Dzirdot vārdu savienojumu “Amerikas Savienotās Valstis”, katrs kaut ko iedomājas. Vienam tā ir Volta Disneja dzimtene, citam debesskrāpju valstība, vēl kādam ātro ēstuvju un resnumā piebriedušo cilvēku mājvieta.
Dzirdot vārdu savienojumu “Amerikas Savienotās Valstis”, katrs kaut ko iedomājas. Vienam tā ir Volta Disneja dzimtene, citam debesskrāpju valstība, vēl kādam ātro ēstuvju un resnumā piebriedušo cilvēku mājvieta. Daudzi atminas 11. septembra terora aktus, orkānus Floridā, sapņo par iekļūšanu NHL vai NBA. Vienaldzīgs nav neviens.
ASV ir valsts, kura pārsteidz un šokē, aicina sapņot un modina fantāziju. Lai gan ne viss ir tik ideāls kā šķiet pirmajā mirklī, tomēr iespaidīgs gan! Lai saprastu, vienkārši ir jāredz. Jāredz, lai gribētu tur atgriezties.
(Nobeigums. Sākums 23. septembrī)
Sagaida ar lietu
Ceru, ka Florida sagaidīs ar karstu sauli, tomēr tā vis nav. Vasarā te diezgan bieži līst. Nereti pat ir tā, ka vienā ceļa pusē līst, bet otrā — ne. Tomēr, kaut laiks apmācies, Floridā ir ļoti karsts.
Lielo lietavu dēļ Florida jau slīgst plūdos. Brauciens pa Myakka upes parku neizdodas, jo parks mirkst ūdenī.
Divas Aizkraukles?
Floridā cilvēki lielākoties dzīvo kotedžas tipa vienstāva vasarnīcās. Pie mājas parasti ir baseins. Savukārt garāžā automašīnām bieži vien pietrūkst vietas, jo katram bērnam tā ir sava.
Ziemā daudzi no Amerikas ziemeļiem brauc uz Floridu un īrē mājas vai apmetas viesnīcās. Tad te ir ļoti dzīva satiksme. Vasarā daudziem ir par karstu, tāpēc viņi “mūk” uz ziemeļiem — tāpat kā putni.
Interesanti, ka Amerikā ir vairākas pilsētas ar vienādu nosaukumu, tikai dažādos štatos. Piemēram, Springfīlda ir gan Floridā, gan Kolorādo. Un ja nu Latvijā būtu divas Aizkraukles?
Izskalo haizivju zobus
Protams, ja esi Floridā, noteikti jāpastaigā arī pa Meksikas jūras līča smiltīm, jānoķer savs vēja mats, jāpagrābj saujiņa gliemežvāku, jāapkrīt ap kaklu savam vilnim un jānogaršo sālsgrauds. Ūdens ir pasakaini silts un neiedomājami sāļš. Turklāt tas izskalo visdažādākos gliemežvākus un haizivju zobus.
Tā kā debesis visu laiku ir diezgan mākoņainas, īstu saulrietu un saullēktu neizdodas redzēt. Tomēr stāvēt Meksikas jūras krastā ir kaut kas vienreizējs. Tā ir vieta, kur krustojas drosme un bailes, izaicinājums un noliegums, sāls un saldme.
Atkal mājās
Mājās esam tieši pirms viesuļvētras uzbrukuma Floridai. Mājupceļš ir diezgan ilgs, ar trim pārsēšanās reizēm — no Tampas uz Čikāgu, no Čikāgas uz Stokholmu. Un tad jau mazā lidmašīna ved mūs mājās, uz Latviju — zemi, kur nav orkānu, nav debesskrāpju, ir mazāk pieklājības un ātro ēstuvju, bet ir savs zaļais mežs, īsta rupjmaize, jūra, kura ir auksta un sāļa, tomēr — sava.
