Šis Latvijā pasludināts par dārzeņu gadu, jo ogu un dārzeņu iegādei iedzīvotāji tērē aptuveni 21 procentu no kopējiem pārtikas izdevumiem.
Šis Latvijā pasludināts par dārzeņu gadu, jo ogu un dārzeņu iegādei iedzīvotāji tērē aptuveni 21 procentu no kopējiem pārtikas izdevumiem. Augļi un dārzeņi ēdienkartē ir ļoti nozīmīgi, tādēļ speciālisti iesaka tos lietot vēl vairāk.
Gandrīz puskilograms
Veselīgu produktu izvēles veicināšanas koordinatore Ieva Jaunozola informē, ka augļi un dārzeņi ir veselīga uztura stūrakmens un ieņem pārtikas piramīdas 2. un 4. stāvu. Ik dienu ieteicams apēst vismaz 400 gramu dārzeņu, ogu un augļu.
Augu valsts produkti nodrošina dažādas cilvēka veselībai būtiskas vielas, kuras nepieciešamas labai veselībai: vitamīnus, minerālvielas, saliktos ogļhidrātus un citas organismam svarīgas vielas. Piemēram, C vitamīns augļos un dārzeņos stimulē audu atjaunošanos, samazina kapilāru caurlaidību, palielina pretošanās spēju infekcijām, stiprina asinsvadus. Šim vitamīnam piemīt spēcīgas antioksidējošas īpašības. Cilvēka organismā tas cīnās pret brīvajiem radikāļiem, kas pieaug vides piesārņojuma iespaidā. Dārzeņos esošās minerālvielas, piemēram, kālijs un kalcijs, var samazināt augsta asinsspiediena risku un sekmē liekā ūdens izvadīšanu no organisma.
Augu izcelsmes produkti ir vienīgie, kuri nodrošina balastvielas. Tās palīdz regulēt glikozes līmeni asinīs, holesterīna vielmaiņu, sekmē ar uzturu uzņemto ogļhidrātu sašķelšanos un nodrošina pareizu zarnu trakta funkcionēšanu.
Vietējie — vērtīgāki
Pasaulē ir vērojamas tendences samazināt ķīmiskos vitamīnus patēriņā, iesakot vitamīnus un citas organismam nepieciešamās vielas uzņemt ar augļiem un dārzeņiem. Izpētīts, ka augļu un dārzeņu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no to audzēšanas vietas, klimatiskajiem apstākļiem, augsnes mēslojuma, gatavības pakāpes, iesaiņošanas paņēmiena un pārvadāšanas un uzglabāšanas veida.
Ne visas vērtīgās vielas un vitamīnus pietiekamā daudzumā var uzņemt no Latvijā izaugušajiem dārzeņiem vai augļiem, taču vietējos apstākļos izaugušie mēro visīsāko ceļu līdz galdam. Tādēļ Latvijā izaugušie augu valsts produkti būs ne vien svaigāki, bet arī daudzējādā ziņā vērtīgāki. Arī saldētā un konservētā veidā tie saglabā ievērojamu daudzumu vērtīgo uzturvielu.
Vai apēdam pietiekami?
Uztura speciālisti iesaka ik dienu apēst 6—11 porciju graudu produktu un kartupeļu (daudzums līdzvērtīgs
1 maizes šķēlei un pustasei vārītu graudu, makaronu vai kartupeļu), 3—5 porcijas dārzeņu (daudzums līdzvērtīgs 1 tasei svaigu lapu dārzeņu) un 2—4 porcijas augļu (to rēķina kā
1 vidēju ābolu, banānu, apelsīnu).
Atsevišķi pētījumu rezultāti rāda, ka augļu un dārzeņu lietošanu uzturā ietekmē sezonalitāte un ka to patēriņam ziemas mēnešos ir tendence kristies līdz pat trijām reizēm. Kopumā dārzeņu, kas veido veselīga uztura pamatu, patēriņa apjomi ir salīdzinoši nepietiekami, un tas var pasliktināt iedzīvotāju vispārējo veselību.
Pa kabatai katram
Dārzeņu un ogu patēriņu ietekmē to cena. Taču ne visi šie produkti ir dārgi. Piemēram, dārzeņu sautējums, kurš pagatavots no kabača, 2 burkāniem, 1—2 puravu stublājiem,
2 saldajiem pipariem, ziedkāposta galviņas, 4—5 tomātiem, glāzes rapša eļļas, seleriju un pētersīļu zaļumiem, sāls un skābā krējuma, vienai personai maksā apmēram 88 santīmus. Tāds daudzums dārzeņu nodrošina dienā vēlamo dārzeņu daudzumu uzturā.
Veselīgi ir dārzeņu kokteiļi. Tāda pagatavošanai nepieciešams tomāts, selerija, dilles, 0,1 litrs tomātu sulas, svaiga citronu sula. Visu sakuļ blenderī, pievieno sāli un piparus pēc garšas. Vienai personai šis dārzeņu kokteilis maksā apmēram 32 santīmus.
Iespēju eksperimentēt ir daudz, taču dārzeņus, augļus un ogas ieteicams ēst arī nesagatavotus. Svaigi tie ir visvērtīgākie.
