Līdz šim Aizkraukles rajons bija viens no retajiem Latvijā, kurā nebija senioru deju kolektīva. Nu tāds ir — trīs nedēļas Unas Stakles vadībā dejo 14 dāmu, bet kolektīvā viņas gaida arī vīrus.
Līdz šim Aizkraukles rajons bija viens no retajiem Latvijā, kurā nebija senioru deju kolektīva. Nu tāds ir — trīs nedēļas Unas Stakles vadībā dejo 14 dāmu, bet kolektīvā viņas gaida arī vīrus.
Tikai dāmas
Senioru pašdarbības kolektīvu kustība Latvijā ir ļoti izplatīta, piemēram, Madonas rajonā ir pat vairāki senioru deju kolektīvi, turklāt arī tādi, kuros dejo tikai sievas. “Nu arī Aizkrauklē ūdeņus iekustinājām, un mums ir savs deju kolektīvs,” saka enerģiskās kundzes. Ideja par senioru deju kolektīva veidošanu pilsētas pensionāru padomē virmojusi jau kopš pagājušā gada, bet šoruden nolemts, ka jānāk kopā un jādejo. Sākumā kolektīvā bijuši arī trīs kungi, tomēr viņi vairs nenāk. Toties uz kārtējo mēģinājumu ieradušās visas 14 kolektīva dalībnieces.
“Mēs vēl esam spriganas,” smej dāmas, stāstot, ka vidējais dejotāju vecums ir 65 gadi, taču kolektīvā ir arī jaunākas dalībnieces. Četras dāmas vēl strādā algotu darbu, pārējās ir pensijā, vecākajai dejotājai jau pāri 70 gadu. “Kad cilvēkam darba dzīve beigusies, aizvien gribas būt sabiedrībā un pierādīt, ka tomēr kaut ko varam,” saka viņas.
Ģimenes tradīcija
“Griežoties pa apli, cilvēks saņem pozitīvo enerģiju, un vienā mirklī uzlabojas garastāvoklis, cilvēks kļūst možs,” uzskata Anna Mīlīga. Viņa agrāk vadījusi deju kolektīvu Sunākstē, nu dejo atkal.
Kolektīvos savulaik dejojušas vairākas dāmas, piemēram, pirms 29 gadiem mācīto nu jāatceras Birutai Žundai. Vecmāmiņu dejotprieku atbalsta arī ģimenes, un vienā otrā saimē dejošana kļuvusi gluži vai par dzimtas tradīciju. Piemēram, Dzidrai Kārkliņai Jumpravas deju kolektīvā “Saime” dejo bērni, skolā arī mazbērni. Savukārt Annai Seržānei un viņas mazmeitai tagad ir viena deju skolotāja — Una. Helēnai Deinei uz mēģinājumu līdzi atnācis arī mazdēliņš, kurš uzmanīgi vēro vecmāmiņas deju soli un atzīst, ka viņam ļoti patīk. Helēnas kundze atklāj — mazdēls neslēpis, ka vecmāmiņai mēģinājumos sākumā dejas soļi ļoti jukuši, bet nu jau esot labāk.
Pirmo reizi uz skatuves
Senioru deju kolektīva dalībnieces bilst, ka ļoti palīdz kolektīva vadītājas Unas attieksme un uzmundrinājums, jo deju soļus vairs neesot tik vienkārši iemācīties. “Paskatos uz dāmām un domāju, ko viņas var un ko nevar izdarīt, tā top deju repertuārs,” saka Una Stakle. Viņai šis ir pirmais vadītais senioru deju kolektīvs. “Strādāt ir vieglāk, jo cilvēkiem, kuri te dejo, ir lielāks apziņas līmenis nekā jaunākiem dejotājiem. Turklāt radošā enerģija no dāmām strāvot strāvo,” saka kolektīva vadītāja. “Nedejojam ar domu, lai noteikti piedalītos Dziesmu svētkos, visu perfekti apgūtu, bet gan sava prieka pēc.”
Ugunskristības seniorēm jau bijušas — pirmo reizi uz skatuves dejots pašdarbnieku ballē Aizkrauklē. Mēģinājumiem gan bija atvēlētas tikai divas nedēļas, taču skatītājiem sniegums ļoti patika. Dažām dāmām šī bijusi pirmā reize mūžā, kad dejots uz skatuves.
Nākamais koncerts paredzēts ap Ziemassvētkiem, kad dāmas iecerējušas dejot arī labdarības pasākumos. “Ar vienu iestudēto deju vēl par maz, jāmācās, un tad arī varēs meklēt skatuvi, kur pakāpties,” saka Una. “Dosimies pieredzes apmaiņā uz kaimiņrajoniem.” Nākotnē būšot jādomā par kolektīva nosaukumu, tāpat arī tērpu deju kolektīvam vēl nav.
Svētki katru nedēļu
“Viņas grib dejot, un viņas dejos!” nosaka Aizkraukles senioru deju kolektīva vadītāja Una Stakle. Enerģiskās kundzes atklāj, ka uz mēģinājumiem nākot kā uz svētkiem, jo no cilvēkiem strāvo labestība, un visas te gūst prieku. Kāda vēl nosmej, ka tās ir labākās zāles pret sāpēm.
Varbūt tādas vajadzīgas arī kungiem? Viņus un arī citas dāmas mēģinājumos gaida Aizkraukles pilsētas kultūras namā pirmdienās un trešdienās.
