Jaunjelgavas kultūras centrā aizvadīta kārtējā Aizkraukles novada pašvaldības rīkotā tikšanās ar iedzīvotājiem. Šogad tai lielākoties bija informatīva nozīme — dažādu jomu pārstāvji stāstīja par iespējām, paveikto un nākotnes iecerēm. Jautājumu šogad iedzīvotājiem bija maz, lielākoties atbalsojās pērn izteiktās pretenzijas.

Atskaitās par paveikto

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad apkures problēmas pulcēja pilnu zāli iedzīvotāju un vairāku stundu garumā notika spraigas diskusijas, šī gada sanākšana bija ļoti mierīga. Vispirms sanākušos domes deputāte Evija Vectirāne informēja par aktuālāko apvienotajā Aizkraukles novadā — kas paveikts un kā izlietoti budžeta līdzekļi. Sanāksmes dienā E. Vectirāne atjaunoja prezentācijas informāciju, demogrāfiskā situācija rāda, ka pusgada laikā iedzīvotāju skaits novadā sarucis par pustūkstoti. Jaunjelgavā iedzīvotāju skaits samazinājies par 77 personām, pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem pilsētā deklarēti 1789 iedzīvotāji, Jaunjelgavas pagastā — 74.

Ar informatīvu prezentāciju uzstājās arī Ilona Kāgane, Attīstības nodaļas vadītāja, savukārt Zane Romanova, Aizkraukles Interešu izglītības centra vadītāja, pastāstīja par iespējām apgūt digitālās prasmes bez maksas. Detalizētāk par ikdienas darbiem, paveikto un nākotnes iecerēm stāstīja Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Gunta Zvaigzne-Avakova. Šobrīd viņai esot darba pilnas rokas, jo kamēr ir brīva Komunālās nodaļas vadītāja vieta, pārvaldes vadītājai nākas uzraudzīt un kontrolēt arī šo jomu.

Apkopota informācija par pērn biedrības “Dzīvnieku glābšanas dienests” sniegtajiem pakalpojumiem. Jaunjelgavas apvienībā sterilizēti četri kaķi, iemidzināti septiņi, bet palaisti atpakaļ brīvsolī — seši. Tāpat biedrība iesaistījusies viena klaiņojoša suņa ķeršanā. Kopējā summa par sniegtajiem pakalpojumiem bija 1166 eiro. 2025. gadā bez ikdienas darbiem plānoti arī vairāki uzlabojumi. Visus gan pārvaldes vadītāja neatklāja — “neskries ratiem pa priekšu”, bet dažus iekļāva prezentācijā. Šogad ieplānota aku pacelšana, izlīdzināšana ar tranzīta ielu seguma virskārtu, vides pieejamības nodrošināšana sociālā dienesta klientiem, kā arī drošības barjeras uzstādīšana Rīgas ielā 18.

Cer pārpirkt privāto katlumāju

Rudenī noslēdzās sāga ar Jaunjelgavas privāto katlumāju. Pašvaldībai izdevās lauzt līgumu ar tās īpašniekiem un tikt pie krietni uzticamāka siltumpiegādātāja — SIA “Aizkraukles siltums”. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Bricis atgādināja vēsturiskos notikumus un pastāstīja par šobrīd notiekošo. Vasarā tika pieņemts lēmums lauzt līgumu ar siltuma ražotāju “EkoSil”. Sākās pašvaldības pārrunas ar privāto komersantu par katlumājas atpirkšanu, taču īpašnieks attiecībā pret ēkas vērtību pieprasīja nesamērīgi augstu cenu. Laikam ejot, prasības mazliet piezemējās, abas puses gandrīz nonāca pie kompromisa. Taču oktobrī privātajai katlumājai tika liegts strādāt, jo uzņēmums neizdarīja to, uz ko uzraugošie dienesti norādīja sākotnējā pārbaudē. Lielajam pamatkatlam bija veikta nelikumīga pārbūve.

Vienoties par adekvātu katlumājas pārpirkšanas summu tā arī neizdevās. Sākās apkures sezona, SIA “Aizkraukles siltums” sāka darbu un realizēja rezerves plānu — pie Mednieku ielas daudzdzīvokļu mājām novietoja konteinera tipa katlumāju. “Situācija uz šodienu — katlu māja Uzvaras ielā 1 darbojas, strādā divi katli. Ar “EkoSil” mums ir koleģiāla vienošanās, ka viņu katlumāju izmantojam tranzītam. Jebkurā brīdī var notikt kāds negaidīts pavērsiens, tādēļ ir labi, ka Mednieku ielas trīs mājas var nodalīt un ar uzstādīto konteinera tipa katlumāju apsildīt atsevišķi. Joprojām notiek sarunas par privātās katlumājas atpirkšanu, jau bez katliem. Ja tas izdosies, tad nākamajā sezonā no Uzvaras ielas mēs pārvāktos uz “EkoSil” katlumāju. Tas būtu parocīgi visiem. Zāģēšanas darbi un apkures nodrošināšana Uzvaras ielā traucē apkaimes iedzīvotājiem, kā arī autovadītājiem,” sacīja E. Bricis.

Maksas aprēķināšanai tiek piemērots SIA “Aizkraukles siltums” tarifs. Atsevišķs tarifs Jaunjelgavai būtu vismaz par 10 eiro par megavatstundu lielāks nekā pašreizējais. “Malkas apkure nav lēta nepieciešamā darbaspēka dēļ. Aizkrauklē, lielajā katlumājā, strādā viens operators. Iršos, kur ir mazāks apjoms un kurina ar malku, ir četri cilvēki, Jaunjelgavā — seši, divi zāģeri un pārējie apkures katlu operatori,” paskaidroja E. Bricis. Lielākās problēmas ar katlumāju Uzvaras ielā sagādā piebraukšanas iespējas, lielās automašīnas nevar piekļūt, savukārt mazāku kravu izmantošana nav izdevīga. Visvienkāršākais risinājums būtu granulu katla uzstādīšana, bet pie esošajām jaudām tas būtu neizdevīgi dārgi. Pie katlumājas Uzvaras ielā var uzglabāt kurināmo materiālu maksimums divām nedēļām, tādēļ materiāls tiek vests pakāpeniski.

Saņem atbildes par siltumu

Viens no iedzīvotāju jautājumiem bija par zudumiem siltumtrasē. E. Bricis skaidroja, ka ir gan plusi, gan mīnusi. Siltumtrasē posmā uz Mednieku ielas mājām ir siltuma zudumi, vienlaikus trase izlīdzina slodzi. “Šobrīd izdevīgāk ir nekurināt Mednieku ielas mājas atsevišķi, bet siltumu nodrošināt ar malkas apkuri no Uzvaras ielas. Siltumtrases caurules ir izolētas, tās gan varēja būt dziļāk ieraktas. Ņemot vērā tīkla ģeogrāfisko izvietojumu, visizdevīgāk siltumenerģiju būtu ražot “EkoSil” bāzes vietā. Šobrīd nākas strādāt tur, kur to varam, un zudumi ir lielāki. Lai ar siltumu nodrošinātu Mednieku ielas mājas, esam spiesti uzturēt augstāku temperatūru. Zudumu starpība šādā situācijā ir 2 līdz 3%,” stāsta E. Bricis.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums uzteica E. Briča nesavtīgumu Jaunjelgavas apkures problēmu risināšanā. Priekšsēdētājs atklāja, ka E. Bricis Vecgada vakarā personīgi nodrošināja darbu Jaunjelgavas katlumājā, kamēr darbinieks bija devies nesaskaņotā brīvsolī.

Jaunjelgaviete Inga Krauze vaicāja — kādēļ zinot un redzot par privātās katlumājas īpašnieku neizdarībām, pašvaldība ātrāk nepaņēma jaunjelgaviešus savā paspārnē. Uldis Riekstiņš, Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors, paskaidroja, ka vajadzēja skrupulozi savākt un fiksēt pārkāpumus. Pēdējais piliens, kas deva pārliecību, ka tiesvedības gadījumā pašvaldība uzvarētu, bija gadījums, kad jaunjelgavieši, kas saņēma siltumu no privātās katlumājas, ziemā piecas dienas palika bez apkures.

Kāda cita iedzīvotāja prasīja, cik viņai vasarā izmaksās siltais ūdens — 50 vai 20 eiro? Precīzu atbildi sniegt nav iespējams, jo summu aprēķina, balstoties uz vairākiem faktoriem, taču E. Bricis paskaidroja, kā tā tiek aprēķināta un ar piemēru norādīja, ka alternatīva jeb elektriskā boilera izmantošana nebūtu izdevīgāka. Patiesībā, cenas atšķirība būtu pat uz pusi dārgāka.

Gaismā ceļ neizdarītos darbus

Jautājumu sadaļā izskanēja vairākas lietas, uz kurām liela daļa iedzīvotāju vērsa uzmanību jau pirms gada. Atnākušie norādīja uz apledojuma vietām, peļķēm, iebrukušu bruģi, nepieciešamību savest kārtībā bērnu rotaļu laukumu un Liepu parka infrastruktūru, kā arī tikt galā ar huligāniem, kas teritoriju demolē, atkārtoti aicināja iesaistīties mazdārziņu teritorijas izgāztuves sakārtošanā. G. Zvaigzne-Avakova piekrita, ka ir darbi, par kuriem apvienībā zina, diemžēl, līdz šim nav spēts visu izdarīt. Viņa atgādināja, ka apvienībā nav Komunālās daļas vadītāja, kas atslogotu viņas darbu un ļautu pievērsties šiem jautājumiem.

Lielas galvassāpes jaunjelgaviešiem sagādā tranzīta ielas un autovadītāju kultūras trūkums — ātruma ierobežojumu neievērošana. Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs, iestarpināja, ka šogad Aizkraukles pašvaldības policija tiks nodrošināta ar sertificētiem ātruma mērītājiem. Saņemot signālus par ātruma pārkāpšanu, policijas darbinieki varēs pierādīt un sodīt ātruma pārkāpējus. Priekšsēdētājs izteica cerību, ka tas uzlabos situāciju.

Kāda kundze izteica neapmierinātību ar ielu apgaismes lampām — kādēļ visu nakti deg gaisma? Pie mājas esošā laterna sagādā neērtības, tā nakts laikā izgaismo virtuvi. Apvienības vadītāja skaidroja, ka vienu laternu pārvietot nebūs iespējams. Gaismekļi ir ekonomiski, ar samazinātu spožumu. Lampas darbojas visu nakti drošības apsvērumu dēļ. Ir cilvēki, kas vēlu pārrodas no darba, citi agri, tumsā dodas uz darbu. Šo cilvēku ērtumam un drošībai tika nolemts, ka lampas darbojas visu nakti.

Mihails Maškovs interesējās, vai tiek domāts, kaut kas darīts ar vidi degradējošām pilsētas ēkām. Varbūt ar to īpašniekiem bijušas sarunas — gaidāmi uzlabojumi, vai kritiskā stāvoklī esošās mājas tiks iekonservētas? G. Zvaigzne-Avakova informēja, ka par konkrētiem gadījumiem ziņots būvvaldei. Attiecīgi sekos darbības un informācija nonāks pašvaldības policijas darbinieku pārziņā. ◆

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Nākotnes prioritātes

◆ Jaunjelgavas kultūras centra pārbūve.

◆ Jaunjelgavas apvienības pārvaldes ēkas fasādes atjaunošana.

◆ Bērnudārza “Atvasīte” ēkas iekštelpu un ārējās vides attīstība, labiekārtošana.

◆ Jaunjelgavas pilsētas ūdenssaimniecības izbūves būvprojekta izstrāde, būvdarbi.

◆ Jaunjelgavas pilsētas ielu rekonstrukcijas būvprojektu izstrāde, būvdarbi.

◆ Atpūtas vietas paplašināšanas/izbūves projektēšana pie velotrases Jaunjelgavā, t. sk. skeitparks, ielu basketbola laukums, apgaismojums visā teritorijā.

◆ Atkritumu šķirošanas laukums Jaunjelgavā.