— Vai palīdzat nelaimē nokļuvušajam?
— Vai palīdzat nelaimē nokļuvušajam?
Valda Krastiņa Aizkrauklē
— Tas atkarīgs no konkrētās situācijas. Ja manos spēkos, tad palīdzu. Piemēram, piecelties paklupušam cilvēkam. Taču nevarētu palīdzēt, ja cilvēks slīktu, jo neprotu peldēt. Arī tad, ja redzētu kādu sitam, diezin vai spētu iejaukties. Vienīgi skaļi kliegtu, varbūt tā varētu kaušļus aizbaidīt. Ceru, tādus mirkļus nebūs jāpiedzīvo.
Nikolajs Mihailovs Sērenē
— Reiz redzēju ceļmalā salūzušu automašīnu, apstājos palīdzēt. Autovadītājs bija ļoti priecīgs, pateicībā uzdāvināja cepuri. Ja redzu kādu nelaimi, parasti cenšos palīdzēt. Kas zina, varbūt pašam kādreiz var būt nepieciešama palīdzība.
Artis no Jaunjelgavas
— Braucot pa lauku ceļu pie Jaunjelgavas, iestigu dubļos. Netālajās mājās lūdzu palīdzību — sētā bija traktors, ar kuru automašīnu no dubļiem izvilktu bez grūtībām. Saimnieks atteica, ka degviela dārga, negribot tērēties. Tā kā man naudas nebija, raku automašīnu no dubļiem pats. Mocījos pāris stundu, traktora saimnieks laiku pa laikam pār sētu paskatījās, kā es pūlos, bet tā arī nepalīdzēja. Pēc pāris mēnešiem šo pašu vīru sastapu uz ceļa — bija salūzis auto, un viņš “stopēja” garāmbraucējus. Apstājos, atvēru logu, pateicu, ka man nav laika, degviela dārga, un aizbraucu. Dots pret dotu — viņš nepalīdzēja man, es nepalīdzēju viņam.
Diāna Koknesē
— Redzot ceļu satiksmes nelaimes gadījumus, vienmēr nodomāju, kaut neviens tajos nebūtu cietis. Jo es neko palīdzēt nespētu — nezinu, kas jādara, uztraucos. Par laimi, nav nācies doties palīgā avārijās cietušajiem, arī citas nelaimes neesmu piedzīvojusi.
