Vai patiešām osteoartrīts ir neārstējama slimība? Ko darīt, lai to ierobežotu?
— Vai patiešām osteoartrīts ir neārstējama slimība? Ko darīt, lai to ierobežotu?
Plaši izplatīta problēma, no kuras Eiropas Savienībā cieš vairāk nekā 103 miljoni iedzīvotāju, ir locītavu sāpes. Visizplatītākā artrīta forma ir osteoartrīts. Tā ir locītavu progresējošas nolietošanas forma, kurā bojā locītavu audus un skrimšļus, locītavas iznēsājās un skrimšļi nodilst, locītavu virsmas kļūst nelīdzenas, kaulu galiem savstarpēji beržoties, rada sāpes, locītavu stīvumu un kustīguma traucējumus, ierobežojumus. Visbiežāk osteoartrīts rodas ceļu, gūžas un roku locītavās. Gadi ir nozīmīgākais, bet nav vienīgais faktors, kurš palielina saslimšanas iespējas ar osteoartrītu. Slimības attīstības risku palielina vēl tādi riska faktori kā ievainojums, atkārtotas traumas, pārlieku liela ķermeņa masa, intensīva fiziskā slodze vai sēdošs dzīvesstils, ģenētiskā nosliece.
Sekas — invaliditāte
Osteoartrīts ir saslimšana, kura atstāj negatīvu ietekmi sabiedrības veselībai kopumā. Tas ir viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem un viena no visbiežāk sastopamajām muskuļu—kaulu sistēmas traucējumu formām Latvijā. Pēc Latvijas Medicīnas statistikas datiem, kā invaliditātes cēlonis oeteoartrīts ir ceturtajā vietā. Latvijai osteoartrīta jautājums ir aktuāls mūsu sabiedrības novecošanas dēļ — 53% procenti no Latvijas iedzīvotājiem ir vecāki par 60 gadiem, viņi arī vairāk cieš no osteoartrīta.
Invaliditāte vai fiziska mazspēja zināmā mērā izolē cilvēkus no pārējās “fiziski aktīvo cilvēku pasaules”. Cilvēki ar zemām mobilitātes spējām nevar aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties sociālajā dzīvē, jo katra kustība, katra darbība sagādā sāpes. Lielākā cilvēku daļa dzīvo maldos, ka ar sāpēm jāsadzīvo un vienkārši jācenšas ierobežot ikdienas kustības — ierobežot sevi dzīvē, maksimāli samazinot pat visparastākās ikdienišķās aktivitātes: mazgāt veļu, gatavot maltīti, pārvietoties utt. Tomēr kustību samazināšana nav izeja. Tas var tikai pasliktināt situāciju — bez kustības locītavu stīvums pastiprināsies, ietekmējot cilvēka darbību un mobilitāti. Pareizais ārstniecisku vingrinājumu kopums ir svarīgs etaps locītavu kustīguma atjaunošanas procesā, kā arī ieteicams profilaksei.
Ārstēšanas dabīgas iespējas
Osteoartrīta ārstēšana orientēta uz sāpju un iekaisuma samazināšanu un locītavu kustību uzlabošanu, ko tradicionāli panāk ar sāpju remdējošiem līdzekļiem vai lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NSPL). Šie preparāti palīdz ārstēšanā, bet ir ar nevēlamiem blakusefektiem un var pasliktināt osteoartrīta saslimšanas procesu.
Osteoartrīta ārstēšanai speciālisti piedāvā arī dažādus dabīgus preparātus, ko var lietot gan ar augstākminētajiem pretsāpju medikamentiem, gan kombinējot savā starpā. No tādiem preparātiem ikdienas lietošanai ir:
* zivju eļļa un zivis, kas satur omega—3 nepiesātinātās taukskābes, mazina locītavu iekaisumus, uzlabo locītavu audu struktūru, darbojas profilaktiski;
* glikozamīns, kurš ir dabīgs produkts, to iegūst no krabju, lobsteru vai citu jūras dzīvnieku apvalkiem. Glikozamīns palīdz atjaunot nolietoto locītavu skrimšļu struktūru, stimulējot jaunu
skrimšļaudu veidošanos, aptur tālāko skrimšļa nodilšanu, mazina locītavu sāpes, palielina kustību amplitūdu un uzlabo nolietoto locītavu darbību;
* mežrozītes ir jau sen pazīstams līdzeklis saaukstēšanās profilaksei, tomēr pēdējos 10 gados veiktie pētījumi liecina, ka mežrozītēm piemīt arī pretiekaisuma un antioksidatīva iedarbība, kura ir iespējama, jo atklāta unikāla mežrozīšu pulvera aktīvā viela — GOPO. Tā ir iegūta no speciāli audzētu savvaļas mežrozīšu augļiem un sēklām, ar klīniskos pētījumos pierādītu iedarbības efektivitāti. Mežrozīšu pulveris mazina iekaisuma procesu un audu bojājumus, mazina sāpes un locītavu stīvumu.
