Rajonu padomēm līdz 3. novembrim bija jāinformē Pašvaldību savienība un Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centrs par savu nostāju sakarā ar lauku attīstības speciālista algošanu pagastos.
Rajonu padomēm līdz 3. novembrim bija jāinformē Pašvaldību savienība un Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centrs par savu nostāju sakarā ar lauku attīstības speciālista algošanu pagastos. Aizkraukles rajona padome šāda amata izveidi atbalsta.
Līdz šim pašvaldību vadītāji diskusijā par lauku attīstības speciālistu algošanu neiesaistījās, tāpēc idejas autori aicināja rajonu padomju vadītājus izteikt savu viedokli. Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs pirms tam aicināja apspriesties pagastu vadītājus. Bija pārstāvēts 14 pašvaldību.
Par 45 latiem tikai misionārs
Sarunā piedalījās arī Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Ināra Regīna Grīnblate:
— Lauku attīstības speciālistus pagastos varētu saukt par misionāriem, jo atalgojums, kuru viņi saņems no valsts, paredzēts niecīgs — aptuveni 45 lati par darbu, nedaudz kancelejas piederumiem, transporta izdevumiem, no piešķirtās naudas būs jāmaksā arī konsultāciju birojam par metodisko vadību. Pašvaldībām prasa nodrošināt darba vietu un apstākļus.
Mēs uzņemamies lauku attīstības speciālistu darba metodisko vadību un izglītošanu, nodrošināsim arī nepieciešamos informatīvos materiālus. Speciālistu uzdevums būs palīdzēt cilvēkiem atrast nepieciešamo informāciju par dažādiem projektiem un programmām, ar kuru palīdzību var iegūt naudu saimniecības attīstībai. Viņi varētu organizēt diskusijas un pieredzes apmaiņas braucienus.
Speciālists vajadzīgs
Aizkraukles rajona padomes un Iršu pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs tāda amata izveidošanu atbalsta, ja vien valsts tiešām piešķirs naudu. Pašvaldība algot šādu speciālistu nevar, jo daudzos pagastos nav pat 45 latu, ko cilvēkam samaksāt. Jau šobrīd gandrīz katrā pagastā ir viens darbinieks, kurš sabiedriskā kārtā vai par simbolisku samaksu palīdz lauku cilvēkiem izpildīt pieteikumus Eiropas Savienības naudas saņemšanai, atrast citu informāciju. To, ka šādas konsultācijas cilvēkiem nepieciešamas, pierādīja pieteikšanās Eiropas Savienības vienotajiem platībmaksājumiem. Maz bija zemnieku, kuri bez citu palīdzības pieteikumus spēja izpildīt. Daudzi lūdz palīdzēt sagatavot arī grāmatvedības vai citus pārskatus Valsts ieņēmumu dienestam.
Katrā pagastā savu
Pēteris Keišs saka: “Mums ir trīs iespējas, kā rajonā veidot šo lauku attīstības speciālistu darba sistēmu: katra pašvaldība pati algo šo speciālistu, vairāki pagasti apvienojas un maksā vienam cilvēkam vai veidojam vienu centru, kurā algojam augsti kvalificētus un profesionālus speciālistus.”
Keiša kungs aicināja visus izteikt savu viedokli. Mazāko un tālāk no rajona centra esošo pagastu, piemēram, Mazzalves, Pilskalnes, Staburaga, Sunākstes, Seces vadītāji vēlas algot katrs savu lauku attīstības speciālistu. Sunākstes pagasta padomes priekšsēdētāja Ināra Vītola saka: “Pagastā nesen darbu sāka informācijas centrs. Par tā vadītāju pieņēmām darbinieci ar augstāko izglītību. Domāju, ka viņa varētu būt lauku attīstības speciāliste.” Pilskalnē zemniekiem orientēties jaunumu gūzmā palīdz divas pagasta darbinieces. Viena labāk pārzina lopkopību, otra — augkopību.
Daži vēlas apvienoties
Lauksaimniecības konsultanti Līgu Rudzīti jau kādu laiku algo Aiviekstes pagastā. Viņai pašai ir sava zemnieku saimniecība. Pagasta padomē apmeklētājus viņa pieņem divas reizes nedēļā. Aiviekstes pagasta padomes priekšsēdētāja Vizma Mūrniece piebilst: “Lauku attīstības speciālista amats pagastā ir ļoti vajadzīgs, to esam secinājuši, redzot, kā mūsu konsultante strādā.”
Daudzeses, Zalves un Kurmenes pagasta vadītājas gribētu algot šādu speciālistu, vairākām pašvaldībām apvienojoties. Zalves pagasta padomes priekšsēdētāja Dzintra Noreika atzīst, ka pagastā nav cilvēka, kuru ieteikt šim amatam, un piecas dienas nedēļā viņš pagastmājā nav vajadzīgs. Arī Kurmenes pagasta padomes priekšsēdētāja Zita Smiļģe domā, ka varētu sadarboties ar Valles pašvaldību.
Grib kopīgu dienestu
Savukārt Kokneses un Neretas pašvaldības vadītāji ierosināja rajonā veidot vienotu dienestu. Naudu saņemtu un nepieciešamo skaitu lauku attīstības speciālistu algotu Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju birojs. Viņi strādātu vienu vai divas dienas katrā pagastā savā apkalpes zonā. Neretietis Guntis Ozoliņš šo ideju pamatoja ar Valsts zemes dienesta izstrādāto sistēmu. Vairākos pagastos strādā viens Zemes dienesta darbinieks, katrā pagastā viņš ir noteiktā dienā, cilvēki to zina, tad arī nāk kārtot savas lietas. Arī šajā gadījumā varētu rīkoties līdzīgi. Mazo pašvaldību vadītāji tādai idejai nepiekrita.
Nevienam neko neuzspiež
Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs, uzklausījis visus viedokļus, secināja, ka centralizētu dienestu rajonā tomēr neveidos un nevienai pašvaldībai neko neuzspiedīs. Arī konkrētu lēmumu rajona pašvaldība nepieņems. Ja pagasta padomes kontā tiešām ieskaitīs naudu šāda speciālista algošanai, lai katra pašvaldība pati izlemj, kā labāk rīkoties.
