Latviešiem ir raksturīga apdraudētības sajūta, jo latvieši savā valstī pagaidām nejūtas kā vairākums jeb majoritāte, bet drīzāk kā apdraudētā minoritāte.
Latviešiem ir raksturīga apdraudētības sajūta, jo latvieši savā valstī pagaidām nejūtas kā vairākums jeb majoritāte, bet drīzāk kā apdraudētā minoritāte — liecina Baltijas Sociālo zinātņu institūta veiktais pētījums “Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija”.
Savukārt krievi un krieviski runājošā Latvijas iedzīvotāju daļa nav uzskatāma par tipisku minoritāti, jo viņi veido lielu sabiedrības daļu — 37%. Šo Latvijas iedzīvotāju dzimtā ir krievu valoda. Otrkārt, krievu valoda lielā daļā dzīves sfēru ir pašpietiekama, treškārt, krieviski runājošā sabiedrības daļa ir pieradusi pie krievu valodas priviliģētās situācijas, kāda tā bija PSRS laikā.
Latviešu vidū apdraudētības sajūtu pastiprina psiholoģiskā nedrošība, zems pašvērtējums un pašapziņas trūkums, kas saglabājies no PSRS laikiem. Piemēram, salīdzinot ar krieviem, latviešiem ir izteiktāka identitāte ar savu etnisko grupu, latvieši ir noslēgtāki un mazāk kontaktējas ar citu tautību pārstāvjiem.
Savukārt krieviski runājošajai sabiedrības daļai raksturīgas majoritātes īpašības — atvērtība pret citiem un kontaktēšanās ar citu tautību pārstāvjiem.
Pētījumā atklāts — latvieši pārliecinoši atbalsta krievu valodas ierobežošanas politiku, bet krieviski runājošā sabiedrības daļa ir gluži pretējās domās. Proti, 77% latviešu ir pret krievu valodas kā otrās valsts valodas ieviešanu, un 76% latviešu atbalsta mazākumtautību izglītības reformu. Savukārt 84% cittautiešu ir par krievu valodas kā otrās valodas ieviešanu, un 68% neatbalsta izglītības reformu.
Patīk saskarsme ar citu tautību cilvēkiem
81% latviešu un 87% cittautiešu apgalvo, ka viņiem patīk kontaktēties ar citu tautību cilvēkiem.
Saskarsme ar citu tautību cilvēkiem patīkama visbiežāk šķiet tiem latviešiem, kuriem jau ir ciešs kontakts ar citu tautību pārstāvjiem. Savukārt attiecībā uz cittautiešiem šāda sakarība nav novērota — neatkarīgi no kontaktu biežuma viņiem saskarsme ar citu tautību pārstāvjiem šķiet patīkama.
Pētījumā secināts, ka vizuāli atšķirīgu tautu pārstāvji Latvijā izjūt ļoti dažādu attieksmi — gan īpašu labvēlību un interesi, gan aizdomas un nicinājumu. Atšķirīgā izskata dēļ šiem cilvēkiem tiek pievērsta īpaša uzmanība — pētoši skatieni, izteiktas dažādas piezīmes, dažkārt viņi cieš arī no fiziskas vardarbības.
Ārzemniekus uztver atturīgi
Tomēr kopumā lielākā daļa ārzemnieku Latvijā izjūt atturīgu vai laipnu attieksmi. Īpaši jaunieši uzsver, ka te ieguvuši daudz jaunu draugu gan latviešu, gan krievu vidū. Dažkārt ārzemnieki uzskata, ka viņiem vieglāk kontaktēties ar krieviski runājošajiem, jo viņi ir atvērtāki un aktīvāki. Tomēr arī konfliktsituācijas visbiežāk veidojas ar krievvalodīgajiem jauniešiem.
Noraidoša attieksme Latvijas iedzīvotājiem ir arī pret čigāniem, kuri te dzīvo jau gadsimtiem ilgi. Ļoti piesardzīga attieksme pret čigāniem ir 39% latviešu un 33% cittautiešu.
Tuvas radnieciskas saites vai tuvas draugu attiecības ar čigāniem izvēlētos tikai 9% latviešu un 8% cittautiešu.
Gan latvieši, gan cittautieši ir visai piesardzīgi arī attieksmē pret amerikāņiem. Tikai ap 40% ir noskaņoti tuvākai saskarsmei, bet vairāk nekā 50% aptaujāto pieļauj saskarsmi ar amerikāņiem tikai kā arī tūristiem.
Negatīva attieksme ir arī pret kaukāziešiem, ķīniešiem, afrikāņiem, kurdiem un musulmaņiem. Vairums respondentu ar šo tautību cilvēkiem vēlētos kontaktēties kā ar tūristiem vai arī uzskata, ka viņus nedrīkst ielaist valstī.
Latviešiem piemīt rasistiskas iezīmes
Kopumā pētījuma veicēji secina, ka Latvijas iedzīvotāju attieksmei un uzvedībai dažkārt piemīt rasistiskas iezīmes, kas izpaužas slēptā veidā — nevis kā izteikti negatīva izturēšanās, bet kā pozitīvas, labvēlīgas attieksmes trūkums. Piemēram, neviennozīmīgā situācijā netiks sniegta palīdzība vai kā pašsaprotamu uztvers negatīvu informāciju par kādu etnisko grupu.
