Pavasarī sāka izstrādāt Daugavas ielejas dabas parka aizsardzības plānu. Oktobra beigās to piedāvās publiskai apspriešanai.
Pavasarī sāka izstrādāt Daugavas ielejas dabas parka aizsardzības plānu. Oktobra beigās to piedāvās publiskai apspriešanai.
Daugavas ielejas posms lejpus Pļaviņu HES līdz Dīvajai un Jaunjelgavai valsts aizsardzībā ir jau ilgi — kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem. Sākotnēji tā bija 500 metru plata josla abos Daugavas krastos, pēc tam — dabas liegums jau citādās robežās, bet kopš 1987. gada aizsargājamajai teritorijai ir dabas parka statuss.
Lielākā dabas parka teritorijas daļa ir Daugavas labajā krastā — Aizkraukles un Skrīveru pagastā. Tā aptver Daugavu, zemās terases upes krastos, stāvo senlejas nogāzi ar mazo strautu ielejām un gravām, kā arī joslu augšā, ārpus ielejas, gar ceļu no Aizkraukles uz kapiem un gar Rīgas—Daugavpils šoseju. Sērenes pusē dabas parka teritorija ir neliela — 100 līdz 500 metru plata josla Daugavas krastā, kas ir lejā — Daugavas ielejā. Stāvākais un augstākais Daugavas senielejas krasts te ir tālāk no upes, to labi var redzēt no skatu vietām Daugavas labajā krastā — ne tikai no Aizkraukles pilskalna, bet arī no jebkuras vietas ielejā.
Kādēļ gan Daugavas senleja tik ilgi saistījusi cilvēku prātus un dažādos veidos bijusi īpašā valsts aizsardzībā?
Atbilde vienkārša — šajā posmā pēc Pļaviņu HES izbūves saglabājies vienīgais kādreizējās krāšņās Daugavas senielejas ainavas fragments. Šī ainava glabā lielas dabas un kultūrvēstures vērtības, kuru dēļ tā iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju projektā “Natura 2000”.
Dabas un kultūras vērtības būs jāsargā mums pašiem un tepat — gan tiem, kuri Daugavas ielejā dzīvo paaudžu paaudzēs, gan tiem, kuri te ieguvuši zemi mantojumā vai arī to nopirkuši.
Dabas aizsardzības plāna galvenais uzdevums ir koncentrēti, bet iespējami vispusīgi raksturot dabas parka teritoriju, dabas un kultūras vērtības dabas parka tajā — tās, kuru saglabāšanu un aizsardzību nosaka Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību akti vai rekomendācijas. Uzdevums ir arī plānot rīcību, lai arī turpmāk saglabātu par īpaši vērtīgiem atzītos dabas veidojumus un objektus, lai koptu dabas parka teritorijas ainavu, kā arī radītu apstākļus dabai draudzīga tūrisma un atpūtas organizēšanai.
Dabas aizsardzības plāns sastāv no teksta daļas, kā arī vairākām kartēm. Pašreizējā variantā dabas aizsardzības plāna teksts nav pārāk viegli lasāms, tas vairāk domāts speciālistiem. Taču drīzumā jāatrod iespēja, lai to padarītu vieglāk lasāmu, saprotamu katram Daugavas krastu iedzīvotājam vai dabas draugam.
Dabas aizsardzības plānā ir kartes, kuras atspoguļo aizsargājamās teritorijas robežu izmaiņas laika gaitā, dabas parka ārējos riska faktorus, vērtības un riska faktorus dabas parka teritorijā, nepieciešamo rīcības plānu.
Pašreiz dabas aizsardzības plāna izstrāde ir nobeiguma stadijā, un šī gada 27. oktobrī plānota tā publiskā apspriešana Aizkraukles rajona padomes telpās.
Interesentiem būs iespēja apskatīt visas kartes, arī darba variantus un senāko laiku materiālu kopijas. Īpaši interesanti Daugavas krastu iedzīvotājiem varētu būt apskatīt tādu Daugavas ieleju, kāda tā bija pirms 30 gadiem, 1974. gadā uzņemtajās fotogrāfijās.
Ievērojot to, ka Daugavas ielejas dabas parks ir triju pagastu teritorijā, no 14. oktobra pagastos iedzīvotājiem būs iespēja laikus, pirms publiskās apspriešanas, izlasīt dabas aizsardzības plāna teksta daļu un paredzēto rīcības plānu.
Materiāli būs izlasāmi darba laikā: Aizkraukles pagasta pārvaldes telpās, Skrīveru pagastā, Skrīveru zinātnes centra telpās, Sērenes pagasta padomē.
Katrs var atstāt savus jautājumus, izteikt priekšlikumus, kas palīdzētu precizēt dabas aizsardzības plānu un padarītu to efektīvāku.
