Laikam kļūstot vēsākam un sākoties apkures sezonai, palielinās ugunsgrēku skaits. Cēlonis — nepareizi izbūvētas vai nekoptas apkures iekārtas. Pērn šī iemesla dēļ Aizkraukles rajonā izcēlās vairāki desmiti ugunsgrēku.
Laikam kļūstot vēsākam un sākoties apkures sezonai, palielinās ugunsgrēku skaits. Cēlonis — nepareizi izbūvētas vai nekoptas apkures iekārtas. Pērn šī iemesla dēļ Aizkraukles rajonā izcēlās vairāki desmiti ugunsgrēku.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Aizkraukles rajona brigādes komandieris Genādijs Razmislovs stāsta, ka apkures sezonas sākums tradicionāli saistīts ar papildus darbu ugunsdzēsējiem.
— Iedzīvotāji pārāk vieglprātīgi izturas pret apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju: netīra dūmeņus, krāšņu cukas, pārāk tuvu kurtuvei novieto mēbeles, malku. Bieži nepareizi lieto arī elektriskos sildītājus, pārslogojot elektroinstalāciju, — stāsta Genādijs Razmislovs. — Pērn Aizkraukles rajonā dzīvojamajās ēkās izcēlās 59 ugunsgrēki, un vairumam cēlonis bija saistīts ar apkures iekārtām.
VUGD Zinātniski pētnieciskā pārvalde veikusi pētījumu par cilvēku bojāeju ugunsgrēkos pēdējos piecos gados. Latvijā ik gadu iet bojā vidēji astoņi cilvēki augustā, 18 — septembrī, 21 — oktobrī, 26 — novembrī, bet 46 — decembrī. Šādu pieaugumu skaidro ar auksto laiku un apkures iekārtu intensīvāku lietošanu.
Arī šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti 479 ugunsgrēki, kuri izcēlušies no apkures iekārtām. Precīzus datus par Aizkraukles rajonu vēl apkopo. Piemēram, 13. februārī reģistrēti divi šādi ugunsgrēki — Mazzalves pagasta “Stadelniekos” nepareizi izbūvētas apkures sistēmas dēļ nodega pusotra stāva guļbūve, radot 20000 latu lielus zaudējumus, bet Pilskalnes pagastā pārkurināta krāsns bija cēlonis lauka virtuves degšanai.
