Sunākstes luterāņu draudze satraukta par Baltās baznīcas īpašumu. To 99 gadus vēlas nomāt Gints Asaris no Viesītes, kuram baznīcas tuvumā ir nopirkta zeme. Taču draudze par zemes nomu oficiāli nemaz nav informēta.
Sunākstes luterāņu draudze satraukta par Baltās baznīcas īpašumu. To 99 gadus vēlas nomāt Gints Asaris no Viesītes, kuram baznīcas tuvumā ir nopirkta zeme. Taču draudze par zemes nomu oficiāli nemaz nav informēta.
Iepazīstas nejauši
Konflikta sākums pavisam prozaisks. Pirmo reizi ar Gintu Asari Sunākstes luterāņu draudzes priekšniece Silvija Pīrāga iepazinās vasaras sākumā. Abi ar vīru Robertu strādāja baznīcā, kad pēkšņi tās parkā dzirdēja motorzāģa rūkoņu.
Gāja lūkot, kurš tur strādā, un tad arī uzzināja, ka Latvijas Vides aizsardzības fondā 2003. gada 11. novembrī ar Asara kunga līdzdalību iesniegts projekts par Stendera zaļās takas veidošanu uz baznīcas zemes.
Īpašumi pieder baznīcai
Silvijas kundze un draudze jau iepriekš bija dzirdējusi par Asara nodomiem 99 gadus nomāt baznīcas zemi. Turklāt Asaris esot pārliecināts, ka zemes patiesā saimniece ir Viesītes pašvaldība. Taču tā nav taisnība, jo baznīcu īpašumi ikvienas pilsētas vai pagasta teritorijā pieder tikai baznīcai.
Sunākstes draudze reģistrēta Valsts uzņēmumu reģistrā, un draudzes īpašums — 51 hektārs zemes, tajā skaitā 8 hektāri liels dīķis, ierakstīts zemesgrāmatā. Tieši tāpēc sunākstiešiem ir tiesības pašiem rīkoties ar baznīcas īpašumu. Ja kādam par to ir interese, jāraksta iesniegums draudzes valdei. Tai nav iebildumu par Stendera takas izveidošanu, jo šo vietu apmeklē tūristi, un katrs sakopts baznīcas īpašuma stūrītis viņus piesaistīs arvien vairāk.
Meklē labvēļus
Pīrāgas kundze lūdza Gintam Asarim ievērot likumu un iesniegt Sunākstes draudzes valdei iesniegumu, savu dzīves gājuma aprakstu un biznesa plānu. Tomēr viņš ar dokumentu iesniegumu vilcinājās.
Drīz pēc tam “Latvijas Avīzē” (29.07.2004.) Arta Drēziņa publikācijā apgalvots, ka Pīrāgas kundze vienpersoniski vēlas šo zemi pārdot “bagātam vācietim”.
— Gribu šai svētajai zemei piesaistīt bagātus mecenātus. Vai tāds var būt Gints Asaris, lai pierāda, — saka Pīrāgas kundze.
Šo viedokli viņa pauda pirms došanās uz Vāciju, kur Leonardo da Vinči programmā mācās augļkopību. Tur viņa cer satikt jau esošos baznīcas labvēļus — baltvācu biedrības līderi baronu fon Grothusu, kā arī ārpus Latvijas darbojošos arhibīskapu Elmāru Ernstu Rozīti un citus.
Pagaidām nekas nav skaidrs
Jānis Vītoliņš, Sunākstes luterāņu draudzes priekšnieces vietnieks:
— Baznīcas zemi iznomāt draudzei nav izdevīgi, tāpēc arī mēs to negatavojamies darīt. Ir draudzes, kuras, lai iegūtu naudu dievnama remontam vai citām vajadzībām, savu zemi vai mežu pārdod, bet mūsu draudzē par to nekas nav lemts.
Kad no Vācijas atgriezīsies draudzes priekšniece, tad lemsim, kā rīkoties tālāk.
Ruta Bīmane, Sunākstes luterāņu draudzes grāmatvede — kasiere:
— Draudze nedomā zemi ne pārdot, ne iznomāt. Kur nu vēl 99 gadus! Šovasar Asara kungs sācis pie kapiem būvēt šķūnīti, kas viņam to atļāvis, mēs nezinām.
Priecājos, ka mūsu draudzes priekšniece Vācijā ar labvēļu palīdzību, iespējams, iegūs naudu, lai varētu salabot Baltās baznīcas jumtu. Šovasar pie mums viesojās baltvācieši, un viņi toreiz solīja palīdzēt.
Oksana Cibiņa, Sunākstes pagasta padomes sekretāre:
— Asara kungs neilgu laiku dzīvoja Sunākstē un tad pārcēlās uz Viesīti. Pagasta padomi par saviem nodomiem veidot Stendera takas Asara kungs nav informējis, tāpat kā par vēlmi nomāt baznīcas zemi. Mēs par notikušo zinām tikai no draudzes priekšnieces Pīrāgas kundzes informācijas.
Iesniegums ir, lēmuma vēl nav
Jaunas vēsmas par Asara kunga nodomiem “Staburags” saņēma no Viesītes pilsētas domes priekšsēdētāja Jāņa Dimitrijeva, kurš Pīrāgas kundzes prombūtnē pilda arī Sunākstes luterāņu draudzes valdes priekšnieka pienākumus:
— 27. oktobrī no Asara kunga saņēmu Sunākstes baznīcas draudzei adresētu iesniegumu. Viņš raksta:
“Tūrisma attīstības veicināšanai esmu jau divus gadus smagi strādājis Sunākstes baznīcas teritorijā — gan ar vides izglītības tūrisma pulciņa bērniem, gan ar manis organizēto nometņu jauniešiem. Esam sākuši izkopt takas, izzāģēt nederīgos kokus un krūmus, tādējādi radot iespēju piekļūt “Stendera zaļās takas” apskates objektiem.
Ņemot vērā to, ka blakus Sunākstes baznīcai ir mans īpašums, kurā jau šobrīd esmu sācis aktivitātes ekotūrisma organizēšanai, manas iestrādes un idejas ir veiksmīgi savienojamas ar Sunākstes baznīcas teritorijas uzkopšanu un uzturēšanu.
Esmu paredzējis mācītājmuižā izveidot bērnu rotaļu laukumu un atpūtas vietas, lai tūristiem, bērniem un jauniešiem būtu iespējamas izjādes ar zirgiem, braukt ar laivām un doties pastaigās. Lai šīs idejas būtu īstenojamas, esmu paredzējis arī turpmāk ieguldīt savu un savas ģimenes darbu — tīrot un sakopjot apkārtni.
Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzu iznomāt 25 gadus mācītājmuižas teritoriju, tajā skaitā dīķus. Esmu ar mieru maksāt nodokļus, kā arī vienoties par nomas maksu.”
— Tāds ir Asara kunga iesniegums, ar kuru drīzumā iepazīstināšu Sunākstes baznīcas draudzes valdi. Kā tā nospriedīs, tādu lēmumu pieņemsim, — saka Dimitrijeva kungs.
Komercdarbības nebūs
“Staburags” sazinājās arī ar Gintu Asari, kurš pilnīgi noliedza, ka grib īpašumu nomāt 99 gadus.
— Oficiāli zemi vēlos nomāt 25 gadus un pilnībā šo vietu sakopt. Man ir vislabākie nodomi, jo turpat — pāri ceļam — ir mans īpašums, kuru pirms pāris gadiem nopirku. Man ļoti patīk Baltās baznīcas apkaime, tāpēc es ar Viesītes skolēniem tur esmu daudz strādājis. Tajā pašā laikā draudzes locekļi un Sunākstes pamatskolas bērni apkārtnes sakopšanā gan nav manīti. Nekādu komercdarbību izvērst negatavojos. Gribu, lai tikai šis skaistais, bet aizmirstais Latvijas stūrītis atkal būtu sakopts, lai par to priecātos ne tikai sunākstieši, bet tūristi no citām valstīm.
***
Vakar Jānis Dimitrijevs informēja, ka Asara kunga iesniegumu izskatīs pēc 24. novembra, kad no Vācijas atgriezīsies draudzes priekšniece Silvija Pīrāga.
Kad viņa atgriezīsies, mēs uzzināsim, vai Pīrāgas kundzei būs izdevies tikties ar turīgiem cilvēkiem un vienoties par palīdzību Baltās baznīcas atjaunošanā. Tajā pašā laikā rodas jautājums — vai ir taisnīgi noraidīt Asara kunga centienus sakopt šo svēto vietu? Ja katrs darbspējīgs sunākstietis piedalītos kaut vienā talkā baznīcas un tās apkārtnes sakopšanā, droši vien tur tagad izskatītos kā skaistā dabas parkā.
Latvijā daudzi uztraucas, ka zemi pārdod ārzemniekiem un mēs, latvieši, ar laiku būsim viņu kalpi. Baznīcas īpašums taču arī būtībā ir tāda pati Latvijas zeme un mežs. Bagātie ārzemnieki savu padarīs un aizbrauks, bet mums jāpaliek tepat tādās baznīcās, kādas būsim saglabājuši un atjaunojuši. Svarīgi tikai, vai pašu spēkiem.
