Akciju sabiedrība “Hansabanka” ik gadu pasniedz prēmijas labākajiem Latvijas skolotājiem. Šogad to saņems arī Aizkraukles vakara un neklātienes vidusskolas skolotāja Aina Mieze.
Akciju sabiedrība “Hansabanka” ik gadu pasniedz prēmijas labākajiem Latvijas skolotājiem. Šogad to saņems arī Aizkraukles vakara un neklātienes vidusskolas skolotāja Aina Mieze.
Prēmijas labākajiem
Labākajiem skolotājiem Latvijas reģionos “Hansabanka” prēmijas pasniedz jau sesto gadu, tā apliecinot uzņēmuma ieguldījumu izglītības veicināšanā.
To, kurš pilsētas vai rajona skolotājs saņems šo balvu, nosaka vietējā pilsētas vai rajona pašvaldība. Aizkraukles rajonā izvēl divus skolotājus — vienu no Aizkraukles novada, otru no rajona skolām. Katrs skolotājs saņems 150 latu prēmiju, to paredzēts pasniegt 11. novembrī, kad “Hansabankā” ir Klientu dienas.
Pērn prēmiju saņēma Aizkraukles novada ģimnāzijas skolotāja Monika Vološčuka un Mazzalves pamatskolas skolotāja Emīlija Varkale.
Skolu kolektīvi Aizkraukles novada domē apbalvošanai ieteica septiņas labākās skolotājas — Ainu Miezi (Aizkraukles vakara un neklātienes vidusskola), Ilzi Elksni un Antru Zīlīti (Aizkraukles pilsētas sākumskola), Ainu Brimerbergu un Lailu Andžāni (Aizkraukles novada ģimnāzija), Astru Jansoni (Aizkraukles 1. vidusskola) un Initu Vilciņu (Aizkraukles pagasta sākumskola). “Hansabankas” prēmiju saņems Aina Mieze, pārējām skolotājām par labu darbu būs domes piešķirtās prēmijas — 75 lati katrai.
Zeķes adīt negrib
Aina Mieze Aizkraukles vakara un neklātienes vidusskolā strādā jau 15 gadu, tā ir arī skolotājas vienīgā darbavieta. Savulaik mācīja latviešu valodu, bet nu skolotāja vakarskolas audzēkņiem māca kultūras vēsturi un reliģijas vēsturi. “Ekskluzīvs priekšmets, kuru citās skolās nemāca,” paskaidro skolotāja.
Viņa atklāj, ka sava priekšmeta izvēle bijis meklējumu ceļš, kurš mainījies jau kopš bērnu dienām. Bērnībā, spēlējot skolu, meitene zinājusi, ka būs skolotāja. Sākumā lolota cerība mācīt mājturību, bet tā izplēnēja, kad 3. klasē šajās stundās vajadzēja adīt. Pamazām atrasts savs priekšmets, kura mācīšana sagādā prieku, jo skolotāja ir arī ticīgs cilvēks. “Mīlestību, ko saņemu no Dieva, cenšos dāvināt arī cilvēkiem,” saka viņa. Astoņus gadus skolotāja mācījusi kristīgo mācību arī Neretas vidusskolā, taču šogad vairs šajā skolā nestrādā.
Viņa bilst, ka braukāt uz darbu ik dienu neesot problēma, drīzāk dzīvesveids, pie kura pierasts. Aina dzīvo Pļaviņās un uz darbu Aizkrauklē brauc ar autobusu. Skolotāja atklāj, ka vīrs ir ļoti saprotošs un vienmēr atbalsta. Ja kāds interesējas, kur ir sieva, viņš vienmēr atbild: “Protams, skolā!”. No agra rīta līdz vēlam vakaram.
Apdāvināto bērnu skola
Pirmo gadu Ainas Miezes vadībā top arī Aizkraukles vakara un neklātienes vidussskolas avīze “Lielā Mute”. Pati skolotāja atzīst, ka tas nav grūts darbs, jo sapulcināta radoša komanda: “Audzēkņi ir centīgi, un daudz strādā paši. Cilvēkiem, kuri mācās vakarskolā, ir daudz un dažādas intereses, un man šķiet, ka te var iepazīt talantīgus cilvēkus. Es pat teiktu, ka šī ir apdāvināto bērnu skola.”
Skolotāja piebilst, ka viņa nepiekrīt sabiedrības aizspriedumiem, ka vakarskolā mācās tikai sliņķi. “Te vienkārši katram bērnam jāatrod sava pieeja, lai viņš notic sev un turpina izglītoties augstākajās mācību iestādēs,” saka skolotāja. “Daudzi bijušie audzēkņi studē augstskolā, un par katru īpašs prieks.”
Arī pati skolotāja šogad sākusi studijas Daugavpils universitātes vēstures specialitātē.
Mājasdarbs visam mūžam
Jau sākumā skolotāja atzīst, ka “Hansabankas” balva ir pārsteigums, nepamet sajūta, ka darbs tomēr par augstu novērtēts. “Tā vienkārši ir veiksme, ko pelnījis katrs skolotājs. Neesmu pārāka par citiem,” apgalvo viņa.
Aina piebilst, ka labākā atzinība ir audzēkņu teiktais “paldies”, sevišķi, ja tas skan pēc tam, kad skola jau pabeigta. Viņa no saviem audzēkņiem saņem vēstules. Pagājušajā nedēļā skolotāju apciemojis kāds bijušais skolēns, lai pastāstītu, ka pilda viņas uzdoto mūža mājasdarbu — katru gadu apmeklēt kādu kultūras pasākumu. Audzēknis uzrakstījis pat apliecinājumu, ka sācis apbraukāt Latvijas pilis.
Skolotājus vispatiesāk var novērtēt audzēkņi. Aina Mieze audzina 11. klases jauniešus. Uzzinājuši, ka skolotāja atzīta par vienu no labākajām skolotājām, viņi ir sajūsmā: “Viņa mums tiešām ir vislabākā!”. “Man klases audzinātāja ir kā draudzene, kurai varu uzticēt arī personiskas problēmas,” saka Liene. “Mums ir paveicies, jo skolotāja ar mums rēķinās un izturas kā pret pieaugušajiem.” Jaunieši stāsta, ka reizēm izdodas skolotāju arī sakaitināt, tad viņa runā bargākā tonī, bet jau pēc brīža dusmas pāriet. “Viņa it visā ir cilvēcīga,” saka jaunieši.
Pati skolotāja vēlāk atzīst, ka audzināmo klašu audzēkņi viņai ir ļoti mīļi.
* * *
Aizkraukles rajona padome šogad “Hansabankas” prēmijai ieteica Neretas vidusskolas skolotāju un bibliotekāri Ritu Trukšu. Par viņu lasiet kādā no nākamajiem “Staburaga” numuriem.
