Ar viršu ziedu klēpjiem iet projām vasara.
Ar viršu ziedu klēpjiem iet projām vasara,
Tai matos ievijies vēl pīlādžogu glāsts,
Un skropstās vējš kā dzidra asara,
Jo lēnām sākas rudens vēja stāsts.
Ar viršu ziedu smaidiem iet projām vasara.
Tā savu mīļumu vēl dālijziedos lej,
Lai ziedos rasa mirdz kā dzidra asara,
Kā stariņš mazs, kurš saules deju dej.
Caur viršu ziedu vārtiem iet projām vasara,
Jo pamalē jau rudens vēji pūš,
Un rūtīs lietus rit kā dzidra asara,
Jo viršu vējiem līdzi steidzas mūžs.
Caur viršu ziedu vārtiem,
Ar viršu ziedu smaidiem,
Ar viršu ziedu klēpjiem
Iet projām vasara.
***
Es tev dāvāšu magones sārtas
No pļavmalas, kurās kamenes san.
Kā vasaras smaidu likšu tev rokās,
Lai ziedlapas līdzās kā mūzika skan.
Lai sirdī tev prieku atnes šie ziedi,
Kad rudens vakaros skumīgs kļūs prāts.
Lai priecē šie ziedi, kad putinās sniegi,
Kad sarmas ziedi iemirdzēt sāks.
Tikai neaizmet ziedus šos rudenī,
Tie vienmēr sauli un vasaru mīļos.
Un sasals tie baltajā putenī,
Kā gaisīgas sniegpārslas apkārt klejos.
