Liekais svars un cīņa ar to aktuāla daudzām sievietēm. Lai gan ne vienmēr sagaidīts cerētais rezultāts, iegūta pieredze, kura varētu noderēt arī citām.
Liekais svars un cīņa ar to aktuāla daudzām sievietēm. Lai gan ne vienmēr sagaidīts cerētais rezultāts, iegūta pieredze, kura varētu noderēt arī citām. Pēc publikācijas par šo tēmu to atklāj arī vairākas “Staburaga” lasītājas.
Iluta, 36 gadi
— Ja tuvākajiem radiem ir nosliece uz korpulenci, par savu figūru divtik jāuztraucas. Arī mani šī problēma skar. Daudzus gadus centos sadzīvot ar savu apaļīgumu, taču vienā brīdī arī manī notika “klikšķis”, kad apņēmos — arī es gribu būt slaida!
Iegalvoju sev, ka mans kuņģis nav miskaste un ka tajā nevar bāzt visu, ko gribas. Iemācījos ēst lēni, un tas ļoti palīdz nepārēsties. Organismā sāta sajūta rodas pēc noteikta laika, nevis pēc ēdiena daudzuma, ko apēd. Ļoti noderīgi ir ēst putras — auzupārslu, griķu, turklāt vārīt tās ūdenī. Nejautāju sev, vai tās garšo, bet gan — man to vajag. Putras nomāc kāri pēc saldumiem, un tagad veikalā varu mierīgi paiet garām saldumu plauktam. Izvēlos pārtikas produktus ar mazu kaloriju daudzumu. Ja nestrādā fizisku darbu, nedrīkst ēst daudz un treknu. Svarīgi arī negaidīt lielu izsalkumu, bet kaut ko ieēst starp ēdienreizēm, ja ļoti gribas.
Lai gan tas nebija viegli, savu dzīvesveidu esmu mainījusi. Neilgā laikā zaudēju desmit kilogramu, jau pusotru gadu sveru 68 kilogramus. Vingrošana? Zinu, ka vajadzētu, taču esmu izturējusi četras piecas dienas. Mans kritiķis ir spogulis un svari. Saņemties palīdz rezultāti — ja apģērbs kļūst par lielu, ir stimuls nepalaisties.
Esmu pārliecināta, ka jebkura sieviete var sevi piespiest zaudēt svaru, jo “lieli” kauli, iedzimtība vai vecums ir tikai atruna. Informācijas par šo tēmu ir daudz, vajag stingru raksturu, un viss izdosies.
Ingrīda, 41 gads
— Ko tik neesmu upurējusi sava skaistuma dēļ! Adatu terapija, medikamenti un tējas, dārgi diētas ārsti. Lai novājētu, esmu pat zemi ēdusi. Kāds gudrais ieteica, ka diēta būs efektīvāka, ja katru dienu apēdīšu karoti zemes. Lai gan pašai slikti kļuva, ēdu zemi, ka putēja vien. Dažus kilogramus zaudēju, taču ar laiku tos atkal atguvu, turklāt ar uzviju.
Nevaru dzīvot badā, un diētas nav man. Ne jau visas var būt tievas. Ja kāds mani pabiksta, atjokoju — es dzīvoju, lai ēstu, nevis ēdu, lai dzīvotu!
Tamāra, 52 gadi
— Esmu izmēģinājusi dažādus svara zaudēšanas veidus, taču arvien pat ar uzviju esmu atguvusi lieko svaru. Reizes trīs esmu iestājusies “Svara vērotājos”, tomēr šīs nodarbības nav man. Uzskatu, ka visi cilvēki nav vienādi un nevar vājēt pēc vienas receptes. Cits nemaz nedrīkst dzert tik daudz šķidruma, kā to iesaka “Svara vērotāju” nodarbībās. Šī ir arī ļoti dārga programma. Man ir ģimene. Nevaru pirkt augļus, liesu gaļu tikai sev un, ieslēgusies vannasistabā, tos notiesāt!
Izmēģināju akupunktūras metodi, divus gadus nēsāju ausī adatiņu. Tas tiešām mazināja apetīti, zaudēju 15 kilogramu. Tie lēni pazuda, taču ātri atkal atguvu.
Mana lielākā nelaime ir tā, ka gribu rezultātus ātri.
