Jaunjelgavas jauktā vokālā ansambļa “Decima” dalībniece Agnese Vēja ir viena no amerikāņu melnādaino ticīgo gospeļmūzikas popularizētājām Latvijā.
Jaunjelgavas jauktā vokālā ansambļa “Decima” dalībniece Agnese Vēja ir viena no amerikāņu melnādaino ticīgo gospeļmūzikas popularizētājām Latvijā.
“Mūsdienu pasaules saspringtajā darba ritmā grūti rast kontaktu ar Dievu. Daļa cilvēku to rod, svētdienās apmeklējot baznīcu, citi — ik vakaru skaitot lūgšanas, vēl citi — pārlasot Bībeli. Es sarunājos ar Dievu, dziedot gospeļmūziku,” stāsta Agnese Vēja.
Ceļā uz festivālu
Pagājušā gada rudenī ap 90 ticīgu un arī neticīgu latviešu dziedātāju devās uz Vāciju, lai kopā ar vācu dziedātājiem apgūtu gospeļmūziku. Arī Agnese bija viņu vidū, lai piedalītos astotajā gospeļkoru festivālā “GoGospel 2003” Kemnicas pilsētā Vācijā. Patlaban viņa ir latviešu gospeļkora, kurš izveidojās no festivāla dalībniekiem latviešiem Vācijā, koriste — dzied soprānu.
Koris dzied baznīcās
Korī dzied 40 dalībnieku, lai gan uz Vāciju brauca 90. “Tas droši vien tāpēc, ka daudziem festivāls nebija garīgs pasākums, bet vienkārši iespēja iepazīt jaunu mūzikas stilu,” pārliecināta Agnese.
Lai gan sastāva ziņā mazskaitlīgs, koris dziedājis ne vienā vien Latvijas baznīcā un arī lepnā Melngalvju nama telpās Rīgā. Gospeļmūziku kora izpildījumā varēja klausīties arī Liepājā notikušajās jauniešu dienās.
Agnese cītīgi cenšas apmeklēt katru Svētajā Ģertrūdes baznīcā Rīgā notiekošo mēģinājumu, diemžēl koncertā piedalījusies tikai divas reizes: Torņakalna un Anglikāņu baznīcā. Aizvien grūtāk Agnesei izdodas savienot darbu ar mēģinājumiem un koncertiem, jo viņa strādā par projektu administratori bezpeļņas organizācijā SIA “Vides projekti”.
Dziedāt gospeļus grūti
Agnese atklāj, ka latviešu koristiem gospeļu dziedāšana nemaz tik gludi nepadodas, jo tam nepieciešama specifiska izpildīšanas tehnika. Latvijā nav neviena cilvēka, kurš profesionāli spētu mācīt šos dziedātājus. Rīdzinieki Ilze Līce un Vilis Kolms, kuri vada latviešu gospeļkori, pirmo muzikālo pieredzi šajos dziedājumos guva kopā ar pārējiem kora dalībniekiem Vācijā, taču viņi neprot iemācīt dziedāt šīs dziesmas pareizi.
Radošas mācībstundas jaunajiem gospeļdziedoņiem snieguši no Vācijas atbraukušie gospeļmūzikas pratēji — Ēriks Lēmans ar sievu un Egils Fossums (Vācijā notiekošo gospeļkoru festivālu organizētājs un gospeļmūzikas pazinējs). “Tie bija ļoti vērtīgi mēģinājumi. Dziesmas Fossums lika izdziedāt pa zilbēm, pa notij, lai mēs saprastu, kā tām būtu pareizi jāskan,” atceras Agnese.
Mūzikas spēks
Reizē ar praktiskās muzikālās pieredzes apgūšanu Vācijā Agnese saprata, ka gospeļmūzikai ir liels garīgs spēks. “Es vēl un vēl gribētu piedzīvot tās sajūtas, kuras radās, dziedot Kemnicā kopā ar cilvēku tūkstošiem. Tas nemaz nav vārdiem aprakstāms — visapkārt dziedātājiem strāvoja milzīgs prieks.” Koncertā Anglikāņu baznīcā cilvēki ne tikai klausījās latviešu gospeļkora sniegumu, bet arī paši iesaistījās dziedāšanā, cēlās kājās, ritmiski aplaudēja: “Tas ir labākais, ka cilvēki, klausoties garīgās dziesmas, baznīcā nesēž nopietnām sejām. Viņi priecājas, lēkā, dejo un vienlaikus ir daļa no kora, kurš dzied. Tāpēc šī mūzika spēj aizkustināt ikvienu, tā vienmēr ir intīma un personiska,” saka Agnese.
Vienīgā barjera — valoda
“Jāpaiet kādam laikam, līdz latvieši pieņems šo mūziku. Fossuma kungs stāstīja, ka pirms astoņiem gadiem, sākot darbību Vācijā, cilvēki nav pratuši gospeļus pareizi dziedāt, bet tagad to apguvuši. Visu var iemācīties, tikai vajadzīga motivācija un gribasspēks. Arī korāļi nav latviešu mūzika, un mēs baznīcās patiesībā dziedam svešu tautu mūziku. Kāpēc gan lai tie nebūtu gospeļi? Šīs dziesmas atšķirībā no klasiskās garīgās mūzikas ir dzīvības pilnas, un tās var vienkārši uztvert un saprast. Pašlaik vienīgā barjera starp gospeļiem un latviešiem varētu būt valoda, jo gospeļus dzied angļu valodā,” domā Agnese.
Būtiski, ka 2005. gadā viens no grandiozākajiem gospeļkoru festivāliem norisināsies Ventspilī. Festivālā piedalīsies ne tikai latviešu, bet arī vācu dziedātāji.
***
Izziņa
Gospeļmūzika radās 20. gs. 20. gados, tā sakņojas spiričuelos — ir spiričuela un blūza sintēze. Dziedājumos dzirdami baptistu lūgšanu teksti. Gospeļiem raksturīgi izkliedzieni un roka ērģeles, dziesmām ir neskaitāmi piedziedājumi. Dziedāt gospeļus nozīmē pasludināt Labo vēsti, atnest, parādīt priecīgas ziņas. Gospelis ir Dieva stāsts mūzikā.
