Kokneses pagasta padome, izmantojot pirmpirkuma tiesības, nolēma iegādāties divus nelielus zemes gabalus pagasta centrā.
Kokneses pagasta padome, izmantojot pirmpirkuma tiesības, nolēma iegādāties divus nelielus zemes gabalus pagasta centrā. Taču pēc pircēju, ar kuriem pārdevējs jau iepriekš bija vienojies par darījumu, lūguma lēmums pagaidām apturēts.
Lēmumus pieņem automātiski
Pagastu padomju un pilsētu domju sēdēs atteikšanos no kādas ēkas vai zemes gabala pirmpirkuma tiesībām bieži vien deputāti izskata gandrīz vai automātiski. Tikai retu reizi iedziļinoties, kurš ko pārdod un pērk. Visbiežāk tie ir nelieli zemes gabali, dzīvojamās mājas, vasarnīcas, reti — lielāki objekti. Ja pircēja un pārdevēja noslēgtajā līgumā norādīta darījuma patiesā vērtība, pašvaldība nevar konkurēt ar naudīgu pircēju un parasti no pirmpirkuma tiesībām atsakās. Taču šoreiz notika citādi.
Izmanto savas tiesības
Kāds koknesietis nolēma pārdot divus nelielus zemes gabalus Paugu ielā. Viens — 0,6 hektārus, otrs — 0,7 hektārus liels. Pārdevējs pircējus zemes gabaliem jau bija atradis un noslēdzis ar viņiem vienošanos, taču tā ir spēkā tikai tad, ja pašvaldība atsakās no pirmpirkuma tiesībām.
Kokneses pagasta deputāti, uzzinājuši, ka vīrs pircējiem par vienu zemes gabalu prasa 70, par otru — 90 latu, pirmpirkuma tiesības nolēma izmantot. Pašvaldībai ir tiesības iegādāties zemi par līgumā norādīto cenu. Pašvaldības pārstāvji vienojās ar koknesieti par zemes pirkšanu un jau ieskaitīja viņa kontā naudu. Par vienošanos paziņoja arī zemesgrāmatu nodaļai, lai ar šiem zemes gabaliem nevarētu veikt nekādus citus darījumus.
Pircēji neapmierināti
Kokneses pagasta padomes deputāti savu lēmumu pamatoja ar to, ka zemi pērk pašvaldības funkciju veikšanai. Viens no pašvaldības uzdevumiem ir nodrošināt iedzīvotājus ar dzīvojamo platību, un vēlāk šos zemes gabalus, kuri ir netālu no pagastmājas, koknesiešiem varētu piedāvāt dzīvojamo māju celtniecībai.
Ar šādu lēmumu nebija mierā sākotnējie zemes pircēji. Padomes sēdē viņi ieradās kopā ar zemes pārdevēju un lūdza pašvaldību lēmumu atsaukt. Viņi sacīja, ka iepriekš noslēgtajā līgumā zemes cena nebija “objektīvi atspoguļota”, tajā nav iekļauti vairāki izdevumi, kuri radušies, kārtojot formalitātes.
Guvums “par sviestmaizi”
Deputāti jautāja, ko gan pārdevējs un pircēji gribējuši iegūt, norādot tik mazas zemes cenas? Plānojuši dabūt zemi “par sviestmaizi” vai darījuma patiesā vērtība ir krietni lielāka, nekā norādīts līgumā? Pagasta padome atzina, ka pašvaldība šādu lēmumu pieņēmusi tikai tāpēc, lai liktu zemes pircējiem dokumentos norādīt un arī pārdevējam samaksāt cenu, kas atbilst zemes tirgus vērtībai. Zemes īpašnieks ir vīrs krietni gados, un tādu viegli apmānīt. Pats pārdevējs zemo cenu gan pamatoja ar to, ka pircēji viņam esot attāli radi.
Šobrīd pagasta padome savu lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu apturējusi, taču vēl jāizpēta juridiskās nianses, kā rīkoties tālāk.
Ja nevar pārdot, dāvina
Tas, ka nekustamo īpašumu pārdevēji un pircēji dokumentos nenorāda darījumu patieso vērtību, nav retums. Taču par zemi, kura patiesībā maksā desmitiem reižu vairāk, prasīt tik niecīgu maksu?
Joprojām atmiņā gadījums ar bijušo veselības centru Aizkrauklē. Arī šī objekta pārdošanas cena bija norādīta ļoti zema, tāpēc Aizkraukles novada dome nolēma ēku par norādīto summu iegādāties un ierīkot tajā sociālās palīdzības centru. Ēkas īpašniece tā nebija ar mieru un darījumu atsauca. Neoficiāli zināms, ka vēlāk par samaksu noslēgts dāvinājuma līgums. Šajā gadījumā pašvaldības piekrišana nav vajadzīga.
Īpašumu dāvināšana gan nav izplatīta, jo tādu līgumu tiesā var viegli apstrīdēt.
Lats kvadrātmetrā
Izvērtējot abu zemes gabalu izvietojumu Koknesē un īpašumu tirgu šajā apkārtnē, viens kvadrātmetrs zemes vidēji maksā latu. Tas nozīmē, ka vīrs par katru zemesgabalu varēja prasīt vismaz tūkstoti vai pat pāris tūkstošu latu.
Valsts zemes dienesta speciālisti atzīst, ka apzināti zemās cenas, kuras norādītas dokumentos, kropļo datus par reālo nekustamo īpašumu tirgu. Šādos gadījumos zaudē arī valsts un notāri, bez kuru pakalpojumiem šie darījumi nav iespējami. No līgumā norādītās darījuma vērtības aprēķina valsts nodevu, kuras daļu saņem notārs, bet pārējo — valsts.
Zaudē arī pašvaldība
Arī pašvaldība paliek zaudētāja. Nekustamā īpašuma nodokli, kuru zemes īpašnieks iemaksā pašvaldības kasē, aprēķina no līgumā norādītās lielākās summas. Ja tā atbilst tirgus vērtībai, labi. Ja zemāka, nodokļa lielumu aprēķina no kadastrālās vērtības, kura ir mazāka nekā reālā tirgus vērtība. Taču pat, ja Koknesē, Paugu ielā, esošo zemesgabalu kadastrālā vērtība ir 10 santīmu par kvadrātmetru, pārdevējs par zemesgabaliem varēja prasīt vismaz 600 un 700 latu. Šajā gadījumā zaudētājs būtu arī pārdevējs, kurš iegūtu mazāk naudas, nekā varēja dabūt, norādot reālo zemes vērtību, un pircējs, kurš pašvaldības lēmuma dēļ kāroto zemi var arī nedabūt.
