Melnais caurums – veselības aprūpe. Priekšnieki “apēd” siltumu un elektrību

Zinu, ka nav pieklājīgi skaitīt naudu svešā makā, bet šoreiz tā nu ir sanācis, ka tomēr esmu tajā svešajā makā ielūkojusies. Neko slepenu gan neesmu atklājusi, jo tā maka, kas radīja pārdomas, biezumu pagājušajā nedēļā cēla gaismā Latvijas Televīzijas ziņu dienests. Kāpēc es par to stāstu? Aizvadītajā nedēļā Aizkraukles slimnīcā darba vizītē bija ieradies veselības ministrs Hosams Abu Meri un par to jūs plašāk varat lasīt šajā numurā. Gandrīz visas sarunas par slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem un attīstību apstājās pie mūžīgā naudas trūkuma veselības aprūpes nozarē. Rindas pie ārstiem ir garas, jo ir pārāk maz naudas valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, slimnīcu nevar paplašināt, jo nav naudas, ķirurgs uzņemšanas nodaļā naudu no valsts saņem tikai par darbu dienā, jo nakts stundu apmaksai nav naudas. Lai ķirurgs neaizmuktu pavisam, slimnīca piemaksā no savas kabatas, bet pacientiem šī speciālista palīdzība naktī uzņemšanas nodaļā kļuvusi par maksas pakalpojumu.

Arī pievienotās vērtības nodokli zālēm nevaram samazināt, jo valsts budžetā šim mērķim nepietiek naudas. Publiskais finansējums ārstniecības iestādēm pēdējos gados iegājis stagnācijas fāzē — secina slimnīcu vadītāji.

Tajā pašā laikā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča atalgojums mēnesī ir 10 000 eiro. Un vēl 3000 eiro šī amatpersona saņem kā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomes priekšsēdētājs. Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, savienojot šo amatu ar Austrumu slimnīcas padomes locekļa amatu, mēnesī saņem 10 000 eiro. Likums gan nosaka, ka uz diviem krēsliem šie kungi turpmāk nevarēs sēdēt un no viena amata būs jāatsakās. Taču Veselības ministrija, komentējot situāciju, kāpēc vēl nav izdarīta izvēle, atklāj, ka ir atļāvusi kungiem saglabāt abus amatus, ja vien darbs abās slimnīcās nerada interešu konfliktu.

Saprotu, ka vienas valsts amatpersonas atalgojuma samazinājums neglābs veselības nozari no naudas trūkuma un viņiem algu neviens mūsu slimnīcai nepārdalīs, tomēr man šķiet, ka tas ir nesamērīgi augsts atalgojums. Pat veselības ministram pašam ir mazāka alga. Par viena valdes priekšsēdētāja gada algu kādai reģionālajai slimnīcai varētu nopirkt četrus ultrasonogrāfus. Staņēvičs gadā saņem tik pat, cik Aizkraukles slimnīca gadā samaksā par apkuri un elektrību.

Nauda veselības nozarē pazūd kā melnajā caurumā. Piešķir, cik grib, vienmēr ir par maz. Bet varbūt vismaz vienu caurumu var aiztaisīt, lai vismaz daļa naudas aizplūstu tur, kur ieguvēju no tā būtu krietni vairāk nekā viens valdes priekšsēdētājs.