Ceturtdien Latviju negaidīti pāršalca jauna vēsts — Induļa Emša vadītā mazākuma valdība ir kritusi.
Ceturtdien Latviju negaidīti pāršalca jauna vēsts — Induļa Emša vadītā mazākuma valdība ir kritusi. Nekas jauns tas nav, jo esam jau pārliecinājušies, ka mūsu valstī Saeimā ievēlēto partiju pamatnodarbošanās ir valdības sastādīšana un amatu dalīšana, bet tad, kad valdība sastādīta, par mērķi kļūst to gāzt.
Emša valdībai nebija lemts garš mūžs, taču Latvijas vēsturē tai nav laimējies iekļūt kā īslaicīgākajai valdībai. Par dažām dienām šo rekordu apsteigusi Viļa Krištopana vadītā valdība. Taču šoreiz politiķi sagādājuši vismaz dažas oriģinālas nianses. Pirmkārt, tas bijis pārsteigums daudziem, jo bez valdības esam palikuši bez iepriekšējas reklāmas, klusi un negaidīti. Otrkārt, šī ir pirmā valdība, kura krīt budžeta dēļ — Saeima noraida nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Vai tas ir bijis īstais iemesls valdības gāšanai? Šķiet, ka nē.
Mulsina fakts, ka paši gāzēji — Tautas partija — skaļi apgalvo, ka formāli izmantota Satversmes dotā iespēja gāzt sliktu valdību, balsojot pret budžetu. Tajā pašā laikā partijas pārstāvis Aigars Kalvītis Saeimas sēdē atzīst, ka budžets esot bijis labs… Loģikas maz. Arī Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga neslēpj izbrīnu un vieglu ironiju — budžetu noraida tie paši, kuri to iesnieguši apstiprināšanai Saeimā, jo finanšu ministrs taču pārstāv Tautas partiju.
Nepamet sajūta, ka budžeta neapstiprināšana bijis vien iegansts, lai Tautas partija varētu risināt savtīgas intereses. Svarīgāku problēmu risināšana, kuru šobrīd Latvijā nav mazums, atkal nostumta malā. Lai pagaida medicīna, īrnieki un citi neapmierinātie, jo priekšplānā atkal ir spožs valdības veidošanās šovs. Rādās, ka tas būs pārsteigumiem bagāts, vienīgi skatītāji tik slimi un noplīsuši, ka laba izrāde ar ierastiem aktieriem neaizkustinās. Politiķiem būs grūti izdomāt, ar ko oriģināli tautu vēl pārsteigt. Viss jau bijis — amatu un varas dēļ apvienojas tie, kuri agrāk viens otram līkumu metuši, arī atklātā politiskā tirgošanās un grūstīšanās “pie siles” vairs nespēj pārsteigt. Dzirdēsim vecus un varbūt arī jaunus epitetus — tā būs vienīgā atšķirība.
