Autovadītājiem dāvina autostāvvietas pulksteņus

Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” grupiņa “Rūķi” sadarbībā ar Smiltenes novada Pašvaldības policijas vecāko inspektori Ievu Mūrmani aizsākusi labu tradīciju, kurai gaidāms turpinājums.

Audzēkņi, viņu skolotājas Inguna Slapjuma un Dagnija Bērziņa, palīdzot ģimenes locekļiem, un skolotāja palīgs Svetlana Dišlere, izgatavojuši 50 autostāvvietas pulksteņus — oriģinālus, laminētus, ar bērnu zīmējumiem skaisti dekorētus.

Tie bērnu vecāki, kuri ved savas atvases uz “Pīlādzīti” un kuriem nebija autostāvvietas pulksteņa, saņēma šos bērnu darinātos pulksteņus dāvanā. Proti, autostāvlaukumā pie pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” atbilstoši uzstādītajai ceļa zīmei automašīnu stāvēšanai var novietot tikai uz 15 minūtēm, lai salīdzinoši mazajā teritorijā no rītiem neveidotos sastrēgumi. Attiecīgi autovadītājam automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā.

Smiltenē autostāvvietas pulksteņi vēl ir vajadzīgi stāvlaukumā pie pilsētas poliklīnikas, kur automašīnu var novietot stāvēšanai uz divām stundām. Stāvēšanas laika ierobežojums ir aktuāls arī citās pilsētās, tādēļ šādai lietai mašīnas salonā vajadzētu būt.

Smiltenes novada Pašvaldības policija lielāku vērību pievērš prevencijas jeb skaidrojošajam darbam, tāpēc Ieva Mūrmane ir gandarīta par “Rūķu” grupiņas darba lielisko rezultātu — skaistajiem un ērtajiem auto pulksteņiem, ko saņēmuši autovadītāji, bet Ziemassvētkos — arī visi “Pīlādzīša” administrācijas un tehniskie darbinieki.

“Tagad katrs bērniņš mūsu grupiņā tādu pulksteni darinās savai ģimenei uz Ģimenes dienu. Ievas ideja ir jāatbalsta un jāturpina, jo tā ir zelta vērta. Arī tāpēc, ka bērni, darot darbiņu, mācās par satiksmes drošību un iepazīstas ar policijas darbu,” uzsver “Rūķu” grupiņas skolotāja Inguna Slapjuma.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Alūksnes novadu iekļaus speciālajā ekonomiskajā zonā

Pasākumi vērsti uz drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību un cilvēkresursu attīstību

Ministru kabinets apstiprināja Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025. — 2027. gadam, kurā līdztekus Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām iekļauts arī Alūksnes novads.

Rīcības plāns ir vērsts uz Latvijas Austrumu pierobežas attīstību. Lai šī reģiona ekonomisko konkurētspēju tuvinātu pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, plānā iekļautie pasākumi vērsti uz drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību un cilvēkresursu attīstību, skaidro Alūksnes novada pašvaldības pārstāve Evita Aploka.

Viens no būtiskākajiem panākumiem apstiprinātajā dokumentā ir Alūksnes novada iekļaušana Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā. “Iekļaušana Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā ir būtiska mūsu novada kā pierobežas teritorijas ekonomiskajai attīstībai un stiprināšanai. Tas nozīmē, ka speciālās ekonomiskās zonas atbalsts, atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, būs pieejams arī Alūksnes novada uzņēmumiem un potenciāliem investoriem,” saka Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers un uzsver, ka pašvaldība gatava strādāt kopā ar kolēģiem no Latgales plānošanas reģiona un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas turpmākai šī procesa virzīšanai.

Pašvaldības vadība vienmēr uzsvērusi, ka arī Alūksnes novads ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, līdz ar to Austrumu pierobežas stiprināšana šajos ģeopolitiskajos apstākļos prasa lielāku uzmanību, kas akcentēts arī nesenajā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas ministres Ingas Bērziņas vizītē Alūksnē. “Tas ietver rūpes gan par pierobežas drošību, gan sociālo un ekonomisko stabilitāti, lai reģiona iedzīvotāji vēlētos šeit dzīvot un justos droši. Paldies valdībai par Alūksnes iekļaušanu rīcības plānā un pausto atbalstu Austrumu pierobežas reģionam,” saka Dz. Adlers.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Top keramikas trauki mājdzīvniekiem

Vecsaulē top savā ziņā unikāla keramika — speciālas bļodiņas mūsu mīluļiem suņiem un kaķiem, kā arī urnas lolojumdzīvnieku pelniem. Zīmola “Zuze Pet” radītāja un trauku autore ir Jogita Kristiņa.

Nopietnāka keramiķes karjera Jogitai aizsākās apmēram pirms septiņiem astoņiem gadiem ar ierastāku, cilvēkiem paredzētu trauku izgatavošanu. Kādu laiku keramiķe darbojās kā pašnodarbinātā un ar saviem izstrādājumiem piedalījās tirdziņos, pēc tam nodibināja uzņēmumu, un tirdzniecība pārsvarā norit internetā.

Eksperimentu ceļā Jogita palēnām nonāca pie sava stila. Tagad, kā viņa pati atzīmē, tas jau ir izkopts, attīstīts. Augusi arī darinājumu kvalitāte.

Ziemas sezonas populārākais produkts — adīšanai paredzētā kamolu bļodiņa. Cilvēkus interesējis arī franču sviesta trauks: podiņš, kuram noņemamajā vākā var ievietot mīkstu sviestu, bet pašā podiņā ieliet sālsūdeni. Tā sviests var ilgāk stāvēt vienkārši uz galda istabas temperatūrā un nebojāties. Izgudrojums tiek piedēvēts francūžiem, taču arī Latvijā kādreiz, kad ledusskapju vēl nebija, tika lietots kas līdzīgs. Savukārt pie mājdzīvnieku traukiem keramiķe nonāca neplānoti, un arī šīs produktu līnijas attīstība bijusi pakāpeniska. Vienos Ziemassvētkos Jogita nolēma vīra māsas sunītim Bellai izvirpot bļodiņu dāvanai. Pie reizes viņa internetā, radošo darbu tirdzniecības platformā “Etsy”, ielika šo bļodiņu ar norādi, ka arī citiem mājas mīluļiem tādu var izgatavot. Atsaucība bija negaidīti liela, tāpēc Jogita nolēma šo virzienu attīstīt tālāk.

Parastajām bļodiņām pievienojās lēnēšanas trauks — tam viducī izvirpots tāds kā labirints, kur tiek izvietota pārtika, lai steidzīgie suņi samazina ēšanas tempu.

Mazliet neparastāks papildinājums mājdzīvniekiem paredzētās keramikas klāstā ir speciālas urnas mīluļu pelniem.

Jogitas keramika nopērkama studijas “Jogita Art Studio” un zīmola “Zuze Pet” mājaslapās, kā arī platformā “Etsy”. Lielākoties mīluļu trauciņi aizceļo uz ārzemēm — galvenokārt tā ir Amerika, Eiropa, taču bijuši pasūtījumi arī no Austrālijas, Japānas un pat Meksikas.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Iecienīta laulību vieta — Stāmerienas pils

Romatisma pērli izvēlas arī kaimiņu novadu jaunie pāri

Gulbenes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Zuša “Dzirksteli” informē, ka pagājušajā gadā Gulbenes novadā reģistrēti 119 mazuļi, no tiem 59 ir puikas un 60 meitenes, un tas ir par 18 mazuļiem mazāk nekā 2023. gadā.

Populārākie zēnu vārdi: Kristers, Olivers un Reinis, meitenēm: Dārta un Sofija. S. Zuša stāsta, ka pēdējos gados vairs nav tik izteikta tendence likt mazuļiem divus vārdus. Pagājušajā gadā dot dubultvārdiņus saviem mazuļiem ir izvēlējušies 14 vecāki — puse zēniem un puse meitenēm.

Taču joprojām mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu. Pērn reģistrēti 288 miršanas gadījumi, tomēr tas ir par 19 mazāk nekā 2023. gadā. Mūžībā devušies divi cilvēki vecumā līdz 20 gadiem. Statistikas dati liecina, ka visvairāk miršanas gadījumu — 41 — ir vecumā no 71 līdz 80 gadiem.

Pērn Gulbenes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēta 81 laulība, un tas ir par 15 laulībām vairāk nekā 2023. gadā. Ārpus Dzimtsarakstu nodaļas ir reģistrētas 23 laulības, no kurām visvairāk reģistrētas Stāmerienas pilī. Jaunlaulātie par savu kāzu ceremonijas vietu izvēlējušies arī Vecgulbenes muižas parku, Jaungulbenes muižas parku, Galgauskas estrādi, Litenes tējas namiņu, dzimtas mājas, kā arī viesu mājas.

“Stāmerienas pils joprojām ir iecienīta laulību reģistrācijas vieta ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet šo mūsu romantisma pērli izvēlas arī jaunie pāri no citiem novadiem,” saka S. Zuša.

Laikraksts ‘‘Dzirkstele’’

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.