Aizkraukles virsmežniecības teritorijā izveidojusies pārāk liela caunu populācija, un barības trūkuma dēļ caunas sāk uzbrukt pat stirnām. Šī iemesla dēļ caunas kļūst bīstamas.
Aizkraukles virsmežniecības teritorijā izveidojusies pārāk liela caunu populācija, un barības trūkuma dēļ caunas sāk uzbrukt pat stirnām. Šī iemesla dēļ caunas kļūst bīstamas.
— Aicinu mednieku kolektīvus pastiprināti medīt caunas, — saka Aizkraukles virsmežniecības medību inženieris Vitolds Rozītis. — Caunas sākušas uzbrukt pat stirnām. Aizkraukles pagasta mednieku kolektīva vīri gaides medībās dzirdējuši, ka mežā brēc stirna. Mednieki pārtraukuši medības un devušies noskaidrot, kas notiek. Pieejot tuvāk, atklājies, ka stirnai pārgrauzts skausts, bet no pakritušā dzīvnieka kokā uzlēkusi cauna. Par līdzīgu gadījumu ziņoja arī Jaunjelgavas apkaimes mednieki.
Spriežot pēc notikušā, caunu ir tik daudz, ka viņām nepietiek barības, tāpēc uzbrūk lielākiem dzīvniekiem. Cauna uzlec stirnai skaustā un mēģina pārgrauzt kakla dzīslas. Savukārt stirnai nav nekādu iespēju aizstāvēties. Ja caunai šādas medības kaut reizi izdodas, viņa iesākto mēģinās atkārtot.
Caunas ir nelimitēts medījamais dzīvnieks, un šo plēsēju medības atļautas no 1. oktobra līdz 31. martam.
***
Fakts.
Latvijā dzīvo divu veidu caunas — meža un akmens cauna. Abu plēsēju “ēdienkarte” un dzīvesveids ir visai līdzīgi. Akmens cauna, salīdzinot ar meža caunu, retāk pārvietojas kokos.
