“Saules aptiekas” prezidenta Gunta Belēviča briežudārzā, kuru sākts ierīkot Iršos, mīt jau ap 100 briežu. Tieši šobrīd dzīvniekiem sācies riests. Vakaros skan briežu saucieni un, cīnoties par ietekmi barā, knakst ragi.
“Saules aptiekas” prezidenta Gunta Belēviča briežudārzā, kuru sākts ierīkot Iršos, mīt jau ap 100 briežu. Tieši šobrīd dzīvniekiem sācies riests. Vakaros skan briežu saucieni un, cīnoties par ietekmi barā, knakst ragi.
— Latvijā jau ir ap 30 briežudārzu, — saka Belēviča kungs. — Latvijas lauku rajoni ir ļoti piemēroti briežu audzēšanai. Samērā vienkārši var izveidot plašas iežogotas teritorijas, kurās lauces mijas ar nelieliem mežiņiem, krūmājiem un dabiskām ūdenstilpēm. Tā kā pie mums ir lielas neapstrādātu zemju platības, esam daudz izdevīgākā situācijā par, piemēram, Vāciju, kur šādus dārzus nākas ierīkot gandrīz klajā laukā un dzīvnieki patvērumu meklē nevis krūmājā, bet zem mākslīgi būvētas nojumes.
Briežu audzēšana Latvijā jau kļuvusi par oficiālu lauksaimniecības nozari. To sākot, nepieciešamas dažādas atļaujas un noteikti pieredzējuša speciālista konsultācija. Man briežudārzu palīdzēja ierīkot Savvaļas dzīvnieku audzēšanas asociācijas prezidents Paeglīša kungs. Asociācija palīdzēja sagatavot projektu, iegūt nepieciešamos saskaņojumus un licences.
Mēs briežus, gan dambriežus, gan Ungārijas staltbriežus, atvedām no Vācijas. Tie atvesti konteinerā ar prāmi. Sākumā dzīvniekus tur astoņus līdz desmit hektāru lielā karantīnas zonā, līdz viņi pilnībā aklimatizējas pēc vairāku dienu garā brauciena.
Projekta realizāciju sāku šogad, jau iežogota ap 90 hektāru liela platība. Nākamajā gadā tā palielināsies vēl par 100 līdz 150 hektāriem.
Paredzēts audzēt ne tikai staltbriežus un dambriežus, bet arī muflonus un sumbrus.
Sākumā tas vairāk ir vaļasprieks, lai gan briežudārza galvenais uzdevums ir briežu audzēšana gaļai. Paredzēts veikt arī ciltsdarbu, lai izaudzētu ļoti krāšņus dzīvniekus, daļu palaižot arī brīvā dabā. Ar laiku varētu organizēt arī komercmedības. Ne parastajā šī vārda nozīmē, bet ļaujot cilvēkiem ieraudzīt briežus tuvumā un viņus nofotografēt. Vērot briežus riesta laikā ir neaizmirstams emocionāls pārdzīvojums. Lai dzīvniekus varētu aplūkot netraucēti, jau ierīkoti vairāki skatu torņi. To skaitu ar laiku palielināsim.
Iespējams, Iršos pat iekārtosim viesnīcu, kurā varēs pavadīt brīvdienas un doties ekskursijā uz briežudārzu.
— Jau tagad dzīvnieki jaunajā vidē lieliski iejutušies, — saka briežu dārza pārvaldnieks Gunārs Romanovskis. — Veidojas baru līderi, par kuriem parasti kļūst lielākie un spēcīgākie tēviņi. Taču arī mazākie briežu buļļi “noskaidro attiecības”. Interesanti vērot šo dzīvnieku cīņas. Vakaros viņi mēdz pienāk ļoti tuvu žogam, un uzmanīgs vērotājs var kļūt par visslēptāko briežu dzīves mirkļu liecinieku. Savvaļā šādus skatus ieraudzīt ir gandrīz neiespējami. Interesanti redzēt, kāds izskatās tikko piedzimis staltbrieža mazulis. Diezin vai pat pieredzējuši mežsargi un mednieki mežā viņu redzējuši. Tikko piedzimis staltbriedis ir tikpat raibs kā stirnas mazulis. Savukārt mazie dambrieži piedzimst gandrīz pavisam balti.
