Silvijai Lisovskai Mazzalves pamatskola ir pirmā un vienīgā darbavieta. Te viņa strādā kopš 1984. gada pēc Liepājas pedagoģiskā institūta beigšanas.
Silvijai Lisovskai Mazzalves pamatskola ir pirmā un vienīgā darbavieta. Te viņa strādā kopš 1984. gada pēc Liepājas pedagoģiskā institūta beigšanas.
Silvija absolvēja Ilūkstes vidusskolu, kurā padziļināti mācīja matemātiku. Viņa tomēr izvēlējusies latviešu valodu un literatūru. Silvijas rados ir daudz skolotāju. Iespējams, arī tas noteica profesijas izvēli.
Brauc ar katru klasi
Skolotāja augusi un skoloties sākusi Jēkabpils rajona Gārsenē. Viņa ļoti lepojas ar savu dzimto pusi un uzskata, ka tā ir īpaši skaista. Katru audzināmo klasi viņa rudenī aizved uz Gārseni. Arī šogad būs brauciens uz turieni ar
5. klases bērniem.
— Nekad neesmu domājusi mainīt darbu. Ir tik interesanti redzēt, kā bērns aug un attīstās. Interesējos, kā klājas maniem bijušajiem audzēkņiem. Patīkami, ja arī mani atceras, — saka Silvija.
Viņa uztur saikni ar saviem bijušajiem klases un studiju biedriem. Regulāri notiek salidojumi, uz kuriem visi cenšas doties ar ģimenēm. Tādējādi apceļota visa Latvija.
Pilna zāle
Par Silviju Lisovsku mazzalvieši teic, ka ar viņas svētību pagastā joprojām spēlē teātri. Augstskolā viņa apguvusi režiju un spēlējusi arī teātri.
— Mazzalves dramatiskais kolektīvs uzaicināja mani paskatīties. Tā es tur paliku. Laukos jau citādi nevar. Dažādi cilvēki kolektīvā darbojas, un tas ir fantastiski. Kad ir izrāde, skatītāju sanāk pilna zāle. Pilsētā tā nav. Cenšamies “izvilkt” cilvēku no mājas, — stāsta Silvija Lisovska.
Viņa izmēģinājusi roku arī dramaturģijā. Pagājušajos Ziemassvētkos mazzalvieši iestudēja Silvijas rakstīto darbu. Tas bija stāsts par māti, kura sarakstās ar saviem bērniem. Viņi vēstulēs stāsta, ka nevarēs atbraukt uz svētkiem. Tā ir luga ar laimīgām beigām, jo vēlāk visi tomēr ierodas. Skatītāji sākumā aizkustinājumā raudājuši, bet bijuši priecīgi par noslēgumu. Šogad mazzalvieši arī prasa Silvijai uzrakstīt kaut ko līdzīgu. Galvenais, lai viss beidzas labi.
Mācās būt patstāvīgi
Teātris ienāk arī skolā, jo šai mākslai skolotāja piesaista audzēkņus. Līdz ar to skolas pasākumos ir pavisam citāda gaisotne.
Kā visus pienākumus var apvienot? Ja strādājot 24 stundas diennaktī, tad varot. Protams, no šāda ritma visvairāk cieš ģimene. Silvija Lisovska atzīst, ka skolotāju bērniem ir grūti. Viņiem ātri jāiemācās kļūt patstāvīgiem. Tagad meitas jau lielas — Baiba mācās 9. klasē, Lelde studē jurisprudenci. Viņas arī mēģinājušas spēlēt teātri, bet tas meitenes nesaista.
Starp daudzajiem pienākumiem vienmēr atrasts laiks arī tikai pašu ģimenei tīkamām nodarbēm — koncertiem un ceļojumiem. Tajos ģimeni cenšas aizvest tētis Jānis.
— Daudz kas interesants paveikts — korī dziedāju, volejbolu un teātri spēlēju. Tagad daudz pūlos palīdzēt saviem vecākiem, kuriem vajadzīgs mūsu atbalsts. Skolā var strādāt cilvēks, kurš mīl bērnus un kuru atbalsta ģimene, — saka Silvija Lisovska.
