Aizkraukles pilsētas bibliotēkas vecākā bibliotekāre Ineta Lesiņa nesen atgriezās no mācību brauciena Igaunijā un Somijā, kur varēja apskatīt, kā darbojas bibliotēkas šajās valstīs.
Aizkraukles pilsētas bibliotēkas vecākā bibliotekāre Ineta Lesiņa nesen atgriezās no mācību brauciena Igaunijā un Somijā, kur varēja apskatīt, kā darbojas bibliotēkas šajās valstīs.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments rīkoja darba braucienu Eiropas Savienības informācijas punktu koordinatoriem. Tā mērķis bija iepazīt nacionālo un publisko bibliotēku un Eiropas Savienības informācijas punktu darbību Somijā un Igaunijā. Latviešu delegācija tikās ar Igaunijas Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta darbiniekiem, apmeklēja Eiropas Komisijas pārstāvniecību Igaunijā, ES informācijas centru un Igaunijas Eirotelefonu, kā arī Somijas Ārlietu ministriju un Ministru prezidenta biroju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību un Eiropas Parlamenta informācijas biroju.
Dodas uz ziemeļiem
Četrus gadus Ineta Lesiņa darbu bibliotēkā apvieno ar Eiropas informācijas centra koordinatores pienākumiem. Šis Lesiņas kundzei ir jau trešais mācību brauciens, viņa bijusi vairākās Eiropas valstīs, bet Igaunijā un Somijā — pirmo reizi. Šoreiz bija iespēja apskatīt arī Tallinas un Helsinku nacionālo bibliotēku, Helsinku univeritātes bibliotēku, vairākas nelielas grāmatu krātuves.
Somijā informācijas centri iekārtoti atsevišķās telpās bibliotēkās. Tos uztur no valsts budžeta, apgādā ar visu nepieciešamo informāciju, pērk grāmatas un algo darbiniekus. Ja mazajos centros vajadzīgās informācijas nav, to ātri piegādā no centrālajiem informācijas punktiem lielākajās pilsētās vai galvaspilsētā.
Latvijā Eiropas informācijas centri iekārtoti 33 bibliotēkās, galvenokārt rajonu centros. Informācijas punkts Aizkraukles pilsētas bibliotēkā Aizkraukles rajonā ir vienīgais. Bibliotekāres, kuras strādā ar šo informāciju, darbojas sabiedriskā kārtā. Tikai retā bibliotēkā tam atvēlēta atsevišķa telpa, informācija izvietota galvenokārt vienā nelielā stendā, grāmatas saliktas plauktos kopā ar pārējo literatūru. Arī Aizkraukles bibliotēkā telpu trūkuma dēļ šie materiāli ir kopā ar citiem izdevumiem.
Interese pamazām sarūk
Ineta Lesiņa stāsta, ka Helsinkos kioska tipa informācijas punkti izvietoti daudzviet ielās. Daži atgādina interneta kafejnīcas vai avīžu kioskus, kuros ieejot var ieraudzīt dažādus bukletus, informatīvās lapas. Tās var paņemt bez maksas. Ja vajadzīgo informāciju nevar iegūt uzreiz, to interesantam vēlāk nosūta pa pastu vai epastu.
Visaktīvāk informācijas centri darbojās pirms Somijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Pēc tam cilvēku interese par procesiem Eiropas Savienībā ievērojami sarukusi, tomēr valsts turpina šīs iestādes uzturēt. Informāciju meklē galvenokārt skolēni, studenti, skolotāji, žurnālisti, valsts iestāžu darbinieki un to vadītāji. Laukos interese par šiem jautājumiem ir ļoti niecīga. Arī Latvijā interesējas galvenokārt studenti. Visus vajadzīgos materiālus piegādā un finansē ES informācijas birojs. Materiālus piegādā arī lauku bibliotēkām.
Aklimatizācija grāmatām
Inetai Lesiņai ļoti interesanti likās bibliotēku apmeklējumi. Tallinas Nacionālā bibliotēka ir jauna, moderna celtne. Latvijā par līdzīgu būvi runā vairākus gadus, bet igauņi jau strādā. Ēkai ir astoņi stāvi, katrai zinātņu nozarei sava lasītava. Divus stāvus aizņem arhīvs. Tajā izvietotas retas, senas grāmatas. Telpās, kur glabā vēsturiskos izdevumus, uztur noteiktu temperatūru, ir speciāls apgaismojums, lai grāmatas nebojātos. Lasītājiem tās ved speciālā liftā un uz laiku novieto telpā ar īpašu klimatu, tā teikt, aklimatizācijai. Grāmatas šajā bibliotēkā promnešanai neizsniedz, tās var lasīt uz vietas vai vajadzīgo nokopēt. Laikrakstus var lasīt datorā.
Lai arī ēka ir jauna un moderna, Inetai Lesiņai garie un tumšie koridori atstāja nomācošu iespaidu, jo pietrūcis gaišuma.
Visi izdevumi datorā
Ļoti moderna ir arī Somijas Nacionālā bibliotēka. Te darbojas elektroniskā lasītāju apkalpošanas sistēma. Ziņas par visām grāmatām ievadītas datorā. Datus par izdevumiem, kurus lasītājs izvēlējies, ātri nolasa speciāla iekārta. Pie lasītāju zāles izejas ir magnētiskie vārti, kuri ziņo par nereģistrētām grāmatām ar nenolasītiem kodiem. Elektroniskā lasītāju apkalpošanas sistēma dažviet darbojas arī Latvijā, un tas bibliotekārēm ļoti atvieglo darbu, jo šobrīd kartiņas izpilda ar roku. Ineta Lesiņa cer, ka drīz šāda sistēma būs arī Aizkrauklē.
Somijā bibliotēkā nedrīkst ienākt ar suņiem, braukt ar skrituļslidām, jāizslēdz mobilie tālruņi.
Lielās somas jāatstāj ģērbtuvē
Interesanti, ka Helsinku universitātes bibliotēkā somas jāatstāj ģērbtuvē. Līdzi drīkst ņemt tikai mazo rokassomiņu, kurā nevar noslēpt grāmatas. Helsinku universitātes bibliotēka no ārpuses ir sena celtne, bet iekšā ļoti mūsdienīgi un moderni iekārtota. Savlaik ēka un grāmatas cieta ugunsgrēkā, un tās izmantot vairs nevarēja. Bibliotēkas ēku atjaunoja, un grāmatas vāca gandrīz visās pasaules valstīs. Tāpēc bibliotēkā ir izdevumi arī latviešu un krievu valodā. Krievu literatūrai veltīta visa lasītava, un tajā strādā darbiniece, kura zina krievu valodu.
***
Stundas braucienā no Helsinkiem ir Porvo pilsēta, kuras bibliotēku apmeklēja arī Latvijas delegācija. Aizkraukles bibliotēkai līdzīgā grāmatu krātuvē darbojas elektroniskā lasītāju apkalpošanas sistēma, iekārtots Eiropas informācijas centrs. Tajā plašākas, gaišākas telpas un ērta ieeja invalīdiem.
