“Čigānu tautas dzīve un tradīcijas” — ar tādu nosaukumu šonedēļ atklāja izstādi Jaunjelgavas kultūras namā.
“Čigānu tautas dzīve un tradīcijas” — ar tādu nosaukumu šonedēļ atklāja izstādi Jaunjelgavas kultūras namā.
Izstādē redzamas Aivara Bites fotogrāfijas un eksponāti no Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja fondiem. Attēlos var atpazīt čigānu tautības cilvēkus no Aizkraukles rajona — Taurkalnes un Pļaviņām. Savukārt apskatāmie vēsturiskie priekšmeti — zirgu segli, lāde mantu glabāšanai, ģitāra un citas lietas — raksturo šīs tautas ikdienu senatnē. Izstāde ir neliela un atklāj tikai mazu daļu no šīs tautas kolorīta.
— Veidojot ekspozīciju, esmu atklājusi interesantas lietas, ko līdz šim nezināju. Čigānu tauta cēlusies no Indijas klejotāju ciltīm, nevis no rumāņiem, kā domāju līdz šim. Izrādās arī, ka mums zināmā spāniskā flamenko ir čigānu deja, — stāsta Jaunjelgavas kultūras nama direktore Dace Kuršinska.
Čigānu Latvijā ir 0,2 procenti no iedzīvotāju kopskaita. Viņi vairāk dzīvo Talsos, Kuldīgā, Tukumā un Ventspilī. Aizkraukles rajonā daudz čigānu ģimeņu ir Pļaviņās, bet Jaunjelgavā — ap desmit šīs tautības cilvēku, un tikai diviem jaunjelgaviešiem pasē norādīta tautība — čigāns. Šīs Latvijas mazākumtautības pārstāvji arvien vairāk iekļaujas vietējā sabiedrībā.
Pagaidām izstādē apmeklētāju vēl maz. To nav aplūkojuši arī paši čigāni no Jaunjelgavas vai citām vietām. Izstāde kultūras namā būs līdz novembrim.
