Vietalvas pagasta zemnieku saimniecībā “Dzintari” saimnieko Indra un Ziedonis Keitēni.
Vietalvas pagasta zemnieku saimniecībā “Dzintari” saimnieko Indra un Ziedonis Keitēni. Viņi nodarbojas ar piena un gaļas lopkopību, kopj 24,8 hektārus zemes un cenšas izmantot visas iespējas, ko lauksaimniekiem piedāvā valsts un Eiropas Savienība.
— Saimniekošanu apgrūtina tas, ka visa zeme nav vienuviet, bet sadalīta trijās daļās, — saka Ziedonis Keitēns. — Ganībām izmantojam arī kaimiņu zemi, kuru neapstrādā. Šobrīd saimniecībā ir astoņas slaucamas govis, kas gan ir nedaudz mazāk nekā pagājušajā gadā, 10 buļļu un septiņi teļi. Pārsvarā audzējam “Latvijas brūnās” šķirnes lopus.
Uzticīgi “Bitēm”
Pienu Keitēni pārdod kooperatīvajai sabiedrībai “Bites”. Ienākumi ir regulāri, taču samaksa par pienu varētu būt augstāka.
— Par pienu pašlaik maksā 9,7 santīmus un pievienotās vērtības nodokli, — saka Indra Keitēna. — Gada laikā piena cena augusi ļoti nedaudz — par pussantīmu. No vienas puses, saprotam, ka jāpastāv arī kooperatīvajai sabiedrībai, kas šajā gadījumā ir starpniece. No otras — par padarīto gribētos saņemt vairāk. Pie mums bija atbraucis “Valmieras piena” pārstāvis un piedāvāja visai izdevīgus noteikumus. Pagaidām palikām uzticīgi “Bitēm”, taču cik ilgi vēl, to nevar pateikt. Ar patriotismu vien ilgi nevar iztikt. Cenšamies izmantot katru iespēju, ko piedāvā valsts un tagad arī Eiropas Savienība. Rakstām projektus un saņemam subsīdijas. Tā ir vienīgā iespēja saimniekot. It kā naudas apjoms, ko saņemam, ir lielāks, tomēr vairākkārt auguši arī izdevumi, un saimniecības attīstības līmenis jau daudzus gadus nav mainījies.
Atbalsts — gaļas lopkopība
Piena lopkopība dod regulārus ienākumus, bet gaļas lopi ļauj izmantot tirgus cenu svārstības un pārdot lopus tad, kad par tiem maksā visvairāk.
— Mums līdz šim paveicies, par gaļu esam saņēmuši pietiekami labu maksu, — saka Ziedonis Keitēns. — Neesam cietuši zaudējumus zemās liellopu gaļas cenas dēļ, par ko pašlaik sūdzas daudzi liellopu audzētāji. Ja savu bullīšu nepietiek, dažus pat nopērkam klāt, lai saimniecībā būtu ap desmit nobarojamo gaļas lopu. Tikai ar vienu nozari grūti sabalansēt ienākumus un izdevumus.
Palīdz viens otram
Šī gada aukstā un slapjā vasara nav traucējusi arī sagatavot lopbarību.
— Divus gadus mēģinājām zāli tīt ruļļos, taču no šīs tehnoloģijas samērā augsto izmaksu dēļ atteicāmies. Jau trīs gadus skābbarību gatavojam bedrēs, — saka saimnieks. — Tas, sadarbojoties ar citiem Vietalvas zemniekiem, maksā daudz lētāk. Vienam ir traktors, ar ko blietēt, citam zāles pļāvējs. Palīdzam cits citam, un rezultātā labi visiem. Vajadzētu vien izdomāt, kā mehanizēt skābbarības vešanu no bedres līdz kūtij. Arī siens ir pietiekamā daudzumā. To lielākoties izbarojam teļiem — viņi bez sausās barības iztikt nevar. Spēkbarību pērkam. Šogad iesējām nedaudz ziemāju, un daļu graudu mēģināsim izaudzēt paši.
Par Eiropas Savienības prasībām “Dzintaru” saimnieki nesūdzas. Viņi saka — tās pagaidām ir izpildāmas, tikai rūpīgi jārēķina un jāmīl zeme. Problēmas varētu rasties tad, kad vairs nevarēs atlikt mēslu krātuves ierīkošanu. Tai vajadzēs ļoti daudz naudas.
