Aizritējuši jau 35 gadi kopš Kokneses vidusskolas 1969. gada izlaiduma. Šajā laikā bijušas dažas tikšanās. Šogad kādreizējie skolasbiedri sanāca kopā kuplā skaitā, un tagad cenšas tikties pēc iespējas biežāk.
Aizritējuši jau 35 gadi kopš Kokneses vidusskolas 1969. gada izlaiduma. Šajā laikā bijušas dažas tikšanās. Šogad kādreizējie skolasbiedri sanāca kopā kuplā skaitā, un tagad cenšas tikties pēc iespējas biežāk.
Vasarā 1969. gada absolventiem bija salidojums pie klasesbiedra Valda Greļa, kurš tagad dzīvo Rīgas rajona Baložu pagastā. Skolotāju dienā viņi viesojās pie saviem klases audzinātājiem Rasmas un Jāņa Novikiem Koknesē.
— 1969. gadā skolu beidzām divas klases — 18 skolēnu katrā, un esam kā viena ģimene. Tas noteikti ir, pateicoties audzinātājiem. Ļoti interesanti atkal tikties pēc tik daudziem gadiem! Skolas laikā mani dēvēja par arhivāri, jo patika pierakstīt visus faktus — par mūsu pienākumiem, atzīmēm un sasniegumiem. Kad to visu salidojumos lasu, ir liela jautrība, — stāsta bebrēniete Lība Zukule.
Šiem absolventiem ir arī pašiem sava himna. Melodiju tai sarakstījis Uldis Štokmanis, bijušais koknesietis un Latvijas televīzijas diktors, bet vārdus — Astrīda Mukāne. Viņa ir vienīgā, kuru klasesbiedriem neizdevās atrast, tāpēc viņi lūdz Astrīdas kundzi atsaukties.
Vienīgais iztikas avots
Atšķirīgi veidojušies klasesbiedru dzīves ceļi. Tomēr nav zudusi kopības sajūta, tāpēc tagad viņi cenšas palīdzēt tiem, kuriem klājas grūtāk. Šovasar uzlikta piemiņas plāksne Skaidrītes Baikovas—Kalvānes atdusas vietā Atradzes kapos. Viņa ar saviem sportiskajiem sasniegumiem savulaik cildināja Latvijas un Kokneses vārdu.
Pateicīga klasesbiedriem par atbalstu ir arī Anastasija Korjagina. Viņu dzīve nav žēlojusi, jo radušās nopietnas veselības problēmas, ilgus gadus dzīvojusi sliktos sadzīves apstākļos.
Anastasija jeb Stasija, kā viņu joprojām dēvē klasesbiedri, kopā ar meitu Lauru dzīvo Pļaviņās, nelielā dzīvoklītī Gostiņos, jau vismaz 30 gadu. Stasijas kundze savulaik strādāja pastā, tagad viņas vienīgais iztikas avots ir invaliditātes pensija — 68 lati mēnesī. Sieviete atzīst, ka iztikt ir grūti un visu laiku iznāk knapināties.
Palīdz remontēt
Šogad klasesbiedri palīdzēja izremontēt viņas dzīvoki, un tagad telpās ir patīkams mājīgums. Skolas laika draugi arī savāca daļu naudas jumta remontam. Darbus veica Aivars Čulkstāns, kurš izremontēja arī priekšnamu. Viņam palīdzēja Bebru arodvidusskolas audzēknis Edgars Tumaševs.
Lības kundze stāsta, ka Stasija visus šos gadus saglabājusi draudzību ar klasebiedreni Ņinu Soveiko, kura allaž atsteidzas palīgā. Arī citi atbalsta, cik spēj.
Tomēr Anastasijai Korjaginai ir rūgtums par pašvaldības attieksmi. Sieviete stāsta, ka mājai jau ilgstoši vajadzīgs remonts, bet palīdzēts nav ne reizi.
— Kā komunālajā uzņēmumā sāk strādāt jauns priekšnieks, tā es klāt ar savu problēmu. Esmu jau privatizējusi savu dzīvoklīti, un visi mājas iemītnieki nolēmām paši rūpēties par savu īpašumu, jo līdzšinējais ēkas apsaimniekotājs — komunālais uzņēmums — nekā nedarīja, tikai iekasēja naudu. Māja patiesi ir sliktā kārtībā, jumts tek. Nekas cits neatlika, kā aizņemties naudu, lai to salabotu vismaz virs sava dzīvokļa. Pavasarī jaunais Pļaviņu komunālā uzņēmuma vadītājs solīja līdz rudenim izremontēt tualeti. Tā ir tālu pagalmā un gandrīz sagruvusi, arī izvest to nevar. Pagaidām nekas gan nav izdarīts, — saka Anastasija Korjagina.
Pašvaldība nepalīdz
Viņa vērsusies arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Atbildes vēstulē teikts, ka pašvaldības uzņēmumam tomēr jāpilda solītais.
— Veselība man slikta, tāpēc nevaru strādāt algotu darbu, bet meita jāaudzina, un arī ikdienas iztikai nepieciešama nauda. Ar invaliditātes pensiju tas ir grūti. Pēc palīdzības vērsos arī pašvaldībā. Tur sociālā darbiniece atbildēja, ka man nekas nepienākas, bērnam ir tēvs, lai viņš rūpējas par ģimeni. Ar vīru oficiāli neesam šķīrušies, bet viņš jau ilgus gadus dzīvo Magadanā. Nekādu materiālo atbalstu no viņa nesaņemam. To taču cilvēki zina, bet šajos gados neviens pašvaldības pārstāvis nav painteresējies, kā mums klājas, kā iztiekam. Tāda pat attieksme bija, kad man īsā laika posmā mūžībā aizgāja brālis un māte, — saka pļaviņiete.
Lai arī viņai veselība ir slikta, sieviete kopā ar meitu izveidojušas skaistu mājas apkārtni, iekopts arī dārzs. Rudens salnas jau “nokodušas” puķes un citus krāšņos augus, tomēr viss izskatās glīts un sakopts.
Nākamā gada janvārī Stasijas kundze gaidīs savus klasesbiedrus uz kārtējo salidojumu, lai pateiktos visiem par atbalstu.
