Ar atvasaras sauli zeltaini sārtajās kļavu lapās sākusies un ar pirmo sniegu beigusies oktobra otrā nedēļa.
Ar atvasaras sauli zeltaini sārtajās kļavu lapās sākusies un ar pirmo sniegu beigusies oktobra otrā nedēļa.
Dažiem aizvadītās nedēļas notikumiem sākums meklējams tik sen, ka vairs lāga neatminamies, kas un kā īsti bijis. Jau septiņas vasaras aizritējušas kopš triju miljonu skandāla, kad Latvijas valsts tos “pazaudēja” ceļā no “Latvenergo” uz banku “Baltija”. Parādniece “Latvenergo” astoņus miljonus latu kreditoram maksāja caur Lihtenšteinā reģistrētu ārzonas kompāniju “IFCE”, kura tālāk bankai “Baltija” atdeva vien piecus miljonus. Trīs pazuda nezināmā virzienā, un līdz šim visi pūliņi tos atrast bijuši veltīgi.
Pagājušajā nedēļā Ģenerālprokuratūra mēģināja panākt ja ne miljonu atgūšanu, tad vismaz to pazušanā iespējamo vainīgo sodīšanu. Kas to deva! Kaut uz apsūdzēto sola sēdēja trīs bijušie “Latvenergo” darbinieki — Edgars Birkāns, Kārlis Purnis, Ivars Liuziniks — un ārzonas firmu pārstāvējušais advokāts Armants Čapkevičs, Rīgas apgabaltiesa konstatēja, ka nav gūti pierādījumi, lai viņus sodītu. Prokurors apsūdzētajiem pieprasīja visai bargus sodus — no pieciem līdz desmit gadiem cietumā, civilprasībā banka “Baltija” — piecus miljonus latu. Tiesneši, pusgadu izskatot lietu, lēma pretēji un visus attaisnoja.
Ģenerālprokuratūra sašutusi, spriedumu gatavojas pārsūdzēt, taču maz ticams, vai kaut kas mainīsies. Tiesnesis Aivars Kaparšmits jau “slavens” ar maigo spriedumu Ainara Eisaka lietā. Tiesneša ienākumiem nesamērīgi lielas mājas celtniecība savulaik bija pretarguments apstiprināšanai apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāja amatā.
Attaisnojošajā spriedumā pavīdēja tēze, ka miljonu ieskaitīšana noslēpumainajai Lihtenšteinas firmai notikusi ar “Latvijas bankas” ziņu. Tātad — valsts zinājusi, ka tai nozog naudu, bet neko nav darījusi, lai zādzību novērstu. Ja reiz tā, tad apsūdzēto solā būtu jāsēžas toreizējai “Latvijas bankas” vadībai, tas ir, bijušajam bankas prezidentam, ekspremjeram Einaram Repšem. Viņam blakus — bijušajam bankas “Baltija” likvidatoram Deividam Berijam, jo diezin vai tik vērienīgs darījums varēja notikt bez viņa ziņas. Diemžēl Berijs pazudis nezināmā virzienā, gluži tāpat kā trīs miljoni. Kas zina, varbūt izbijušais likvidators un nauda jāmeklē vienā vietā. Jautājums tikai, vai kāds meklēs?
Savukārt “Jaunā laika” līderim šobrīd citu problēmu diezgan. Savas lidotāja iemaņas Repše mēģināja likt lietā, automašīnā pa kādu Rīgas rajona ceļu traucoties ar vairāk nekā 130 kilometru stundā lielu ātrumu, kaut maksimālais ātrums tur ir 90 kilometru stundā. Ceļu policija skrējēju pieķēra, par pārkāpumu pienākas divi sodapunkti un 20 latu naudassods. Par atļauju sodīt gan jālemj Saeimai, kura pārkāpumu izskatīšot tikai pēc divām nedēļām. Ātrāk neesot laika.
Vairākas Latvijas institūcijas un masu mediji saņēmuši anonīmu vēstuli, kurā kāds “labvēlis” ziņo par Repšes veselību. Pirms desmit gadiem Ļeņingradā it kā izdots ārstu slēdziens norādot, ka Repše sirgstot ar paranoīdo šizofrēniju, un tā dēļ viņam atteikta lidotāja apliecības izsniegšana. Dokuments diezgan apšaubāms, tomēr vētru ūdensglāzē sacēlis gan. Pie pārbaudes jau ķēries Satversmes aizsardzības birojs, mēģinot noskaidrot gan vēstules sūtītāju, gan tajā minētos apgalvojumus. Jo, lūk, Repšem varot būt problēmas ar piekļuvi valsts noslēpumiem, ja vēstulē rakstītais izrādītos patiesība. Manuprāt, šādus anonīmus skribelējumus vajadzētu izmest atkritumos, bet rakstītājus pāris dienu aizsūtīt sabiedriskajos darbos psihiatriskajā slimnīcā. Lai paskatās, kādi ir patiesi slimi cilvēki. Domāju, tad vēlme rakstīt zudīs ilgam laikam.
Sabiedrība ar nepacietību gaidīja pagājušo ceturtdienu, kad Eiropas Parlamentā klaušināja Latvijas izvirzīto kandidāti nodokļu un muitas komisāres amatam Ingrīdu Ūdri. Trīs stundas ilgo noklaušināšanu tiešraidē varēja vērot televīzijā, kur tā pārtapa īstā realitātes šovā ar komentāriem, piebildēm un vērtējumiem. Atšķirība tikai tā, ka uzvarai kandidāte viena, tā īsti ar ko sacensties nebija. Pretēji prognozētajam “godīgās acis” jautājumu krustugunīs neapmulsa, tikai atbildes uz dažiem jautājumiem bija visai izvairīgas. Bet ko gan var gribēt no cilvēka, kura pieredze muitas un nodokļu jomā ir tikai teorētiska! Turklāt atbildes nepatīkamākajiem jautājumiem Ūdre sniedza latviski, acīmredzot tā vērsdamās nevis pie eksaminētājiem Briselē, bet gan Latvijas sabiedrības.
Divas lietas nekā nesaskan — Latvijā šī gada deviņos mēnešos reģistrēts par 1786 jaunām automašīnām vairāk nekā pagājušajā gadā, lai gan 46 procenti strādājošo, pēc statistikas datiem, nesaņem par 100 latiem lielāku atalgojumu. Arī inflācija jau sasniegusi 7,7 procentus, visvairāk sadārdzinoties pārtikas precēm un degvielai. Un tomēr braucam ar jauniem auto. Paradokss!
Svētdienas vakarā sniga. Jaucoties ar lietus lāsēm, pirmais sniegs vēstīja, ka ziema nav aiz kalniem.
