Kad tuvojas vēlēšanas, politiķi kļūst rosīgāki. Bieži vien tad rodas visoriģinālākās idejas, kuras, šķiet, tapušas pilnmēness naktī.
Kad tuvojas vēlēšanas, politiķi kļūst rosīgāki. Bieži vien tad rodas visoriģinālākās idejas, kuras, šķiet, tapušas pilnmēness naktī.
Kā ar medu apsmērēts Rīgā ir Brīvības ielas sākums, kurā savulaik izstieptu roku stāvēja vadonis un rādīja ceļu uz komunismu. Nu jau kādu laiciņu pieminekļa tur nav. Par godu Rīgas astoņsimtgadei šo vietu izrotāja ar metāla konstrukcijas cipariem. Taču vēlme pēc pieminekļiem nedod un nedod miera. Vispirms to paredzēja Otrā pasaules kara pretestības kustības vadītājam Konstantīnam Čakstem. Bija konkursi, maketi, līdz vienam māksliniekam atteica, lūdza citu, bet, kad šo vietu speciāli izveidota komisija tomēr neapstiprināja, projektu apturēja.
Jūtot, ka nu vietiņa paliek tukša, varen žiperīgi kļuvuši sociāldemokrāti. Vēlēšanas nāk ar joni, bet viņu reitings kļuvis trausls kā čehu kristāls, turklāt vēl pa vidu Sergejs Dolgopolovs ar savu “Jauno politiku”. Rezultātā tapusi ideja brīvajā laukumā “iestādīt” Raiņa pieminekli. Acīgie sociāldemokrāti pēkšņi atklājuši, ka dižajam dzejniekam Esplanādē sūri klājoties — sliktie jaunieši ar skeitbordiem un skrituļslidām traucējot mieru. Interesanti, ko viņi izdomātu likt iztrūkstošā Raiņa pieminekļa vietā?
Nezin vai Rainim patiktu viņa partijas gaišo prātu ideja, jo baloži pieminekļus “mīl” visās vietās, vienalga kur tie novietoti. Turklāt viņa mieru “traucētu” braucošo automašīnu troksnis. Varbūt vēlāk taptu likums aizliegt satiksmi pa Brīvības ielu?
Sēdēt un galviņā “perināt” visdīvainākās idejas taču ir daudz vieglāk nekā, piemēram, pamanīt, kurai maznodrošinātajai vai daudzbērnu ģimenei vajadzīga palīdzība, kur vēl jāizveido nakts patversme bezpajumtniekiem, kur jāsalabo kāda bedre, kur jānopļauj zāle.
