Dziļi sirdī un domās ir Latvija

Ik gadu janvārī pieminam trauksmainos 1991. gada notikumus — barikādes un to dalībniekus. Liela nozīme Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā bija arī toreizējiem Augstākās Padomes deputātiem, viņu balsojumam par neatkarību 1990. gada 4. maijā. “Šis balsojums bija latviešu tautas izlolots, tāpat arī 1991. gada barikādes bija visas tautas varoņdarbs,” mēdzis teikt Augstākās Padomes deputāts, Latvijas ārlietu ministrs (1992—1994) Georgs Andrejevs. Arī viņš bijis viens no barikāžu dalībniekiem, taču apbalvojumu “1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme” saņēmis vien pāris mēnešus pirms došanās mūžībā. Tā bija Georga Andrejeva pēdējā medaļa, par kuru ārsts bijis ļoti lepns.

LĀSMA GAITNIECE

Par šo personību lūdzām pastāstīt viņa mazdēlam Artūram Andrejevam, kurš 1991. gadā bijis vien astoņus gadus vecs, taču barikāžu laiku labi atceras, jo dzīvojis kopā ar vecvecākiem, kā arī bijušajai kolēģei Augstākajā Padomē un Andrejevu ģimenes draudzenei Veltai Čebotarenokai. Viņas atmiņās Georgs Andrejevs bija ļoti vīrišķīgs, taktisks, liels estēts. Kā sarunu biedrs viņš šķitis ārkārtīgi interesants, jo daudz bija lasījis — gan grāmatas par vēsturi, gan daiļliteratūru. Vienmēr eleganti ģērbies, apveltīts ar labu gaumi, kas gan vairāk bija viņa dzīvesbiedres Anitas Andrejevas nopelns.