23. septembrī, gaidot Aizkrauklē autobusu uz mājām, nonācu visai pikantā situācijā. Atvainojiet par tādu intīmu lietu, taču ievajadzējās uz tualeti.
23. septembrī, gaidot Aizkrauklē autobusu uz mājām, nonācu visai pikantā situācijā. Atvainojiet par tādu intīmu lietu, taču ievajadzējās uz tualeti. Devos uz maksas iestādi autobusu stacijā. Samaksāju desmit santīmu, biļeti man par to neiedeva. Tas mani nepārsteidza, ja arī Rīgā nedod biļeti. Taču visās maksas tualetēs, kurās esmu bijusi, pie kases vai kabīnēs bijis tualetes papīrs. Aizkrauklē no tā nebija ne vēsts ne pie kases, ne kabīnē. Kasē sēdošā kundze pat nebrīdināja par šīm neērtībām. Labi, ka man to nevajadzēja, bet varbūt te ienāca cilvēki, kuriem papīru vajadzēja. Ko tad?
Anna