Aizkraukles pilsnovads sendienās bija Daugavmalas lībiešu zemes pēdējais austrumu pilsnovads.
Aizkraukles pilsnovads sendienās bija Daugavmalas lībiešu zemes pēdējais austrumu pilsnovads. Tālāk sākās latgaļu valstis. Dienvidos Aizkraukles pilsnovada robeža bija pa Daugavu, rietumos tas robežojās ar Lielvārdes un austrumos — ar Kokneses pilsnovadu, bet ziemeļos saskārās ar Jersikas valsti un Satezeles novadu.
Pilsnovadu pārsvarā apdzīvoja lībieši un latgaļi. Aizkraukles pilsnovada centrālā pils bija Aizkraukle. Pilskalns bija samērā liels, pie tā bija pilsētiņa un osta. Vievaldis bija Aizkraukles virsaitis. Indriķa hronikā viņš minēts vienu reizi — 1220. gadā. Šajā laikā aizkrauklieši jau bija pakļauti vāciešiem un kā vasaļu novads bija spiesti piedalīties Ordeņa karagājienā pret Mežotnes zemgaļiem. Ordeņa karaspēkam aplencot Mežotnes pili, palīgā mežotniekiem steidzās Zemgales ķēniņš Viesturs ar Tērvetes zemgaļu karaspēku un saviem sabiedrotajiem — lietuviešiem. Vāciešu karaspēks devās pret Viesturu. No Ordeņa ierindas iznāca Vievaldis, Aizkraukles vecākais, un uzsauca lietuviešiem, lai viņi nāk uz lauka cīnīties ar vāciešiem. Leiši atbildēja: “Mēs saņēmām no zemgaļiem maksu, lai nākam skatīt jūsu karaspēku. Tagad, protams, kad esam to redzējuši, mēs atgriezīsimies mūsu zemē, jo negribam lauzt ar jums noslēgto mieru.”
Viesturs un zemgaļu—leišu karaspēks aizgāja no kaujaslauka, cīņu nesācis, bet Ordeņa karaspēks atgriezās pie Mežotnes pils un to ieņēma.
Nav īsti skaidrs, ko Vievaldis domāja, aicinādams lietuviešus sākt cīņu. Tā kā rakstos minēti tieši vācieši (lai gan Ordeņa karaspēkā kā vasaļi cīnījās arī lībieši un latgaļi), iespējams, ka tas varēja būt aicinājums gāzt vācu varu. Nekādu citu ziņu nedz par agrāko, nedz turpmāko Vievalda dzīves gājumu nav. Hronikā vairākkārt minēts, ka Aizkrauklē dzīvojuši lībieši. Vievaldis nešķiet lībiešu vārds. Tā kā kaimiņos dzīvoja latgaļi, pēc analoģijas ar Tālivaldi un Visvaldi var pieļaut, ka viņš bija latgalis. Viņa vārds varētu būt pārveidots no vārda “viedvaldis” — tas, kurš valda gudri un tālredzīgi jeb viedi.
Pāris vārdu par Aizkraukli. Indriķa hronikā aizkrauklieši pirmo reizi minēti 1204. gadā, kad viņi kopā ar lielvārdiešiem un lietuviešiem devās karagājienā uz Rīgu, laupot un dedzinot. Aizkrauklieši deva ķīlniekus un apsolīja kristīties. 1206. gadā aizkraukliešus kristīja priesteris Daniels. Savu pili aizkrauklieši atjaunoja un panāca, ka varēja dzīvot samērā brīvi. Viņi bija vasaļatkarībā no vāciešiem, pildīja vasaļu karaklaušas, maksāja nodevas, bet ne vairāk. Vācu mūra pils Aizkrauklē, kura celta 1207. gadā, ir citā vietā, nevis pilskalnā.
Pēc Lielvārdes pils muzejā savāktajām ziņām
