www. staburags.lv
Nedēļas nogalē tiks pārgriezti Baltijas valstu elektrības savienojumi no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un notiks pievienošanās Eiropas vienotajam elektrotīklam. Latvijā savienojums pie Alūksnes robežu šķērso piecās vietās. Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas pievienošanās Eiropas elektrotīklam notiks teju gadu agrāk, nekā sākotnēji plānots.
Šajā adresē var redzēt pašreizējo elektrotīkla frekvenci, saražoto enerģiju un tās patēriņu : https://ast.lv/lv/content/situacija-energosistema
Nevar izslēgt pārrāvumus
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidrojusi, ka februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana. Februārī ir arī mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms, uzsver KEM, taču vienlaikus norāda — elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu, kā arī elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās.
Baltijas pārvades sistēmas operatori veikuši būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Tostarp ir izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.
“Atslēgšanās no BRELL notiks 8. februāra rītā. Tam sekos aptuveni pusotru dienu ilgs izolēts darbs. Baltijas energosistēma strādās bez sinhrona savienojuma ar Krievijas energosistēmu un bez savienojuma ar Eiropas energosistēmu. Šajā izolētas darbības laikā paredzēts veikt testus, lai pārbaudītu Baltijas energosistēmas spēju uzturēt stabilu sistēmu arī dažādu incidentu gadījumos. Tie būs simulēti, plānoti incidenti. Un pēc tam jau 9. februāra vakarā plānota sinhronizācija ar Eiropas energosistēmu pa Lietuvas— Polijas gaisvadu sistēmu,” skaidro AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns. Somijas—Igaunijas starpsvienojuma “EstLink 2” nepieejamība nekavēs sinhronizācijas norisi, kā arī neietekmēs elektroapgādi reģionā. Tomēr Baltijas pārvades sistēmas operatori koordinācijā ar Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru tīklu (ENTSO-E) pārskata tehnisko realizāciju, izskatot iespēju izolētas darbības testu organizēt citā laikā pēc sinhronizācijas.
Ietekme būs
Investīcijas Latvijā sasniedz 483 miljonus eiro — gan līniju rekonstrukcijā, gan jaunajās iekārtās un IT sistēmās. Lielākā daļa no šīm investīcijām tiek segtas ar ES līdzfinansējumu un sastrēgumu vadības ieņēmumiem, kas ļāvis mazināt ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tarifu. Grobiņā jau atklāts pirmais sinhronais kompensators, otra ieslēgšana notiks Ventspilī jūnijā, bet Līksnā — rudenī. Kopumā Baltijā tādu būs deviņi. No oktobra darbu sāks lieljaudas baterijas Tumē un Rēzeknē, ko uzstāda kompānija “Rolls Royce”.
Atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas tīkla nozīmēs lielāku Baltijas valstu drošību un neatkarību. Taču tā radīs arī jaunas izmaksas. Šogad — 40 miljonus eiro. Tā gan ir tikai prognoze, izmaksas uzzinās vien pēc atslēgšanās, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”. Izmaksas veidos izdevumi par tirgus balansēšanu. AST būs jāspēj nodrošināt līdzsvars — kaut kur jānoglabā vai jāiztērē enerģija, ja tās būs par daudz, un no kaut kurienes jāpaņem, ja par maz. Viens no uzņēmumiem, kas jauno sistēmu apsver izmantot, ir “Rīgas siltums”. Kad enerģijas būs par daudz, tas plāno pārslēgties no gāzes uz elektrokatlu un par to vēl saņems naudu par elektrotīkla balansēšanu. Kad tīklā elektroenerģijas trūks, uzņēmumi varēs nopelnīt no savu rezerves jaudu iedarbināšanas. Latvijā uzņēmums, kas var uzturēt lielākās rezerves jaudas, ir “Latvenergo”.
“Mēs būsim savienoti ar citiem tīkliem, kas ir ar daudz mazāku jaudu. Līdz ar to uz vietas Baltijā būs jātur lielākas balansēšanas rezerves un tirgus svārstības pieaugs. Vēl papildus tam ir nākušas klāt ļoti lielas saules jaudas, kas jau tā rada papildu svārstības, un līdz ar to, lai sistēmu noturētu līdzsvarā, ir nepieciešams laiku pa laikam diezgan daudz iepirkt no vienas vai no otras puses šos te nebalansa apjomus,” raidījumam skaidro enerģētikas konsultants Būvmateriālu ražotāju asociācijas pārstāvis Gatis Ābele.
Kopīgs balansēšanas jaudu tirgus
“Tas, ko mēs visā Baltijā, visi trīs operatori, gatavojoties šim brīdim, esam darījuši, — mēs esam izveidojuši kopīgu balansēšanas jaudu tirgu, jo, kopīgi iepērkot šīs balansēšanas jaudas, tas izmaksās lētāk. Tātad mums būs vajadzīgs mazāks apjoms kopumā, ja ar šīm jaudām savstarpēji varēsim dalīties, gan arī lielākā tirgū ar vairākiem konkurentiem arī var dabūt pēc iespējas zemāku cenu,” pārliecināts AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Elektrības rēķini Latvijā varētu palielināties, taču pieaugums nebūs lielāks par 5%, tā no KEM un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atbildēm secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.
Energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns aģentūrai LETA sacījis, ka ietekmi, ko uz elektroenerģijas cenām atstās Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL elektroenerģijas tīkla, precīzi prognozēt nav iespējams, tomēr, visticamāk, elektroenerģijas biržas cenas dienas ietvaros kļūs svārstīgākas. Viņš paskaidro, ka atslēgšanās no BRELL ir tikai viens no faktoriem, kas veicinās cenu svārstības elektroenerģijas tirgū, turklāt ne ar to lielāko ietekmi. Piemēram, “Estlink 2” sabotāža un pārrāvums enerģijas cenas ietekmē daudz vairāk, nemaz nerunājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošo izejvielu cenu kāpumu, kas 2022. gadā dramatiski palielināja elektrības cenas, vidējai mēneša cenai biržā pārsniedzot pat 50 centu par kilovatstundu. Vismazāk svārstības tirgū jutīs klienti, kuriem ir bijusi iespēja uzstādīt saules paneļus un akumulatorus.
Reklāma