Izlasījusi 7. oktobra “Staburagā” rakstu “Katra ceļa galā kāds priekšnieks vai viņa radinieks”, redakcijā vērsās koknesiete Silvija Goldštrema.
Izlasījusi 7. oktobra “Staburagā” rakstu “Katra ceļa galā kāds priekšnieks vai viņa radinieks”, redakcijā vērsās koknesiete Silvija Goldštrema. Viņa pastāstīja, pa kādu ceļu uz mājām jābrauc tiem Kokneses pagasta iedzīvotājiem, kuri dzīvo Urgās.
Silvija Goldštrema vairākkārt lūgusi pagasta padomi salabot ceļu arī uz Urgām, kur ir deviņas apdzīvotas mājas, taču tālāk par solījumiem pašvaldība divu gadu laikā tā arī nav tikusi. Palīdzība lūgta un solīta mutiski, rakstiski gan neviens lūgums nav noformēts.
Viņa stāsta, ka pagājušajā gadā kopā ar kaimiņieni grāvmalā cirtušas krūmus, ceļu kaut nedaudz paplašinot, lai varētu izmainīties pretimbraucošās automašīnas. Iebrukusi arī ceļa caurteka, tāpēc pavasara palos vai ilgākās lietavās viens ceļa posms applūst un vairākas dienas ar vieglo automašīnu pa to izbraukt nevar, bet cilvēkiem taču jātiek uz darbu, veikalu, pie ārsta.
“Greiderēt šo ceļu nav nozīmes, jo tur vienkārši nav ko līdzināt, ir tikai bedres, dangas un iebrauktas rises. Nesen uz ceļa izbēra trīs grants čupiņas, taču tās neviens neizlīdzināja. Traktori un smagās mašīnas granti iemīcīja dubļos, un no tās nebija nekāda labuma. Izbraucu pa salabotajiem pagasta ceļiem, tie ir kā galds, bet mūsējais? Vai arī mēs neesam pelnījuši labāku ceļu? To, pa kuru braucam šobrīd, par ceļu nosaukt grūti,” stāsta Goldštremas kundze.
