Mazzalves luterāņu baznīcas ilggadējais draudzes vecākais Arnolds Upītis par nesavtīgu kalpošanu baznīcai saņēmis pateicību no Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga.
Mazzalves luterāņu baznīcas ilggadējais draudzes vecākais Arnolds Upītis par nesavtīgu kalpošanu baznīcai saņēmis pateicību no Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga.
Mazzalves luterāņu baznīca Aizkraukles rajonā ir vissliktākajā situācijā. Ja dievnamu steidzami neremontēs, tas var sabrukt.
Pirmā Mazzalves luterāņu baznīca nodega 1832. gadā, bet 1848. gadā valsts piešķīra naudu jauna dievnama celtniecībai. Tas saglabājies līdz mūsdienām. Baznīcai ir neliels tornis, tās arhitektūrā dominē antīkās formas, fasāde ir ļoti vienkārša, bez dekoratīviem elementiem. 1890. gadā dievnamu kapitāli izremontēja. Tā altārgleznu “Kristus Ģetzemenes dārzā” 1900. gadā gleznoja fon Stankievičs.
Tagad senais dievnams var sabrukt, tāpēc nelielā Mazzalves luterāņu draudze un Arnolds Upītis ar ģimeni dara visu, lai sameklētu līdzekļus tā remontam. Nesen viņš avīzē “Svētdienas Rīts” izlasīja informāciju, ka valsts atvēlējusi ap miljonu latu dievnamu atjaunošanai, un sazinājās ar Sēlpils iecirkņa prāvestu Ainaru Spriņģi, lai abi kopā lūgtu piešķirt naudu Mazzalves senajam dievnamam.
Sirmais vīrs ir apņēmības pilns darīt visu, lai naudu remontam dabūtu. Spēku viņam dod arī no arhibīskapa Jāņa Vanaga saņemtā sirsnīgā pateicība. Tajā ir svētīgi vārdi: “Darbs, ko mēs ieguldām kristīgās draudzes uzcelšanā, ir īpašs un nezūdošs, jo visu, ko darām draudzē, darām Kristus uzdevumā.
