Pēdējā laikā cilvēki aizvien vairāk izmanto ķīmiskās tīrītavas pakalpojumus — atklāj uzņēmuma “Ķī—ve” darbinieces. Tā ir vienīgā ķīmiskā tīrītava Aizkraukles rajonā, darbojas arī divi apģērba pieņemšanas punkti Aizkrauklē un Koknesē.
Pēdējā laikā cilvēki aizvien vairāk izmanto ķīmiskās tīrītavas pakalpojumus — atklāj uzņēmuma “Ķī—ve” darbinieces. Tā ir vienīgā ķīmiskā tīrītava Aizkraukles rajonā, darbojas arī divi apģērba pieņemšanas punkti Aizkrauklē un Koknesē.
Sezona klāt
Ķīmiskās tīrītavas pakalpojumu izmantošana atkarīga no sezonas, jo tieši rudenī un pavasarī cilvēki vairāk nes tīrīt silto apģērbu. Uzņēmuma “Ķī—ve” darbinieces atzīst, ka savulaik visus pasūtījumus pat nespēja izpildīt, tāpēc katrai dienai bija noteikts to pieņemšanas ierobežojums. Laiki mainījušies, un vienu brīdi ķīmiskās tīrītavas pakalpojumus izmantoja maz, bet pēdējā laikā pasūtījumu skaits pieaug.
To apstiprina arī zemnieku saimniecības “Lācīši” apģērba pieņemšanas vietās Aizkrauklē un Koknesē. Te apģērbu pieņem, bet mazgāt un tīrīt ved uz Rīgu. Pasūtījumu izpilda divās trijās dienās. Tikpat ātri apģērbu tīra arī individuālajā uzņēmumā “Ķī—ve” Aizkrauklē, bet var veikt arī vienas dienas laikā.
Kolēģi un darbs nemainās
Individuālajā uzņēmumā ir tikai trīs darbinieki. Otro gadu to vada Irēna Gimbute, kura šajā jomā strādā jau 21 gadu. Viņa šo darbu pārņēmusi no kolēģes Birutas Žundas, kad viņa devusies pensijā. Birutas kundze gan turpina strādāt uzņēmumā, gan drēbes tīrot un gludinot, gan arī pieņemot un izsniedzot pasūtījums. Trešais darbinieks ir atslēdznieks.
Biruta Žunda šajā arodā strādā jau 42 gadus. Sākumā Rīgā, bet kopš 1978. gada — ķīmiskajā tīrītavā Aizkrauklē. Agrāk tā kā sadzīves pakalpojumu kombināta struktūrvienība darbojās ēkā, kur pašlaik ir lielveikals “T—Market”, bet vēlāk šo biznesu pārņēma pašas uzņēmuma darbinieces. Astoņus gadus uzņēmumu “Ķī—ve” vadīja Birutas kundze, tad tas nodots kolēģei.
“Šis darbs ir atbildīgs, taču savā uzņēmumā kļūdas gadās daudz retāk, nekā tas bija valsts uzņēmumā padomju laikā,” stāsta Birutas kundze. “Lielā kolektīvā var vainot citu, bet mazā jāstrādā godprātīgi.”
Darva nav problēma
Irēna Gimbute atzīst, ka cilvēki daudz apģērba sabojā, mazgājot automātiskajā veļas mazgājamajā mašīnā. Šādi sakrāsotu un saburzītu drānu reti var atjaunot. Ķīmiskajā tīrītavā vairākus apģērba veidus pieņem bez garantijas, piemēram, ādas izstrādājumus, kuriem nevar noteikt, vai tie krāsoti ar auksto krāsu un vai tā pēc tīrīšanas neizzudīs. Tāpat klientus brīdina, ka var izirt Lietuvas tirgū pirktās preces, kurām ir slikta kvalitāte.
“Ne katru traipu var iztīrīt,” saka Irēnas kundze. “Neviens nav izdomājis līdzekli, ar ko likvidēt dažādu universālo līmju un krāsu, arī celtniecības putu traipus. Toties nav problēma iztīrīt ar darvu vai košļājamo gumiju sasmērētu apģērbu. Tas gan atkarīgs arī no auduma, jo dažu tīrīšanā ķīmiskas vielas nedrīkst izmantot.” Cilvēki tīrīt dod arī rotaļlietas un paklājus.
Veļu mazgā profesionāļi
“Ķī—vē” veļu arī mazgā, un šo iespēju izmanto ne vien viesu nami, frizētavas, skolas un bērnudārzi, bet arī individuālie klienti. Viņi izrēķinājuši, ka izdevīgāk samaksāt 45 santīmus par veļas kilograma mazgāšanu, nevis maksāt par ūdeni, elektrību un veļaspulveri. Arī lauku bērnudārzs mēnesī veļas mazgāšanai tērē ap 20 latu, un tas ir izdevīgāk nekā algot savu darbinieku. Uz Aizkraukli veļu ved mazgāt arī no Ogres rajona, jo tur šāda pakalpojuma nav.
Darbinieces bilst, ka ir arī pastāvīgie klienti, kuri uzticas un regulāri izmanto ķīmiskās tīrītavas un veļas mazgātavas pakalpojumus. Piesaista arī cena, jo tā par šiem pakalpojumiem “Ķī—vē” ir viena no zemākajām Latvijā. “Lai gan daudz nenopelnām, cenas nevaram atļauties paaugstināt, jo tā zaudēsim klientus,” spriež ķīmiskās tīrītavas īpašniece.
