Daudzeses pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Aija Tukiša spēj piesaistīt ar pirmo mirkli.
Daudzeses pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Aija Tukiša spēj piesaistīt ar pirmo mirkli.
Vērojot, kā audzēkņi gluži vai salīp ap viņu, droši var apgalvot, ka šis darbs ir Aijas kundzes sūtība.
— Mana autoritāte, kad vēl mācījos Jaunjelgavas vidusskolā, bija skolotāja Anna Kalve. Patika, kā viņa strādāja, jo daudz stāstīja. Vairāk nekā rakstīts mācību grāmatā. Tagad arī pati cenšos to darīt. Literatūra tādā ziņā ir vispiemērotākais mācību priekšmets. Turklāt tajā stāstīts par visu — fiziku, ķīmiju un vēsturi. Cenšos mācīties kopā ar bērniem. Sēdot starp viņiem, varu labāk saprast, vai konkrēto uzdevumu ir viegli vai grūti izpildīt, varbūt par daudz prasīts, — saka Aijas kundze.
Tikai mācīties
Viņa joprojām sevi uzskata par ideālisti un ar aizrautību uzņem ikvienu jaunu ideju. Pati teic, ka ievēro senu patiesību, ka vajag mācīties, mācīties un mācīties. Šogad viņa bērnus izglīto arī vēsturē un kristīgajā mācībā. Tā atkal ir iespēja apgūt kaut ko jaunu. Arī skolēni ir atšķirīgi, un katram vajag savu pieeju.
— Es vecākiem saku, ka tā nav nekāda nelaime, ja bērnam ir zemāka atzīme, piemēram, matemātikā. Toties viņam ir labas sekmes citā mācībā. Katrs ir citāds un ar savu talantu, vai tāpēc nevērtīgāks? — pārliecināta Aija Tukiša.
Atkal savā skolā
Parēķinot, cik viņa nostrādājusi par skolotāju, iznāk 31 gads. Interesanti, ka darbu sākusi mācību iestādē, kuru pati savulaik beigusi — Jaunjelgavas vidusskolā. Tagad to turpina savā pirmajā skolā — Daudzeses pamatskolā.
Bija arī darbs Valles vidusskolā, kur Aijas kundze bija mācību pārzine. Divus gadus viņa bija arī direktora vietas izpildītāja. 1991. gadā izmantoja piedāvājumu atgriezties savā dzimtajā skolā. Izjūtas toreiz bijušas savādas, jo daudz kas mainījies kopš laika, kad pati te dzīvoja un mācījās. Tomēr Aijas kundze ir apmierināta, ka atkal ir te.
— Daudzi lepojas, ka nostrādājuši vienā darbavietā ilgus gadus. Man tā nav, un labi vien ir. Esmu strādājusi bērnudārzā, arī par pārdevēju grāmatu veikalā. Piekrītu uzskatam, ka ik pa laikam darbs jāmaina. Tādā veidā iespējams uzkrāt pieredzi, un tas dara stipru. Ir vēl zināšanas, ko ļoti vēlos apgūt. Ceru, ka tas izdosies, — saka Aija Tukiša.
Nevar novecot
Viņa nespēj iedomāties sevi citā profesijā, jo darbs skolā ir kā mūžīgā jaunība — starp bērniem nav iespējams novecot. Viņai patīk ar saviem skolēniem parunāties, pasmieties un delverēties. Laikam tāpēc nekādus īpašus jokus viņi pret skolotāju nav izstrādājuši.
— Visam pamatā tomēr jābūt mīlestībai pret bērnu. Tiem, kuriem neveicas, cenšos vairāk palīdzēt. Viņiem tas ir nepieciešamāks nekā citiem. Uzskatu, ka ļoti vērtīgas man bija kristīgās studijas. Tās palīdzēja izprast cilvēka psiholoģiju. Neesmu fanātiski reliģioza, bet ticu labajam, — saka Daudzeses pamatskolas skolotāja.
Audzēs dārzeņus
Viņas vislielākais spēka avots ir meita Gita un dēls Reinis. Abi jau pieauguši un aizgājuši savā dzīvē, bet bērnu veiksmes un neveiksmes mamma joprojām pārdzīvo.
— Meita beidza Filoloģijas fakultāti, bet ir ierēdne ieņēmumu dienestā Rīgā. Dēls mācās Kultūras akadēmijā, bet šobrīd vairāk strādā, veidojot internetā literatūras un filozofijas portālu “Satori”. Viņi ir mans acuraugs. Dažkārt šķiet, ka mana mīlestība pret viņiem ir pārāk liela, bet citādi nespēju. Skolotājas darbs daļu manis viņiem atņēmis, tāpēc priecīgi ir brīži, kad visi esam kopā, — saka Aijas kundze.
Lai arī darbs skolā paņem ļoti daudz laika, viņa ar aizrautību kopj puķes un audzē dārzeņus. Bērnībā sapņojusi, ka izaugot noteikti nodarbosies ar dārzkopību. Tagad sapnis daļēji īstenojies. Vasarā, puķu un dārzeņu laikā, pie viņas viesojas arī mazbērni Lelde un Valters.
