Valles pagasta Taurkalnes iedzīvotājs Jānis Dārziņš kopā ar bērniem un mazbērniem šonedēļ svin nozīmīgu jubileju — 80 gadu.
Valles pagasta Taurkalnes iedzīvotājs Jānis Dārziņš kopā ar bērniem un mazbērniem šonedēļ svin nozīmīgu jubileju —
80 gadu.
Jona vietā atrodam Jāni
Kad Valles pagasta padomē taujājām pēc kāda jubilāra, mums ieteica Jonu Darzini, taču, kad Taurkalnē meklējām, kur viņš dzīvo, cilvēki neizpratnē raustīja plecus. Kad beidzot jubilāru satikām, izrādījās, ka viņš ir īsts latviešu puika Jānis Dārziņš, kaut pasē joprojām rakstīts Jons Darzinis.
Robežas dēļ nokļūst citā valstī
— Agrāk dzīvojām gandrīz uz pašas Latvijas un Lietuvas robežas. Pirms Otrā pasaules kara valstu robeža mainījās, to vajadzēja ierīkot vairākus kilometrus no mūsu mājām pa sauszemi, bet nezin kāpēc nolēma, ka tā būs tieši pa Mēmeli. Līdz ar to mūsu māja palika Lietuvas pusē. Man, latviešu puikam, kuram arī visi senči ir latvieši, bija jāiet lietuviešu skolā un jāmācās lietuviešu valoda. Vēl tagad protu šo valodu, kaut gan ilgus gadus neesmu lietuviski runājis, — saka mundrais vīrs, kuram pēc izskata grūti pateikt, ka jau tik daudz gadu.
Uzvārda maiņa pārāk sarežģīta
Pēc skolas beigšanas Jānis atgriezās Latvijā, Kuldīgā pieteicās autovadītāju kursos, ieguva vadītāja apliecību un Taurkalnē sāka strādāt mežrūpniecības saimniecībā. “Gribēju latviskot uzvārdu un atkal kļūt par Dārziņu, taču man paskaidroja, ka tas ir ļoti sarežģīts process, jābrauc uz Rīgu. Man tam neatlika laika. Tā arī palika — pasē lietuviskais Jons, taču visi mani sauca par Jāni,” saka Dārziņa kungs.
Medību trofejas atdod draugiem
Taurkalnietis visu mūžu strādāja par autovadītāju mežrūpniecības saimniecībā, izveda kokus no meža:
— Strādāju čakli, reizēm varbūt biju pat pārāk centīgs. Manu darbu novērtēja ar dažādiem apbalvojumiem. Pelnīju labi un varēju sagādāt ģimenei visu, kas nepieciešams labai dzīvei. Biju arī mednieku kolektīvā, medīju aļņus, briežus, šāvu zaķus, bieži gadījās lapsas. Trofejas “nāca” viena pēc otras, tās atdevu darbabiedriem, radiem un draugiem. Citādi mājās tām nepietiktu vietas. Tagad manas draudzenes ir zīlītes aiz loga. Viņu barošanai speciāli pērku baltmaizi. Kad ziemā logi aizlīmēti, barotavu kopā ar kaimiņiem ierīkojam ārā.
Grib pārlasīt jaunības dienu grāmatu
Jāņa Dārziņa aizraušanās ir lasīšana. Avīzes un žurnālus viņam piegādā kaimiņiene, arī grāmatas no bibliotēkas atnes. “Man ļoti interesē grāmatas par vēsturi. Atceros, manā jaunībā visa ģimene ar lielu aizrautību lasīja Jēkaba Janševska “Dzimteni”. Tajā bija stāstīts par tēvijas un darba mīlestību, patriotismu, kalpu darba gaitām. Būtu priecīgs, ja šo grāmatu varētu pārlasīt vēlreiz,” saka jubilārs.
Dārziņa kungs stāsta, ka redze viņam laba, saulainā laikā var lasīt bez brillēm. Tikai nomāc dažas vecuma kaites, grūti staigāt. Reizēm kļūst skumji vienam, īpaši raugoties savā un sievas fotogrāfijā, jo Jānim kundze pirms astoņiem mēnešiem aizgājusi mūžībā. Priecīgas viņa dienas dara meitas, dēla un mazbērnu apciemojums.
