Ja brīvdienās vēlaties kārtīgi izvingrināt muskuļus un labi atpūsties, dodieties uz Pokaiņiem. Plānojot vienas dienas tūrisma maršrutus, vairums ceļojumu biroju tajos noteikti iekļauj arī svētvietu Pokaiņos.
Ja brīvdienās vēlaties kārtīgi izvingrināt muskuļus un labi atpūsties, dodieties uz Pokaiņiem. Plānojot vienas dienas tūrisma maršrutus, vairums ceļojumu biroju tajos noteikti iekļauj arī svētvietu Pokaiņos.
Droši vien lielākajai daļai cilvēku akmeņi nozīmē būvmateriālus. Taču senatnē akmeni uzskatīja par dzīvu priekšmetu, caur kuru rast Dieva padomu un atgūt veselību. Īpaša nozīme bija akmeņiem, kuri likti bioenerģētisko plūsmu tīkla krustpunktos. Tos arī uzskatīja par svētakmeņiem.
Saskaņā ar principu “labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz dzirdēt” un “naudā nav laimes” iztērēju septiņus latus un devos ekskursijā uz Pokaiņiem. Iepriekš gan nedaudz biju ieskatījusies Anitas Bisenieces brošūrā “Pokaiņu mežs”. Liels bija pārsteigums, ka pati grāmatas autore izrādījās mūsu grupas gide.
Bauda acīm neredzamo
Noslēpumainais Pokaiņu mežs ir 13 kilometru no Dobeles un aizņem apmēram 500 ha lielu platību stāvos pakalnos un dziļās ielejās. Akmeņus, kas te sakrauti kaudzēs, iebūvēti terasēs, lielus un mazus, grupās un atsevišķi 90. gadu sākumā atklāja mežstrādnieki. Sākās pētījumi, un Latvijā pazīstami zinātnieki, dziednieki un ekstrasensi izvirzīja hipotēzi, ka senos laikos te bijusi svētvieta.
Pēdējos gados veikts milzu darbs — attīrītas akmeņu kaudzes, dīķi, izveidotas takas, objektiem doti nosaukumi. Cilvēki brauc šurp baudīt acīm neredzamo un prātam netveramo. Ir ekskursanti, kuri te jūt akmeņu izstaroto enerģiju kā dažādus strāvojumus. Daži redz vīzijas, citi uztver informācijas plūsmu.
Vai vainīgi akmeņi?
Es un manas līdzbraucējas neko tamlīdzīgu neizjutām. Lai gan uz Pokaiņiem devos apaukstējusies caurvējā, staigājot pa mežu, visas vainas pārgāja. Taču pēc nedēļas radās tādas komplikācijas, ka bez Rīgas ārstu palīdzības nevarēju iztikt. Tad arī atcerējos gides teikto — bijuši gadījumi, ka dažiem slimniekiem “uzlādēšanās” ar akmens enerģiju radījusi visai smagas sekas. Nezinu, kā bija šoreiz — vainīga pašas vieglprātīgā attieksme pret veselību vai Pokaiņu akmeņi.
Mobilo tālruni uzlādēt nevar
Par Pokaiņu centrālo vietu neoficiāli uzskata augsto pauguru, kura pakājē ir plakanais akmens — Laimas galds. Te it kā strādājis zintnieks, kurš dzīvojis paugura virsotnē. Plakanais Laimas galds viņam varēja kalpot par upurakmeni vai maiņas punktu. Zintnieks pareģoja nākotni, ārstēja slimos, un samaksu par pakalpojumu viņam varēja atstāt uz šī akmens, simboliski nododot savu nolūku izdošanos Laimas ziņā.
Tūristi šim akmenim vienaldzīgi garām nepaiet. Katrs iedomājas kādu vēlēšanos un atstāj simbolisku ziedojumu — ķemmīti, sērkociņu, monētu. Gide brīdināja, lai uz īpašiem brīnumiem Pokaiņos necerot — ja uz akmens atstās izlādējušos mobilo tālruni, visticamāk, tas pazudīs, nevis uzlādēsies.
***
Dziednieks Ivars Vīks:
“Man ir tāda sajūta, ka šī bijusi mūsu svētvietu sistēmas centrālā vieta. Varbūt šī ir tā lielā, svētā pilsēta, par kuru teikts Lielvārdes jostas lasījumā. Mēs gājām cauri tumšam laikam, un aizsargāšanas nolūkā šādas vietas bija “slēgtas”. Tagad pienācis laiks tās atvērt.”
Svētvietu pētniece Rasma Rozīte:
“Pokaiņi mums ir vēstījums no ļoti tālas senatnes, no tiem laikiem, kad cilvēki vēl bija pilnīgi savienoti ar Dievu. Lielā spēka, zināšanu un augsto būtņu klātesamības dēļ te laika gaitā bija izveidojusies nozīmīga svētceļojumu vieta, kas bija zināma tālu ārpus šīs teritorijas.”
Māksliniece Lilita Postaža:
“Tā ir neparasti daudzveidīga un enerģētiski spēcīga vieta, kurā pati daba palīdz pacelties augstākos Esamības plānos un piedzīvot sastapšanos ar varenajiem Kosmosa spēkiem, izjūtot savu vietu un piederību tiem. Pokaiņi ir lielais Dabas dārzs. Ar savu varenību, skaistumu, mainību un pagātnes maģisko spēku.”
www.media.lv
(Turpmāk vēl).
