Vairāku iedzīvotāju vārdā redakcijā bija ieradusies kāda klintainiete (uzvārds zināms), kuru neapmierina preču sortiments vietējos veikalos.
Vairāku iedzīvotāju vārdā redakcijā bija ieradusies kāda klintainiete (uzvārds zināms), kuru neapmierina preču sortiments vietējos veikalos.
— Klintaines pagastā ir divi veikali — “Kūlīšos” un “Lakstīgalās”, taču tie ir tik tukši, ka ne reizi vien nosāp sirds par veltīgo gājienu. Man uz veikalu jāiet vairāki kilometri. Ne vienmēr tur var nopirkt visnepieciešamākās preces — cukuru, sāli, augļus gandrīz gadu neesmu redzējusi. Arī saldumu izvēle ļoti niecīga. Piena produkti veikalā ir retums. Tie, kuri dzīvo tuvumā, var aiziet uz veikalu tūliņ pēc preču pievešanas, bet ko lai dara tālāk dzīvojošie? Ar maizi vien nepietiek. Vai tiešām veikaliem nevar atrast īstu saimnieku? — jautā neapmierinātā klintainiete.
Sazinājāmies ar Klintaines pagasta padomes priekšsēdētāju Jāni Daģi. Viņš paskaidroja:
— Abos veikalos saimnieko koknesiete Maiga Havličkova. Veikals “Lakstīgalās” ir viņas privātīpašums, bet “Kūlīšos” mēs viņai telpas iznomājam. Diemžēl ar viņu sazināties nav iespējams — viņa izvairās tikties. Tā kā Havličkovas kundze par telpu nomu nav maksājusi, mēs viņu sūdzam tiesā. Nomas līgums viņai beidzas šajā gadā, tad arī klintainiešiem varu solīt citu veikala saimnieku.
Diemžēl arī “Staburagam” neizdevās sazināties ar Havličkovas kundzi, jo “Lakstīgalu” pārdevēja nezināja, kur saimnieci meklēt.
