Aizkraukles novada vidusskola un Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola šai programmai pievienojušās šajā gadā. Pagājušajā gadā tā tika ieviesta pirmajās 60 skolās Latvijā un to vidū bija arī Jaunjelgavas vidusskola un Seces pamatskola. Šajā mācību gadā projekts tajās turpinās, jo tas ir ilgtermiņa pasākums četru gadu garumā, kura laikā skolās tiek organizētas dažādas nodarbības skolēniem un skolotājiem, kuras tiek integrētas arī mācību procesā.

Šī programma palīdz skolēniem izprast bulinga raksturu un sekas, apgūt praktiskas prasmes, lai atpazītu un novērstu bulingu, attīstīt empātiju, cieņu un sadarbošanās prasmes, stiprināt savu pārliecību, lai palīdzētu citiem. Šogad šajā programmā jau iesaistījušās 170 skolas visā Latvijā. Tās skolas, kas projektā iesaistījās pērn, tika atlasītas, bet šogad skolas, kas iesaistījušās programmā, to darījušas pēc savas iniciatīvas.

Pirmsākumi meklējami Somijā

“KiVA ir pētījumos un pierādījumos balstīta antibulinga programma, kas ir izstrādāta Turku Universitātē ar Somijas Izglītības un kultūras ministrijas finansējumu. Šī programma tiek izmantota daudzās pasaules valstīs. KiVA mērķis ir novērst bulingu un efektīvi risināt bulinga gadījumus. Programma balstās plašos bulinga un tā procesu pētījumos vairāku desmitgažu garumā. Tās trīs galvenie elementi ir: profilakse, intervence un monitorings. Latvijā programmas ieviešanas partneris ir Valsts kanceleja,” Aizkraukles novada vidusskolā, tiekoties ar vecākiem, pastāstīja programmas trenere jeb instruktore Ruta Virbule. “Es trenēju skolotājus, kuri tālāk strādā ar bērniem skolās. Aizkraukles novada vidusskolā iepazīšanās un pirmās tikšanās ar skolotājiem, kuriem iesaiste šajā projektā ir papildu darbs, notika jau decembrī, janvārī šī programma tika prezentēta vecākiem un tad ar to iepazīstināti bērni,” piebilst Ruta.

Kas ir bulings?

Ģimenēs, kurās ir skolas vecuma bērni, vārds bulings noteikti nav svešs, bet tikpat daudziem tas noteikti ir neiepazīts termins. Kas tad ir bulings? Tā ir apzināta, mērķtiecīga, regulāra un ilgstoša skolasbiedru pazemošana, apsaukāšana, izstumšana, iebiedēšana, tiranizēšana, kas ir vērsta pret vājāku, bezpalīdzīgu personu, kas nevar sevi aizstāvēt, un tiek īstenota tieši skolas vidē. “Divu pusaudžu attiecību kārtošanu, kautiņu vai īslaicīgu konfliktu nevar uzskatīt par bulingu. Bulings pastāv visā pasaulē, tāpēc bērniem skolās jāmāca ne tikai lasīt un rēķināt, bet arī kā savstarpēji sadzīvot un kā reaģēt, ja ir šie bulinga gadījumi. Galvenie mērķi skolās ir novērst jaunu bulinga gadījumu rašanos, jo galvenā programmas daļa ir preventīvais darbs, katrā klasē vismaz reizi mēnesī runājot par savstarpējām attiecībām, kā atpazīt šos bulinga gadījumus, kā rīkoties, ja tāds ir konstatēts,“ stāsta Ruta. Viņa uzsver, ka projekta centrālā daļa ir tie bērni, kurus varētu saukt par klusajiem malā stāvētājiem vai vērotājiem. Tie ir bērni, kas redz, kas notiek, bet nevienam to nesaka un neiejaucas, jo baidās paši nonākt upura lomā. Un tādu ir krietni vairāk nekā pāridarītāju un cietēju. “Mērķis ir izglītot tieši tos, kas noskatās un neiejaucās, iemācīt, kā aizstāvēt upuri vai vismaz pastāstīt skolotājiem par notiekošo,” stāsta Ruta.

Izveido “glābējkomandu”

Otra projekta daļa ir izveidot tādu kā “glābējkomandu”, kas ir īpaši apmācīta efektīvi risināt bulinga gadījumus. Aizkraukles novada vidusskolā ir izveidotas divas tādas komandas — katra triju speciālistu sastāvā. Viena komanda, kurā darbojas direktora vietniece audzināšanas darbā Gunita Elksne, speciālā pedagoģe Ligita Putāne un sociālā pedagoģe Iveta Rimša, darbosies Lāčplēša ielā, kur mācās 6.—12. klases bērni. Otra komanda — sociālā pedagoģe Dzidra Lisenko, speciālā pedagoģe Lāsma Skadmane un direktora vietniece audzināšanas darbā Inna Grahovska, strādās ar 1.— 5. klases audzēkņiem Draudzības krastmalā. Kokneses vidusskolā KiVA atbalsta komandā ir direktores vietnieki Sandra Māliņa un Valdis Silovs un sociālā pedagoģe Helēna Sudare. “Ja skolā šāds gadījums konstatēts, tad ir noteikta shēma, kā to novērst, taču jāatceras, ka tā nav izmeklēšanas vai pāraudzināšanas metode, bet gan izglītošanas un atbalsta metode,” teic Ruta Virbule un atklāj, ka tajās skolās, kurās viņa sākusi strādāt šī mācību gada sākumā, un tādas ir 15, vidēji sanāk strādāt ar 1— 3 bulinga gadījumiem, kopumā gadā tie ir kādi 5—6 gadījumi. Atkārtoti gadījumi, ar kuriem nākas strādāt šai “glābējkomandai”, ir ļoti reti. “Taču jāsaprot, ka projektam pēc četriem gadiem beidzoties, nebūs tā, ka skolā bulings būs izskausts un vairāk nebūs, visu laiku ir jābūt modriem un vērīgiem,” teic trenere un stāsta par ieguvumiem Somijas skolās, kur šī programma darbojas jau vairākus gadus. Latvijas skolās ieguvumi vēl nav pētīti, jo pagājis tikai viens mācību gads kopš šīs programmas ieviešanas. “Dažkārt var likties, ka programmas ieviešanas sākumā situācija ar bulingu var saasināties. Taču tas ir tikai tāpēc, ka bērni vienkārši vairāk par to sāk runāt un ziņot, nevis šo bulinga gadījumu kļūst vairāk,” teic trenere. Tāpat nevienā skolā, kas iesaistījusies projektā, iepriekš netiek pētīts, cik nopietna ir šī problēma katrā konkrētajā iestādē un, ja skola darbojas KiVA programmā, tas nenozīmē, ka tajā bulinga gadījumu ir vairāk nekā citās. Aizkraukles novada vidusskolas direktors Aldis Labinskis piebilst — nevar noliegt, ka skolā šādi gadījumi parādās, to nav daudz, taču ik pa laikam par tiem uzzina, tāpēc iesaiste projektā ir ļoti nozīmīga un liels ieguvums no tā būs visiem.

Programmā ir izstrādāti materiāli arī vecākiem, kas šobrīd atrodami Seces un Jaunjelgavas skolu mājaslapā. Aizkraukles novada un Kokneses vidusskolas bērnu vecākiem domātie materiāli visiem nosūtīti e-klasē. 

Uzziņa

◆ Rīgas Stradiņa universitātes veiktais pētījums, kurā apkopoti dati no 127 skolām Latvijā, rāda, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies ar bulingu. Turklāt nepatīkamas piezīmes vai apsaukāšanos ķermeņa vai seksualitātes dēļ piedzīvojuši 36,4% skolēnu. Tāpat 34% respondentu atzīst, ka pēdējo mēnešu laikā viņi paši vismaz vienreiz ir darījuši pāri citiem bērniem. Izplatīts ir arī bulings digitālajā vidē — kiberbulings. Pētījumā atklāts, ka 21,8% skolēnu ir kļuvuši par kiberbulinga upuriem. Jāuzsver, ka par kiberbulinga upuriem biežāk kļūst bērni, kuri skolā jau piedzīvo tradicionālā bulinga izpausmes.

◆ Svarīgs aspekts ir tas, ka bulinga izplatības rādītāji mainās atkarībā no bērna vecuma, un lielāks pāridarītāju īpatsvars ir tieši zēnu un jaunāko klašu skolēnu vidū. Visaugstākie bulinga gadījumu rādītāji — gan cietušo, gan kā pāridarītāju grupā — ir novērojami 2. klašu skolēnu vidū, kur no bulinga cietuši gandrīz trešdaļa skolēnu, savukārt bulingu pret citiem vērsuši aptuveni piektā daļa otrklasnieku. Viszemākie bulinga izplatības rādītāji ir novēroti 9. klašu skolēnu vidū. Tieši tāpēc ir svarīgi jau laikus risināt bulinga problēmu skolās.

◆ KiVA bulinga novēršanas programma ir solis uz priekšu, lai veiksmīgi mazinātu bulinga gadījumus un veicinātu drošas, cieņpilnas un atbalstošas skolas vides veidošanos. Programmas metodika paredz strādāt ar skolēniem no 1. līdz 9. klasei, taču īpaša uzmanība tiek pievērsta izpratnes par bulingu veidošanai 1., 4. un 7. klasē, kur ar grupu diskusiju, video, vizualizācijas vingrinājumu un mācību uzdevumu palīdzību tiek skaidrota cieņpilnu savstarpējo attiecību nozīme. Bulings ir aktuāla sabiedrības veselības problēma gan Latvijā, gan pasaulē, un veiksmīgai tā risināšanai ir nepieciešama ne tikai skolotāju, bet visas sabiedrības iesaiste.

Avots: latvia.kivaprogram.net

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.