, ko esot noteikuši profesionāli vērtētāji.
— Tā ir ēkas cena bez zemes, bet tas nenozīmē, ka mēs pirktu tieši par šādu summu. Mēs esam aprēķinājuši savas iespējas un gatavi maksāt tik, cik varam, — tā “Bomis Ltd” direktora vietnieks Māris Kubliņš.
Nomnieki neziņā
Kaut komitejas sēdē nolemts “Pērses” īpašniekus pagaidām nemainīt, nākamais gads nav aiz kalniem, un paredzams, ka ēkas pārdošanas jautājumu rajona padomē drīz sāks apspriest atkal. Visticamāk, tas notiks jau līdz martam, jo jāpaspēj pārdot līdz pašvaldību vēlēšanām. Aizkraukles rajona padomes pašreizējā darbība vērsta uz to, lai pārdotu to, ko var, bet pēc tam kaut ūdensplūdi.
Diemžēl, diskutējot par “Pērses” pārdošanu, piemirsti nomnieki, kuri te iekārtojuši savus veikalus vai sadzīves pakalpojumu uzņēmumus. “Pērsē” tirdzniecības vieta ir 23 uzņēmumiem un individuālā darba veicējiem, tur strādā arī desmit KUK algotu darbinieku. “Staburags”, aptaujājot vairākus, secināja, ka par iespējamo pārdošanu viņi nav informēti.
— Neko par pārdošanu neesam dzirdējušas, tas ir pārsteigums. Nezinu, ko jaunais īpašnieks darītu ar frizētavu, varbūt liktu izvākties. Mums līgums ar “Pērsi” ir līdz gada beigām, tad redzēs, vai to pagarinās, — stāsta frizētavas “Ilona un Tija” darbinieces.
Arī individuālā uzņēmuma “Ilūzija”, kurš pārdod lietotu apģērbu, pārdevēja neko par notiekošo nezināja.
— Nezinu, kas notiks, ja ēka piederēs citiem. Vai nebūs milzīga īres maksa? Būs jāpaliek bez darba, — tā pārdevēja.
Arī “Rīgas slimokases”, lombarda “Moda” un citu tirdzniecības vietu darbinieki par “Pērses” pārdošanu nav dzirdējuši un ir uztraukušies, vai nepaliks uz ielas.
Vajadzīgs saimnieks
Savukārt kafejnīcas “Pērse” saimnieks, zemnieku saimniecības “Vējkalni” īpašnieks Ilmārs Klaužs par iespējamo pārdošanu neuztraucas un uzskata, ka citi saimnieki ēku vismaz sakārtos.
— Dzirdēju, ka interesējas par viesnīcas pirkšanu, bet es neuztraucos. Domāju, kafejnīca būs vajadzīga arī citiem īpašniekiem. Viesnīca šobrīd savas funkcijas tik un tā neveic, viesu te ir maz, pelna galvenokārt ar telpu nomniekiem, — stāsta Ilmārs Klaužs. — Īres maksa mums ir augsta, par 80 kvadrātmetru lielām telpām mēnesī maksāju 300 latu, vēl pašam jāmaina logi, jāremontē, bet ēkas saimnieks nespēj pat ieeju viesnīcā salabot. Aizkraukle ir sakārtotākā pilsēta ar nekoptāko viesnīcu, kauns tādā ārzemniekus vest. Domāju, te vajadzīgs īsts saimnieks, kurš spējīgs sakārtot ēku un tās apkārtni.
***
Par to, ka septiņdesmitajos gados celtajai viesnīcas ēkai vajadzīgs remonts, nešaubās neviens. Komunālo uzņēmumu kombināts pēc iespējas ēku remontē, tajā ierīkota moderna konferenču zāle, tomēr lielākiem uzlabojumiem naudas nepietiek. Bet vai tādēļ īpašums jāpārdod pirmajam prasītājam? Aizkraukles rajona padomei laiks nopietni izvērtēt viesnīcas ekonomisko darbību un rast risinājumu tās uzlabošanai. Diemžēl tas, šķiet, mīkstos krēslos sēdošos lēmējus neinteresē. Viņiem vairāk rūp ātrāk pārdot, jo, kas zina, cik ilgs būs rajona padomes mūžs. Ja nu nākamgad pārdot nepaspēj.
