Šķiet, grūti atrast cilvēku, kurš nebūtu redzējis vienu no visu laiku humoristiskākajām latviešu mākslas filmām “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.
Šķiet, grūti atrast cilvēku, kurš nebūtu redzējis vienu no visu laiku humoristiskākajām latviešu mākslas filmām “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”: vientuļa, tuvinieku aizmirsta lauku māmuļa loterijā laimē vieglo automašīnu “Žiguļi”, pēkšņi viens pēc otra ciemos sarodas sen neredzēti radinieki, kārodami mantot vērtīgo padomjlaika vidusmēra pilsoņa pārticības simbolu — automašīnu.
Kopš filmas uzņemšanas pagājis trīsdesmit gadu, padomju laiki beigušies, un “Žiguļi” sen nav pārticības simbols. Toties loterijas turpinās, tās kļuvušas daudzveidīgākas, laimesti lielāki, cilvēku, kuri vēlas gūt no tām labumu, vairāk.
Iesāk konservatīvie angļi
Loteriju pirmsākumi meklējami tālā pagātnē Ķīnā, kur notikušas pirmās skaitļu loterijas. Baloži izvilkuši laimīgos skaitļus, un loterijā iegūtā nauda izmantota Lielā Ķīnas mūra celtniecībā. Šo izlozi saukuši par “Baltā baloža loteriju”, un tā dažādās variācijās pazīstama arī šodien (Latvijā kā “Keno” spēle).
Loterijas, klientus piesaistot, rīkojuši krogu īpašnieki. Izdzerot noteiktu daudzumu alkohola, varēja laimēt bezmaksas mēriņu. Taču parasti, lai piedalītos izlozē, vajadzējis izdzert tik daudz, ka vairums krogus apmeklētāju “nolūzuši”, loteriju nesagaidot. Zināmi arī citi dažādu mantu un labumu izložu gadījumi, kam gan bijis vairāk gadījuma raksturs un par nopietnām loterijām to saukt nevar.
Vēsturē pirmā zināmā valsts loterija notika 1569. gadā, un to rīkoja neviens cits kā konservatīvie un uz dažādiem jauninājumiem diezgan atturīgie angļi. Loterija notika karalienes Elizabetes I vadībā. Iespēja laimēt mantas vai naudu britiem iepatikās, un loterijas vērsās plašumā, pamazām aptverot arī citas valstis.
Biļete piespiedu kārtā
Padomju varas gados loterijas bija stipri ierobežotas — tās drīkstēja rīkot tikai valsts, turklāt izložu veidu bija maz. Populārākā — skaitļu loterija “Sportloto”, kuras tradīcijas saglabājušās vēl šodien. Notika arī momentloterijas (iecienītākā — “Sprints”), taču tajās nepiedāvāja laimēt īpaši vērtīgas balvas, turklāt loterijas biļetes visur nopirkt nevarēja.
Īpatnēja bija mantu un naudas izloze pēc īpašām valsts izdotām loterijas biļetēm, kurās varēja laimēt, ja uz biļetes drukātais skaitlis atbilda laimesta numuram. Šīs loterijas biļetes maksāja 20 — 30 kapeiku, un valsts tās izdeva, lai papildinātu savu budžetu. Šī loterija diezgan iecienīta vilinošo laimestu dēļ — varēja laimēt automašīnu “Žiguļi”, “Volga”, arī vērtīgas un tiem laikiem deficītas mantas, piemēram, mikseri, kafijas dzirnaviņas. Nereti gan gadījās, ka cilvēks loterijā piedalījās piespiedu kārtā — biļetes mēdza izdot sīknaudas vietā, un tad nu nekas neatlika, kā noteiktajā datumā laikrakstā meklēt laimējušos numurus.
Izlozē vietu rindā
Padomju varas beigu gadi raksturīgi ar jaunu, līdz tam nebijušu izložu veidu — deficīto mantu rindas izlozi. Tā kā labas lietas brīvi nopirkt nebija iespējams, deficītās mantas pārdeva pēc iepriekšēja pieraksta. Gribētāju bija krietni vairāk nekā preču, tādēļ lozēja, kurš gludekli, suluspiedi vai citu deficīta mantu drīkstēs nopirkt pirmais, bet kuram vēl jāpagaida. Veiksmīgākie, kuriem tika pirmie numuri, kārotās mantas nopirka, taču daudzi tās tā arī nesagaidīja. Nav jau nekāds brīnums, jo gadā veikalam “iedalīja” tikai dažus desmitus šo mantu, bet rindā gaidīja simti.
Līdzīgi notika jaunu automašīnu rindu izloze, un ir cilvēki, kuri vēl šodien brauc ar tolaik pirktu “žiguli” vai “moskviču”, iegādātu pēc ilgas gaidīšanas izlozētajā rindā.
Neatkarība nāk ar azartspēlēm
Latvijai atgūstot neatkarību, strauji uzplauka loteriju un azartspēļu bizness. Pirmais kazino Latvijā reģistrēts 1991. gada vasarā. Šajā laikā pieauga arī to uzņēmumu skaits, kuri rīkoja dažādas loterijas.
Tā kā tobrīd nepastāvēja tiesību akti, kas noteiktu izložu un azartspēļu organizēšanas kārtību, kā arī valsts institūciju nepietiekamās uzraudzības un kontroles dēļ, izložu un azartspēļu tirgus attīstība notika stihiski. Šajā laikā izlozes un azartspēles rīkoja daudzi mazi uzņēmumi, kuri ne vienmēr spēja nodrošināt šo spēļu organizēšanu pietiekami augstā līmenī, tā bija saistīta ar daudzām problēmām — laimestu neizsniegšanu, biļešu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Gadījās pat, ka loterijas rīkotāji biļetes pārdod, naudu iekasē, bet, kad jāmaksā vai jādod laimesti uzvarētājiem, vairs nav kas to dara — loterijas rīkotāji pazuduši ar visiem laimestiem un naudu. Līdz ar to tika diskreditēts spēļu bizness un cieta spēlētājs, kā arī valsts budžeta ieņēmumi no izložu un azartspēļu organizēšanas bija ļoti niecīgi.
Nosaka ar likumu
Lai radušos situāciju mainītu, pakļautu izložu un azartspēļu organizēšanu stingrai valsts kontrolei, 1993. gadā sāk tiesību aktu izstrādi, kas regulētu izložu un azartspēļu organizēšanu, uzraudzību un kontroli. 1994. gada jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumus “Par izlozēm un azartspēlēm” un “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”. Šie likumi mainīja situāciju Latvijas azartspēļu tirgū un nodrošināja civilizētu un regulējamu šā tirgus attīstību.
Tomēr joprojām nebija institūcijas, kura uzraudzītu izložu un azartspēļu organizēšanu, līdz, ņemot vērā Eiropas valstu pieredzi, Latvijā izveidoja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju. Tā sāka strādāt 1998. gada 1. janvārī. Kopš tā brīža visu, kas saistīts ar izlozēm un azartspēlēm, pārzina šī institūcija.
Lielākais — “Latvijas Loto”
Kļūstot stingrākai kontrolei, nedaudz mazinājies uzņēmumu skaits, kuri nodarbojas ar azartspēlēm. 2002. gadā azartspēles piedāvāja 21 uzņēmums, šogad Latvijā azartspēles tiesīgas rīkot 19 kapitālsabiedrību, kuras nodarbojas ar spēļu automātiem, kazino spēlēm un totalizatoriem. Šīs firmas savu darbību izvērsušas visā Latvijā, ierīkojot kopā pustūkstoti spēļu automātu zāļu ar vairāk nekā 11 tūkstošiem spēļu automātu. Arī Aizkraukles rajonā ir vairākas spēļu automātu zāles, taču nav neviena kazino.
Izlozes tiesīgs rīkot gandrīz jebkurš uzņēmums, firma, darot to saskaņā ar valstī noteikto kārtību. Tādas arī notiek ik dienu — loterijas, pērkot kādu noteiktu pārtikas produktu, sadzīves preci, laikrakstu vai žurnālu, piedaloties konkursos un tamlīdzīgi.
Tomēr ir tikai viens uzņēmums, kurš loterijas organizē valstiskā līmenī — valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto”. Šī uzņēmuma tradīcijas aizsākās 1972. gadā, kad nodibināja toreizējā “Sojuzsportloto” republikānisko pārvaldi “Sportloto”. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu “Sportloto” pārveidoja par “Latvijas Loto”, un tas joprojām ir lielākais loteriju rīkotājs Latvijā, tā vienīgā īpašniece ir valsts.
Skaitļus min aktīvāk
Šobrīd “Latvijas Loto” rīko četras skaitļu loterijas un duci momentloteriju, kā arī īsteno televīzijā divus populārus ar loterijām saistītus šovus — “Superbingo” un “Gribi būt miljonārs?”.
Populārākās Latvijā ir momentloterija “Blūzs”, kur lielākais laimests ir 10 tūkstošu latu, un skaitļu loterija “Keno” — viena no lielākajām “Latvijas Loto” organizētajām loterijām, kurai izlozes notiek divas reizes dienā, 12 reižu nedēļā. Spēlējot “Keno”, veiksmes gadījumā var kļūt pat par 240 tūkstošiem latu bagātāks. Ļoti daudz spēlē arī “Superbingo”, kur iespējams iegūt gan naudas laimestus, gan sadzīves tehniku, elektropreces un automašīnas.
Skaitļu loteriju popularitāte arvien pieaug, īpaši brīžos, kad palielinās naudas uzkrājums un var laimēt lielākas naudassummas.
Spēles pelna miljonus
Rīkot loterijas un azartspēles ir ļoti ienesīgs bizness, kurā peļņa rakstāma pat ar sešām nullēm. Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā izložu un azartspēļu organizētāju naudas apgrozījums sasniedza 32,28 miljonus latu, kas ir par 31 procentu vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Naudas apgrozījums tieši izlozēs bija 1,7 miljoni latu.
Ieņēmumi valsts budžetā no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa šī gada pirmajos sešos mēnešos bija 4,22 miljoni latu. Tiem papildus pārējos nodokļos samaksāti 1,76 miljoni, bet azartspēļu nodoklī pašvaldību budžetos iemaksāti 1,18 miljonu latu.
Salīdzinoši laimestu fonds gan ir krietni mazāks — 546 tūkstoši latu, ko naudā vai mantā izlozē 424 loterijās. Tā kā likums paredz no balvu fonda iekasēt nodokli, valsts jau saņēmusi 136 tūkstošus latu, kas tērējami Nacionālās bibliotēkas projektam.
Latvijas veiksmīgākie
Uz pusmiljonu lielo balvu fondu pretendē ļoti daudz spēlētāju, jo, kā liecina SKDS aptaujas dati, gada laikā vismaz vienā loterijā piedalās 80 procentu iedzīvotāju. Dažiem arī veicas, turklāt laimē ievērojamas naudassummas.
Līdz šim lielākā naudassumma Latvijas loteriju vēsturē pagājušajā gadā laimēta skaitļu spēlē “Keno”. Rīdzinieks pensionārs Pēteris Džeriņš spēlei vienu un to pašu skaitļu kombināciju reģistrēja četras reizes. Rezultātā — 120 tūkstošu latu kā no gaisa. Laimestu veiksminieks plāno tērēt sena sapņa īstenošanai: gaisa balonā aplidošot pasauli. 120 tūkstošu, no kuriem vēl jāatrēķina nodoklis valstij, šādam ceļojumam būs par maz, tādēļ veiksminieks turpina spēlēt. Gribot laimēt vēl vismaz tikpat daudz.
Savukārt cits rīdzinieks Jānis Andriņš, spēlējot “Latloto 5 no 35”, laimēja 17 tūkstošu latu un papildspēles “Džokers” balvu — automašīnu Mitsubishi Pajero. Visus piecus skaitļus šajā loterijā uzminēja arī kāda baušķeniece, iegūstot 30 tūkstošu latu.
Laimētāju saraksts ir krietni garš, taču ne visi vēlas publicitāti, baidoties gan no skauģiem, gan zagļiem.
Kā laimēt?
Katram veiksminiekam ir savs stāsts, kā viņš ticis pie lielā laimesta. Kāds spēlējis gadiem ilgi ar vienu un to pašu skaitļu kombināciju, līdz ticis lielais laimests. Vēl cits regulāri izpildījis desmit biļešu, kamēr viena laimēja. Savukārt dažiem veiksminiekiem fortūna uzsmaidījusi negaidīti — nejauši nopirkta loterijas biļete vai izpildīts kupons izrādījās pareizais. Piemēram, kāda daugavpiliete, pērkot mobilo tālruni, izpildīja anketu, ar kuru laimēja jaunu automašīnu. Interesantākais, ka sākumā sieviete anketu izpildīt atteikusies laika trūkuma dēļ, to izdarīja, tikai pārdevēja pierunāta. Ir arī tādi ļaudis, kuriem veiksme, šķiet, pati nāk pretī — spēlē, ko spēlēdams, laimests būs vienmēr.
Tomēr formulas, kā laimēt loterijā, nav. Ir dažādi “knifi” un viltības, izvēloties skaitļu kombinācijas, taču tās ir pašu spēlētāju izdomātas. Nav pierādījies, ka īpašās kombinācijas būtu veiksmīgākas.
Par loterijām pat sarakstīta grāmata “Loteriju lielmeistars jeb kā laimēt loterijā”. Kas zina, varbūt tajā paustās gudrības kādam tiešām palīdz iegūt lielos laimestus. Katrā ziņā šī grāmata ir ļoti iecienīta, un bibliotēkas plauktā tā ilgi neaizķeras.
Brauc jaunā auto
Loterijās ievērojamus laimestus ieguvuši arī vairāki Aizkraukles rajona iedzīvotāji. Viens no pirmajiem veiksminiekiem — bijušais Aizkraukles 2. vidusskolas skolotājs Normunds Mednis, kurš laikraksta “Vakara Ziņas” konkursā “Vakara meitene” laimēja jaunu automašīnu “Honda”. Piedaloties čipsu akcijā, skrīveriešu Džeriņu ģimene laimēja amizanto automašīnu “Mini”. Nav gan manīts, ka veiksminieki ar to brauktu.
Toties bebrēnietis Uldis Zundurs, kurš automašīnu “Hyundai” laimēja apdrošināšanas sabiedrības “BTA” rīkotajā akcijā “Braucam kopā!”, ar to braucot redzams bieži. Vīram, kurš līdz tam pārvietojās pavecā “moskvičā”, jaunā automašīna ir necerēts ieguvums.
Automašīnas dažādās loterijās ieguvuši vēl vairāki Aizkraukles rajona iedzīvotāji, laimēti arī ceļojumi un citas balvas. Turpretī ar naudas izlozēm mūsējiem tā neveicas. Iegūti nelieli laimesti momentloterijās, “Superbingo” un “Keno” izlozēs un citās skaitļu loterijās. Lielo laimestu ir maz. Turklāt Eiropas Savienībā varam cerēt, ka mums pavērsies iespēja piedalīties arī citu valstu loterijās, un tajās laimesti ir galvu reibinošos skaitļos.
Varētu dzīvot no laimestiem vien
Par absolūtu veiksminieku var uzskatīt aizkrauklieti Valdi Rozentālu, kurš “Latloto 5 no 35” izlozē vienā reizē laimēja 21 tūkstoti latu un automašīnu “Peugeot”.
Rozentāla kungs, atšķirībā no daudziem citiem veiksminiekiem, savu vārdu neslēpj un par laimestu stāsta ikvienam, kurš gatavs uzklausīt. Dažādas loterijas viņš spēlē regulāri, tik liels laimests gan gadījās pirmo reizi.
Interviju par spēlēm un laimestiem Valdis Rozentāls apsolīja arī “Staburagam”, taču pēdējā brīdī aizņemtības dēļ no tās atteicās. Tomēr “Staburagam” izdevās noskaidrot, ka automašīnu veiksminieks pārdevis, bet naudu tērējis dažādām vajadzībām. Uzzinot par laimestu, Valdi pēkšņi “atcerējušies” radi un draugi, gatavi palīdzēt laimestu iztērēt.
Kāds Valda Rozentāla paziņa arī atklāja, ka laimesti loterijās Rīgā strādājošajam aizkrauklietim ir ierasta lieta. Viņš esot stāstījis, ka varētu dzīvot no laimestiem vien. Taču, kā jau azartiskam spēlmanim, kurš aizraujas arī ar kāršu spēli, gadās arīdzan zaudēt.
Nauda nevilina
Loterijās ilgus gadus piedalās arī jaunjelgaviete Vija Rudzīte. Pirmo biļeti viņa nopirka 1972. gadā, kopš tā laika kļūstot par aktīvu spēlētāju. Rudzītes kundze teic, ka iespēja laimēt nav galvenais — svarīgāks ir pats spēles process.
— Man patīk pati spēle, pa šiem gadiem loterijas kļuvušas par vaļasprieku. Pērkot kioskā avīzi, vienmēr nopērku arī loterijas biļeti, — stāsta Vija Rudzīte. — Ar laimestiem gadās dažādi. Savulaik “Sportloto” laimēju rubli, piecus rubļus, bet lielākais laimests bija pērn — “Superbingo” atminēju pirmo rāmi un ieguvu 58 latus. Tas man bija patīkams stimuls spēlēt tālāk. Skatos “Superbingo” televīzijā un jūtu līdzi, kad cilvēki laimē televizoru, ledusskapi, automašīnu. Neesmu skaudīga un priecājos par visiem.
Ģimeniski svētdienas rīti
Vijai Rudzītei ļoti patīk vērot televīzijas spēles, īpaši “Superbingo” svētdienas rītos.
— Tie ir īsti ģimeniski rīti. Pēc brokastīm pulcējamies pie televizora un skatāmies spēli. Vienmēr domāju, kā rīkotos pati, ja būtu studijā. Vai grieztu laimes ratu? Laikam jau jā, ja reiz esi tik tālu ticis, jāspēlē līdz galam. Bet varbūt tomēr paņemt solīto naudu un griezt ratu citam? Nezinu, tiktu studijā, tad redzētu, kā rīkoties. Reiz manai kvītij bija īstais numurs, lai nokļūtu studijā, taču, kamēr sazvanīju televīziju, bija jau par vēlu, — stāsta jaunjelgaviete. — Tomēr ģimene manu aizraušanos neatbalsta. Skatās gan, bet pašiem spēlēt — ne par ko! Meita Zanda pat iebilst, kad es spēlēju, toties pēc laimētajiem 58 latiem gājām abas, un meita priecājās līdz ar mani. Arī vīrs Gundars par loterijām izsakās skeptiski. Reiz pierunāju viņu izpildīt “Superbingo” kvīti. Viņš izpildīja, nelaimēja un atmeta spēlēm ar roku. Tā bija vienīgā reize, kad Gundars iesaistījās loterijā.
Izvēlas nozīmīgus skaitļus
Jaunjelgaviete visvairāk iecienījusi skaitļu spēles, kur laimests atkarīgs no veiksmes uzminēt pareizos skaitļus. Jautāta par to izvēli, Vija Rudzīte teic, ka īpašas taktikas viņai nav. Vienkārši raksta ciparus, kuri dzīvē nozīmīgi.
— Ir cilvēki, kuri gadiem ilgi spēlē ar vienu un to pašu kombināciju, ir arī tādi, kuri rēķina un skaitļo, kādus ciparus rakstīt. Man nav noteiktas sistēmas, rakstu tos ciparus, kuri man dzīvē svarīgākie: meitas, vīra dzimšanas dienu, citus nozīmīgus datumus, — stāsta Vija Rudzīte. — Reizēm gadās, ka biļeti neizpildu, pēc tam lasu, ka daži mani cipari būtu laimējuši. Tad gan kremt, ka neesmu spēlējusi. Tomēr pārāk nepārdzīvoju, tā ir tikai spēle.
Reizēm uzspēlē arī momentloteriju, šad tad nopērk “Miljonāra” biļeti — labprāt aizbrauktu uz šo spēli televīzijā.
Iesaista kolēģus
Spēlējot loterijas, Vija Rudzīte par tām ieinteresējusi arī kolēģes Jaunjelgavas vidusskolā (Vija Rudzīte tur ir sporta skolotāja — aut.). Citas skolotājas, redzot Vijas aizrautīgo spēlēšanu, arī izmēģinājušas piedalīties loterijās.
— Kolēģes sākotnēji nezināja, kā izpildīt loterijas biļeti. Stāstīju, rādīju, kā tas darāms. Izrādās, Jaunjelgavā ļoti kūtri spēlē loterijas. Varbūt tādēļ, ka te ilgu laiku nebija “on—line” termināla un pēc biļetēm vajadzēja braukt uz Aizkraukli, — stāsta Vija Rudzīte. — Nu pastā, kur nesen ierīkots termināls, stāsta, ka spēlētāju kļūst arvien vairāk. Spēlē pat vecas sieviņas, kuras visvairāk priecājas, ja izdodas laimēt kaut dažus desmitus santīmu.
Palīdz augstāks spēks
Vijai Rudzītei gadījies dzirdēt visai negatīvu attieksmi pret loteriju spēlmaņiem. Ka viņi tērējot daudz naudas nevajadzīgai izklaidei, ka loterijas nenotiek godīgi, laimētāji jau iepiekš zināmi.
— Manuprāt, šādas domas ir nepareizas. Es loterijām tērēju latu, pusotru nedēļā. Vai tas ir daudz? Labāk neizdzeru tasi kafijas, bet nopērku biļeti, — stāsta loteriju cienītāja Vija Rudzīte. — Loterijas nav azartspēles, tās drīzāk ir sports un vaļasprieks, kurš ļaunumu nenodara. Par godīgumu es nešaubos, jo lielo laimestu ieguvēji bieži ir vienkārši cilvēki ar maziem ienākumiem. Laikam tas ir kaut kāds augstāks spēks, kurš palīdz spēlētājam laimēt. Skeptiķi parasti ir tie, kuri paši nekur nepiedalās. Ja nepiedalās, tad arī laimēt nevar.
Vēl Rudzītes kundze smejoties piebilst, ka spēlēdama atbalsta valsti, jo par loterijas biļetēm maksātā nauda nonāk valsts budžetā.
Aktivitātes piektdienās
Nauda no loterijām valsts budžetā ieplūst liela, loterijas spēlē desmitiem tūkstošu cilvēku. Aizkrauklē iecienītākā biļešu iegādes vieta ir veikals “Māja”, kur ierīkots pilsētā pirmais “on—line” termināls. Nu termināli ir arī citviet pilsētā, taču “Mājā” spēlētāju netrūkst.
— Visvairāk nāk piektdienās, sestdienās, kad var iemest pēdējās biļetes “Superbingo”. Tā ir visiecienītākā, spēlē gan jauni, gan veci, — stāsta pārdevēja Tatjana Frolova, kura apkalpo “on—line” terminālu veikalā “Māja”. — Ļoti daudz ir gados vecu cilvēku, pensionāri, kuri cer laimēt kaut nedaudz naudas. Vairāk nāk arī tad, kad lielāks uzkrājums. Kad “Superbingo” tas sasniedza 30 tūkstošu latu, spēlētāji stāvēja rindā.
Skaita buramvārdus
Pārdevēja ievērojusi, ka spēlētāji kvītis izpilda dažādi. Cits jau atnes iepriekš sarakstītus skaitļus, dažs izvēlas ātrspēli, kur skaitļus “saliek” dators, bet ir arī spēlētāji, kuri skaitļus ieraksta pēc tikai sev zināmas taktikas.
— Gadās cilvēki, kuri, ciparus rakstot, runā kaut kādus vārdus veiksmei, gandrīz kā burdamies. Ir arī tādi, kuri jautā mums, lai mēs palīdzam laimēt. Laikam domā, ka varam nospiest kādu pogu, lai sarindojas pareizi skaitļi, — stāsta Tatjana Frolova.
Arī pašas veikala darbinieces, redzot citus spēlējam, pievērsušās loterijām.
— Agrāk nespēlēju, kopš strādāju pie “on—line” termināla, esmu sākusi spēlēt, — teic pārdevēja.
Laimētāji pateicas
Laimestus līdz 100 latiem var saņemt biļešu tirdzniecības vietā, pēc lielākiem jābrauc uz Rīgu. Turklāt lielākos laimestus “on—line” termināls neuzrāda — parāda vienīgi dolāru zīmes, kas nozīmē, ka laimests tiešām liels.
— Tā bija aizkrauklietim, kurš nesen laimēja vairākus tūkstošus latu un automašīnu. Viņš kvīti pārbaudīja te, rādījās dolāru zīmes. Vēlāk Rīgā veiksminieks noskaidroja, cik laimējis, — atceras Tatjana Frolova. — Daudzi spēlētāji, laimējot kaut dažus latus, mums pateicas, atnes šokolādi, kaut ne jau mēs tos skaitļus rakstījām.
***
Latvijā azartisku cilvēku netrūkst, loterijas spēlē dažādu vecumu un sociālo slāņu pārstāvji. Un viņu kļūst arvien vairāk, jo loterijas vilina bez pūlēm tikt pie lielas naudassummas. Cilvēki tic, ka agri vai vēlu veiksme būs viņu pusē un ka spēlēm tērētie lati atgriezīsies ar uzviju. Tikmēr Valsts kase no loterijām pildās.
***
IZZIŅA. Valsts budžetā no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa 2004. gada 1. pusgadā iekasēti 4,22 miljoni latu (pērn šajā laika posmā — 3,18 miljonu latu). Papildus tam citos nodokļos no loteriju un azartspēļu rīkotājiem šī gada pirmajos sešos mēnešos aprēķināti 1,76 miljoni latu, kā arī 1,18 miljonu latu kā azartspēļu nodoklis pašvaldību budžetos.
***
Kāda sirma lauku sieviņa savu loterijas biļeti aizgājusi pārbaudīt pastā (tur bija saraksti ar laimīgajiem numuriem). Pašai redze slikta, lūdz palīgā pasta darbinieci, kura priecīgi konstatē — tantuks laimējis moskviču! Taču tajā brīdī iezvanās tālrunis, darbiniece no veiksminieces novēršas, ko izmanto netālu stāvošais vīrietis. Viņš nemanot samaina sirmgalves biļeti pret savējo. Pēc pasta darbinieces telefonsarunas moskviču laimējusī sieviņa lūdz vēlreiz rūpīgāk pārbaudīt biļetes numuru, jo netic, ka laimējusi. Pēc atkārtotās pārbaudes pasta darbiniece atvainojas “Piedodiet, tiešām kļūdījos! Jums “Volga”!”.
***
— Vai jūs piedalāties loterijās?
Mārtiņš Ozoliņš, skolēns no Aizkraukles:
— Jā, reizēm uzspēlēju “Superbingo”, momentloteriju. Ir bijuši laimesti, bet ne pārāk lieli, līdz šim veiksmīgākā bija kāda “Superbingo” spēle, kurā laimēju piecus latus. Naudu loterijām man iedod vecāki, jo spēlēju reti.
Anna, mācās Aizkrauklē:
— Neticu, vai loterijas notiek godīgi un es tajās varētu laimēt. Nav arī dzirdēts, ka man kāds pazīstams cilvēks būtu laimējis. Tādēļ nespēlēju.
Laima Virke, strādā dzelzceļa stacijā Pļaviņās:
— Pāris reižu esmu spēlējusi momentloteriju. Man labāk patīk piedalīties krustvārdu mīklu konkursos. Reiz tādā laimēju radioaparātu. Ja būtu vairāk naudas, varbūt loterijas spēlētu biežāk. Nav jau arī laika pildīt biļetes, meklēt rezultātus.
Ivars, pensionārs Aizkrauklē:
— Nē, man loterijas neinteresē. Padomju gados pamēģināju “Sportloto”, bet neko nelaimēju. Kopš tā laika neesmu spēlējis.
