Tiekoties ar Aizkraukles novada pašvaldības vadību, domes deputātiem un darbiniekiem Vietalvas pagastā, iedzīvotāju galvenā interese bija par sabiedrisko transportu, izglītību un ceļiem. Tās ir jomas, kas pagastā joprojām jārisina.

Mazāk pirmsskolnieku

Šī gada tikšanās pašvaldības pārstāvji katrā vietā sāk ar sagatavotām prezentācijām par aktuālāko aizvadītā gada laikā novadā un konkrētajā pilsētā vai pagastā. Kā tajā atklāja domes deputāte un Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne — novada iedzīvotāju skaits sarūk, un pērn tas jau bija zem 30 000, tāpat kā bērnu skaits izglītības iestādēs, kas pēdējo trīs gada laikā samazinājies par 500. Bēdīgākais šajā faktā ir tas, ka mazāk bērnu ir tieši pirmsskolas posmā, kas radīs sekas nākamajos izglītības posmos. Kā atzina deputāte, pagājušajā gadā pieņemti smagi lēmumi izglītībā reorganizēt vairākas skolas, tostarp Pļaviņu vidusskolu, bet tas devis iespēju skolai piesaistīt 1,6 miljonus eiro mācību vides uzlabošanai. Līgumi jau ir noslēgti un darbi sāksies mācību gada otrajā pusē.

Kā informēja Evija Vectirāne, statistikā pozitīva tendence ir sociālajā jomā — sarūk mājsaimniecību skaits, kas piesakās trūcīgā vai maznodrošinātā statusam. Vietalvas pagastā tādas bija 14. Domājot par nākotni, pašvaldība cerības uz attīstību saista ar Sēlijas militārā poligona izveidi, kas jau nesis pirmos “augļus” — sākta autoceļa Daudzeva—Viesīte— Apserde pārbūves projektēšana. Poligons piesaistīs arī uzņēmējus, kas pavirzīs uz augšu novada ekonomiku.

Pirmo gadu pašvaldībā apstiprināts līdzdalības budžets 125 000 eiro apmērā, un tas paredzēts sabiedrības iniciatīvu īstenošanai. Savu pieteikumu vides vai infrastruktūras uzlabošanai varēs iesniegt ikviens novada iedzīvotājs no 16 gadu vecuma. Evija Vectirāne atzina, ka pieteikuma sagatavošana un iesniegšana nav sarežģīta, un pašvaldības darbinieki arī gatavi palīdzēt to skaidrot un paveikt. Kurus izvirzītos projektus īstenos, ar savu balsojumu noteiks paši iedzīvotāji. Turpinās arī atbalsts nevalstiskajām organizācijām, kuru projektu konkurss pašvaldībā jau izsludināts.

Vajag videonovērošanu

Par paveikto Vietalvas pagastā detalizētāk informēja pakalpojumu centra vadītāja Giedre Zvirgzdiņa. Pērn pabeigta pagasta pakalpojumu centra ēkas siltināšana un izremontēts arī gaitenis. Pēc iedzīvotāju ierosinājuma pie centra novietots soliņš. Tāpat remontēta Vesetas līča estrāde, kur salaboti soli, nomainīta daļa gaismekļu, uzlabota estrādes iekštelpa. Pagastā veikti arī apzaļumošanas darbi, papildinot stādījumus. Vietalvas pakalpojumu centram iegādāts sniega pūtējs, ko gan šajā ziemā tā arī nav izdevies izmēģināt, jo sniega, ko tīrīt, nav bijis. Pie daudzdzīvokļu mājām Aveņu ielā 2 ir jauns bērnu rotaļu laukums, ko gan apmeklētāji ne vienmēr izmanto tam paredzētajam, bojājot inventāru, tāpēc noderētu videonovērošanas kamera. Vēl Vietalvā un Odzienā nomainīti ielu apgaismes gaismekļi.

Giedre Zvirgzdiņa atzina, ka pērn lielākā vērība pievērsta Vietalvas kapu sakopšanai un labiekārtošanai. Kapličas ēkai ierīkotas ūdens notekas, salabotas mucas un pievests ūdens, remontēts koka žogs un pie galvenajiem vārtiem nomainīti soli, bet jaunajos kapos ierīkots sols ar galdu, kur var pulcēties bēru cienastam. Tāpat nozāģēti nokaltušie koku zari, atvestas šķembas un izvietotas kapu kvartālu norādes, kas palīdz orientēties plašajā teritorijā. Tur notikušas arī sakopšanas talkas, par ko paldies iedzīvotājiem, kuri tajās piedalījās.

Daudz nokritušu koku

Uzmanība pievērsta arī ceļiem. Posmā Vērsēni—Dzegužkalni veikts caurtekas remonts un grāvju tīrīšana, daļā Vērsēni—Reļi—Kušneri — apauguma noņemšana un bedru labošana, Siljāņi—Pērses tilts — caurtekas remonts. Apaugums noņemts arī uz ceļa pāri Pelves tiltam, un arī citi ceļi pēc nepieciešamības planēti, tīrīti un appļautas to malas. Pērn daudz izsaukumu bijis, lai aizvāktu lauztus kokus, kas uzkrituši uz ceļiem. Uzliktas arī vairākas zīmes, ka ierobežo transportlīdzekļu masu, kas pa konkrētajiem ceļiem nevar braukt, jo smagā tehnika tos ļoti bojā, galvenokārt no mežiem izvedot koksni. Apzinīgie mežu izstrādātāji raksta pašvaldībai iesniegumu darbu veikšanai, saņemot saskaņojumu. Ja tāds ir, pārbaudot izstrādes vietu, var pieprasīt uzņēmējus sakārtot sabojātos ceļus, ko viņi arī izdara par saviem līdzekļiem. Ja meža izstrāde notiek bez šādas saskaņošanas ar pašvaldību, bieži vien par atstātajiem bojājumiem neliekas ne zinis. Tāpēc Giedre Zvirgzdiņa pateicīga ikvienam iedzīvotājam, kurš ziņo par mežizstrādi, jo kopā ar pašvaldības policiju operatīvi dodas pārbaudīt, vai ir nepieciešamais saskaņojums, un pēc tam var pieprasīt atbildību.

Uzlabojumi veikti arī pašvaldības apsaimniekotajai ēkai Aveņu ielā, nomainot gan durvis un logus, kā arī veicot citus darbus. Mājai gan nepieciešami nopietnāki remontdarbi, kas par pašvaldības līdzekļiem šobrīd nav iespējams.

Pagastā notiek aktīva kultūras dzīve, pasākumus rīko gan kultūras darbiniece, gan bibliotekāre, kā arī darbojas kolektīvi.

Vietalvieši aplaudē

Viena no lietām, kas satrauca vietalviešus, bija uzņēmuma “Taka M” iecere savas ražotnes teritorijā pagastā veikt nolietoto dzelzceļa gulšņu pārstrādi. Iedzīvotāji pret to iebilda, nosūtot kolektīvo iesniegumu pašvaldībai. Ieceres īstenošanai bija uzsākta ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra. Kā atzina pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis, šajā laikā uzņēmums nav veicis nekādas darbības, lai sāktu īstenot savu ieceri, nedodot arī skaidru atbildi par tās virzību. Pašvaldības nostāja šobrīd gan ir tāda, ka neatbalstīs šādas ražotnes izveidi, tāpēc var teikt, ka Vietalvā “Taka M” neveiks bīstamo atkritumu pārstrādi. Pēc šī paziņojuma zālē skanēja aplausi.

Par to, ka uzņēmējdarbība tomēr ir būtiska katras vietas attīstībā, atzina gan pašvaldības pārstāvji, gan iedzīvotāji. Arī bijušā karjera teritorija varētu attīstīties, jo tur saglabājusies infrastruktūra, bet pagaidām darbība tur ir apstājusies. Domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris atzina, ka darbavietas nepieciešamas visiem, un bieži vien attīstībā galvenais ir uzdrīkstēšanās sākt, mēģināt un darīt, jo neviens neko klāt nenesīs. Šobrīd, kad viss modernizējas un attīstās tehnoloģijas, iespējas attīstās.

Pirms gada izskanēja informācija par gaidāmo remontu valsts ceļam no Pļaviņu apvedceļa uz Ērgļiem, kas ir bēdīgā kārtībā. “Staburags” jau pirms neilga laika rakstīja, ka “Latvijas Valsts ceļi” to izņēmuši no darāmo darbu saraksta, ko apliecināja arī Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītājs Andris Ambainis. Neoficiālās sarunās dzirdēts, kas teju visa “ceļu nauda” tagad aiziet projektam “Rail Baltica”. Andris Zālītis savukārt informēja, ka veikta inspekcija visiem 26 pašvaldības tiltiem novadā. Izvērtējot darāmo, visticamāk, jau šogad lielu daļu sakārtos. Nauda tam jau paredzēta, bet precīzākas izmaksas būs zināmas vēlāk.

Nav skaidrības

Vietalviešu sašutums un neizpratne joprojām ir par lēmumu Pļaviņu vidusskolā slēgt vidusskolas posmu, kas nav vērsts ne novada, ne apvienības attīstības virzienā. Turklāt neatrisināts ir jautājums, lai pagastā dzīvojošie bērni ērti nokļūtu skolā un vēlāk mājās. Kā atzina vietalvieši, nereti kādam ceļā uz skolu jāpavada teju pusotra stunda, jo jābrauc pa lielo apli līdz Iršiem, no kurienes vairāki bērni dodas mācīties uz Pļaviņām. Dažkārt transports ir pārpildīts. Šogad ziema pat nav sniegota, bet tik un tā — kā pirmais ledus, autobuss nekursē, tāpēc, ka ceļš nav nokaisīts, jo uzturētājiem mazākas nozīmes ceļi nav prioritāte. Autotransporta direkcijas apstiprinātais maršruts mēģina aptvert visus, bet apmierināti visi tomēr nav. Šajā situācijā būtu labi, ja kursētu divi autobusi — viens no Iršiem un otrs no Vietalvas, ko diezin vai direkcija pieļaus, jo nebūs rentabli.

Transporta jautājums un bērnu nokļūšana skolā Pļaviņās ir aktuāla problēma, kopš slēdza mācību iestādi Odzienā. Maršruti un laiki “bīdīti” dažādi, bet lauku bērni tikai bijuši cietēji. Nav normāli, ka skolēniem, īpaši jaunākajās klasēs, rītos jāceļas ļoti agri, vairāk kā stundu jāmēro ceļš uz skolu, un bieži vien ir neziņa, vai tur spēs nokļūt. Lai arī skolām svarīgs skolēnu skaits, braucēji atstāti novārtā. Vietalvieši rosināja pašvaldības darbiniekus pašiem izbraukt ar šo reisu, lai labāk izprastu situāciju.

Dainis Vingris informēja, ka pašvaldība izsludinājusi iepirkumu astoņu jaunu autobusu iegādei, kas paredzēti dažādām vajadzībām. Viens no risinājumiem būtu pašiem vadāt skolēnus, un vajadzētu izvēlēties mazākus autobusus. Tas gan radīs citu problēmu, jo, visticamāk, tad direkcija slēgs konkrētos maršrutus, un sabiedriskais transports nebūs pieejams citiem pasažieriem. Kā atzina pašvaldības deputāts Arvis Upīts, nav normāli, ja bērniem jāmēro tik ilgs ceļš uz skolu, tāpēc jāmeklē risinājums. Turklāt valstī projektā ir noteikumi, ka bērnam ceļš uz skolu nevarēs būt ilgāks par 40 minūtēm. Kad tos pieņems, pašvaldībai tik un tā vajadzēs tos izpildīt.

Ziņos operatīvi

Andris Ambainis atzina, ka “Latvijas Valsts ceļiem” nosūtīta vēstule ar atgādinājumu pievērst uzmanību Vietalvas pagasta ceļiem, lai tos uzturētu tādā kārtībā, ka autobuss var izbraukt.

Kāda būs atbilde un turpmākā rīcība, ziņas vēl nav. Savukārt ar “Tukuma auto” ir vienošanās, ka dispečers nekavējoties ziņos pašvaldībai, ja kādu iemeslu dēļ autobuss konkrētajā laikā nekursēs, lai nekavējoties to varētu paziņot bērnu vecākiem.

Vai var cerēt, ka Pļaviņās tomēr būs vidusskola? Andris Zālītis atzina, ka, visticamāk, nē, jo skaitļi rāda, ka skolēnu skaits tikai mazināsies. Nepieņemot šo lēmumu, nebūtu bijis iespējams piesaistīt finansējumu. Turklāt pašvaldībai arvien grūtāk finansiāli uzturēt vidusskolu Pļaviņās, kas ar laiku būs vēl problemātiskāk. Kā teica Andris Zālītis — var jau visu balstīt uz emocijām, bet skaitļi rāda kaut ko citu. Turklāt jāskatās uz novadu kopumā. Iedzīvotāji gan atzina, ka tas rada nolemtības sajūtu — nekā labāka nebūs. Kāda tad ir nākotne?

Ir jēga, vai nav?

Aktuāls jautājums bija arī par civilo aizsardzību. Andris Zālītis informēja, ka ir apsekotas ēkas, kur varētu būt cilvēku pulcēšanās vietas, kā arī budžetā jau paredzēti līdzekļi ģeneratoru iegādei, lai šajās vietās vismaz 12 stundas būtu iespējams uzlādēt tālruņus, kā arī bija iecere iegādāties rācijas. Katrā ziņā cilvēku apziņošanas iespējas ir pārrunātas, arī, ja nav elektrības un nedarbojas tālruņi.

Tikšanās laikā pārrunāts arī jautājums par iedzīvotāju padomēm, kuru izveidē daļa saskata iespēju un jēgu, bet citi nē. Kā atzina Andris Zālītis, pašvaldība izpildījusi likumu, ko savulaik rosināja bijušais Valsts prezidents Egils Levits par sabiedrības līdzdalību, bet par padomju lietderību viņam grūti ko pateikt, jo tas viss tikai sākumā. Viena no iespējām padomēm ir domē iesniegt lēmumu projektus, kā arī citādi aktīvi izteikt savus priekšlikumus un viedokļus.

Dainis Vingris piebilda, ka tas ir proces, kurš virzās, jo ir vietas, kur cilvēki darbojas ļoti aktīvi, aicina uz tikšanos pagasta vai apvienības vadītāju, diskutē un meklē risinājumus, mainot arī jau pieņemtus lēmumus. Tā kā iedzīvotāju padomes ir demokrātisks instruments, kas var dot ierosmi izpildvarai, ko nepieciešams darīt.

Daudz kas patiesi ir pašu rokās, bet vajadzīgas arī zināšanas, tāpēc jāmācās. Kā vienu no tādām iespējām pašvaldības darbinieki atgādināja par kursiem, lai apgūtu digitālās prasmes. Tuvākā apmācību vieta Vietalvai ir Pļaviņu vidusskola, uz kurieni dalībniekiem nodrošinās arī transportu. Vajag tikai pieteikties, ko arī palīdzēs izdarīt bibliotēkā vai citviet. 

Fakts

Vietalvas pagastā ir 664 iedzīvotāji. Tajā skaitā — 25% seniori, 13% bērni līdz 18 gadiem, 62% cilvēki darbspējīgā vecumā.

Avots: Aizkraukles novada pašvaldība

2025. gadā plānotie darbi

◆ Šajā gadā paredzēts izbūvēt ielu apgaismojumu Bruņinieku, Aveņu, Zemeņu, Dzērveņu un Dārza ielās.

◆ Vesetas līča estrādei mainīs jumtu.

◆ Pie rotaļlaukuma iestādīs košumkrūmus.

◆ Turpināsies bīstamo koku izzāģēšana kapos, iespēju robežās remontēs kapličas sienu. Turpināsies pagasta ceļu sakārtošana.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.