Koknesietis Jānis Rīderers, pensionēts skolotājs, jau 30 gadu audzē zemenes un par to uzrakstījis divas grāmatas — “Tradicionālā un netradicionālā zemeņu audzēšana” un “Parastā, paagrinātā un viengadīgā zemeņu audzēšana”. Drīz būs arī trešā grāmata.
Koknesietis Jānis Rīderers, pensionēts skolotājs, jau 30 gadu audzē zemenes un par to uzrakstījis divas grāmatas — “Tradicionālā un netradicionālā zemeņu audzēšana” un “Parastā, paagrinātā un viengadīgā zemeņu audzēšana”. Drīz būs arī trešā grāmata.
It kā smaržo pēc ogām
Aplūkojot Jāņa Rīderera grāmatas, kuru vākus rotā sulīgu zemeņu attēli, šķiet, ka grāmatas sāk smaržot pēc vasaras un zemenēm.
Autors, kuram ir liela pieredze šo saldo ogu audzēšanā, savās grāmatās detalizēti raksta par visu, kas būtu jāzina gan zemeņaudzēšanas iesācējam, gan profesionālim.
Viņa grāmatu galvenais mērķis ir pārliecināt zemeņaudzētājus par to, ka zemenes jāaudzē kā viengadīgas ogas. Ja tās stāda un kopj pēc Rīderera kunga metodes, ogu raža ir liela, nav jāgaida otrais un trešais gads, kā to parasti dara zemeņaudzētāji, jaunos stādījumos neveidojot katru gadu.
Jāizvēlas labi stādi
Jāņa Rīderera grāmatās par saldo ogu audzēšanu rakstīts saprotami un detalizēti. Ja tās izlasa cilvēks, kurš līdz šim zemenes pircis tirgū vai veikalā, sāk domāt — varbūt arī viņam pamēģināt pašam audzēt šīs ogas? Tādas atsauksmes esmu dzirdējusi no daudziem aizkraukliešiem.
Pats autors uzskata, ka labu ogu ražu nodrošina audzētāja zināšanas par šķirnēm, augsni, kādā katra šķirne jāstāda, un stādu pareiza izvēle. Jāzina, vai stādīs vagās, dobēs vai līdzenā laukā, kā zemenes pasargās no pavasara salnām, sausas vasaras, kaitēkļiem un slimībām, kā piķēt stādus, apgriezt ceru stīgas, kā zemenes audzēt — zem plēves vai klajā laukā. Abas grāmatas ir kā zemeņaudzētāja enciklopēdija, kurā var atrast atbildes uz visiem jautājumiem.
Trešo veltīs Aijai un Kasparam
Šoziem Jānis Rīderers zemeņaudzētājiem rakstīs trešo grāmatu, un tā būs veltīta sievai Aijai un mazdēlam Kasparam.
Materiālus viņš vāc un apkopo jau ilgāku laiku, kaut ko izmantos arī no abām pirmajām grāmatām, jo pirmā vairs nekur nav nopērkama. Rīderera kungs domā arī par kvalitatīvām fotogrāfijām un jau iegādājies labu digitālo fotoaparātu.
— Grāmatu sevī nēsāju kā bērnu, domās viss jau salikts pa nodaļām. Tiklīdz beigsim pēdējos darbus zemeņu laukā, tā varēšu sākt rakstīt, — saka Jānis Rīderers.
Rīderera kungam vaļasprieks rosina rakstīt grāmatas un savā pieredzē dalīties ar citiem. Labi būtu, ja praktisko pieredzi zināšanas grāmatās apkopotu entuziasti augļkopībā, puķaudzēšanā, dārzeņkopībā vai vienkārši — dabas saudzēšanā un sakārtošanā.
