Šogad aprit desmit gadu vairākām tā sauktajām noguldītāju krimināllietām, kuras ierosinātas par krāpšanu un citiem līdzīgiem noziegumiem, un šīm lietām iestājas likumā noteiktais noilgums.
Šogad aprit desmit gadu vairākām tā sauktajām noguldītāju krimināllietām, kuras ierosinātas par krāpšanu un citiem līdzīgiem noziegumiem, un šīm lietām iestājas likumā noteiktais noilgums.
Cilvēki toreiz, Atmodas laikā, ieguldīja naudu dažādās firmās, bet tās tūkstošus ieguldītāju ļaunprātīgi apkrāpa, neizmaksājot ne dividendes, ne ieguldīto naudu.
Daudzām šādām krimināllietām noilgums iestāsies nākamgad.
Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks aģentūru LETA informē, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras lietvedībā bijis 16 krimināllietu par noguldītāju apkrāpšanu.
No tām sešas krimināllietas nosūtītas tiesai, bet desmit lietu šogad izbeigs noilguma dēļ. No tām lietām, kuras nosūtītas tiesai un izskatītas, visās ir notiesājoši spriedumi.
Šogad izbeigtas lietas pret vairākām personām — “Nataly Respect” amatpersonu Vitāliju Kurtašu, “Ābelītes” amatpersonu Dzintaru Kolužu, “Latinterserviss” amatpersonu Arifu Musajevu, “Sinai” amatpersonu Aleksandru Aļbinski, firmas “Sams” amatpersonām.
Šajos gadījumos krimināllietas ierosinātas pēc Latvijas Kriminālkodeksa 142. panta 3. daļā paredzētajām noziedzīgā nodarījuma pazīmēm par krāpšanu lielā apmērā. Saskaņā ar Krimināllikuma 56. panta 1. daļu šo lietu noilgums sākas pēc desmit gadiem.
Lēmumi par šo personu saukšanu pie kriminālatbildības pieņemti laikus, un bijusi izsludināta viņu meklēšana, taču, kaut arī veikti pasākumi, apsūdzēto personu mītnes vietu nav bijis iespējams noskaidrot. Tāpēc lietu turpmāka izmeklēšana un nodošana tiesai nav bijusi iespējama.
Trīs krimināllietas bija arī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā. No tām divas nodotas tiesai, bet viena lieta izbeigta, jo persona, par kuras darbībām tā bija ierosināta, mirusi. Dažas krimināllietas par noguldītāju apkrāpšanu ir izmeklētas arī citās tiesu apgabalu prokuratūrās.
Prokurore Ingrīda Garkalne aģentūrai LETA stāsta, ka viņa šogad izbeigusi krimināllietu pret apdrošināšanas kompāniju “Sams”. Šajā lietā par cietušām bija atzīts 360 personu.
Tā kā nav gūti pierādījumi, ka “Sams” amatpersonas būtu ļaunprātīgi veikušas krāpnieciskas darbības, apsūdzības nebija iespējams uzrādīt. Šim uzņēmumam bijušas visas nepieciešamās licences, pat izmeklēšanas beigās nav spēts noskaidrot, kas ir maksātnespējas patiesais cēlonis.
Gan prokuratūrā, gan policijā cilvēki, kuri gadiem ilgi nodarbojas ar šo lietu izmeklēšanu, atzīst, ka cietušie nevar cerēt atgūt savu naudu, jo tā bijusi fiktīva jeb vienkārši neeksistējoša nauda, ar kuru uzņēmumu vadītāji “spēlējušies veikalos”.
