Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvalde aizliedza Kokneses pagasta firmai “Ragāļi” veikalā—kafejnīcā 1905. gada ielā 36 pārdot izlejamo alu, vārīt kafiju un pārdot nefasētas preces.
Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvalde aizliedza Kokneses pagasta firmai “Ragāļi” veikalā—kafejnīcā 1905. gada ielā 36 pārdot izlejamo alu, vārīt kafiju un pārdot nefasētas preces. Aizliegums būs spēkā, kamēr uzņēmuma īpašnieks Jānis Paura novērsīs atklātos pārkāpumus.
Likvidējiet dzertuvi!
“Ragāļu” veikals—kafejnīca iekārtots dzīvojamās mājas pirmajā stāvā. Sākumā tajā bija tikai veikals, taču vēlāk Kokneses pagasta padome Jānim Pauram atļāva ierīkot arī nelielu kafejnīcu. Tajā pārdod izlejamo alu, vāra kafiju un piedāvā smalkmaizītes.
Šī gada 21. jūnijā Kokneses pagasta padome saņēma vienas mājas iedzīvotājas vēstuli, kurā viņa raksta: “Lūdzam jūsu atbalstu un sapratni mūsu problēmas risināšanā. Jānis Paura, apsaimniekojot savu kopīpašuma ceturto daļu, rīkojas bezatbildīgi un cūciski. Mums traucē nepārtrauktā kafejnīcas apmeklētāju staigāšana uz mājas tualeti, dzērāju lamāšanās un bļaustīšanās, čurāšana zem logiem, kā arī mīcīšanās pa sūdiem, kuri pagalmā krājas no pāri plūstošās sausās tualetes bedres. Paura tajā gāž arī notekūdeņus. Bet ūdensvada caurule no akas kafejnīcā ievilkta caur to pašu tualetes bedri. Likvidējiet šo dzertuvi!”.
Nav likumīga pamata
Izskatījuši šo lūgumu, Kokneses pagasta padomes deputāti konstatēja, ka pašvaldība nav saņēmusi nevienu kādas kontrolējošās iestādes oficiālu dokumentu par sanitāro normu neievērošanu šajā kafejnīcā. Tāpēc nav likumīga pamata to slēgt. Izvērtējuši situāciju, deputāti uzdeva administratīvajai komisijai regulāri pārbaudīt, kas notiek šīs kafejnīcas apkārtnē. No pagasta komunālo pakalpojumu saimniecības saņemta informācija, ka līgumu ar pagasta uzņēmumu par notekūdeņu un tualetes bedres satura izvešanu nav noslēdzis ne Jānis Paura, ne mājas iedzīvotāji. Taču pēc mutiska Pauras kunga lūguma šogad tas darīts četras reizes, pēc iedzīvotāju lūguma — vienu reizi.
Kokneses pagasta padome lūdza arī Pārtikas un veterināro dienestu un Sabiedrības veselības aģentūru pārbaudīt šo objektu.
Sūdzība pēc sūdzības
Tā kā situācija pēc pirmās vēstules būtiski nemainījās, jūlija sākumā nu jau astoņu mājas iedzīvotāju parakstītu vēstuli ar līdzīgu saturu saņēma ne tikai Kokneses pagasta padome, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvalde un Sanitārās inspekcijas Aizkraukles kontroles daļa.
1905. gada ielas 36. nama iedzīvotāji stāsta, ka veikalā—kafejnīcā nav tualetes ne darbiniekiem, ne apmeklētājiem, lai gan tādai vajadzētu būt obligāti. Kafejnīcā bieži pulcējas dzērāji, bet mājā dzīvojošajiem pusaudžiem jāklausās viņu lamās. Kad iedzīvotāji nelūgtajiem ciemiņiem aizrāda, jāuzklausa rupjības. Dažs ņirgdams vēl bērniem pagalmā piedāvā alu un cigaretes. Arī otrajā vēstulē plaši izklāstīts par pārplūdušo tualeti, izgāztajiem notekūdeņiem un ūdensvadu, kurš mirkst tualetes bedres mēslos. Bet ūdeni, kurš tek pa šo cauruli, kafejnīcas darbinieces izmanto kafijas vārīšanai un alus kausu mazgāšanai.
Fakti atbilst patiesībai
Firmas “Ragāļi” veikalu—kafejnīcu pārbaudīja Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvaldes vadītāja Aija Vorpa. Pārbaudē piedalījās arī pārstāvji no Rīgas pārvaldes. Konstatēts, ka sūdzībā paustie fakti atbilst patiesībai. Kafejnīcas īpašnieks Jānis Paura ūdensvadu kafejnīcā tiešām ievilcis no akas cauri tualetes fekāliju bedrei. Pat atgriežot krānu, kafejnīcā jūtama tualetes smaka. Kafejnīcas apmeklētāji, arī darbinieki un mājas iedzīvotāji, var saslimt ar infekcijas slimībām. Ne kafejnīcas darbiniecēm, ne apmeklētājiem nav atsevišķas tualetes.
Diemžēl šīs iestādes nosūtītā informācija Kokneses pagasta padomes deputātiem likās nepilnīga, lai jautājumu izskatītu jūlija sēdē, un deputāti nolēma to atlikt līdz augustam, uzaicinot tajā piedalīties gan Jāni Pauru, gan Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjus.
Ierīko tualeti darbiniecēm
Augusta sēdes darba kārtībā šis jautājums bija atkal. Šoreiz ieradās gan uzņēmuma īpašnieks Jānis Paura, gan Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvaldes pārtikas inspektors Elmārs Karpovičs.
Pauras kungs deputātiem skaidroja, ka veikala darbinieces nemaz neizmantoja mājas iedzīvotāju tualeti. Viņas gāja vai nu uz dzelzceļa staciju vai blakusveikalu. Tagad veikala telpās izveidota atsevišķa tualete darbiniecēm.
Likumdošanas paradokss
Pārtikas inspektors Elmārs Karpovičs iebilda, ka tualete vajadzīga arī apmeklētājiem. Taču paradokss tāds, ka tualete vajadzīga tikai tādā gadījumā, ja kafejnīcā paredzētas vietas vairāk nekā deviņiem apmeklētājiem, ja vietu mazāk, tualeti nevajag. Kafejnīcā apmeklētājiem ir tikai dažas vietas, bet kopā ar vasarā veikala priekšā novietoto galdu to bija vairāk nekā deviņas. It kā tualeti vajag, bet, tiklīdz galdu novāc, tā vairs nav vajadzīga. Arī tā var izvairīties no sanitāro prasību izpildes. Dzērāji, nopirkuši alus pudeli veikalā, to turpat durvju priekšā, sēžot uz betona apmalītes, var izdzert un zem kaimiņu logiem pačurāt. Viss ir likumīgi.
Jānis Paura taisnojās, ka gan viņš pats, gan veikala darbinieces cīnās ar dzērājiem, cik spēj. Diemžēl viens no pastāvīgajiem kafejnīcas apmeklētājiem ir šīs pašas mājas iedzīvotājs. Arī tas rada domstarpības ar kaimiņiem.
Kafiju vāra netīrā ūdenī
To, ka notekūdeņus izlej kopējā tualetes bedrē un ka caur tualeti ievilkts ūdensvads, Jānis Paura nenoliedza. Vien paskaidroja, ka izracis pats savu notekūdeņu aku, solīja ierīkot arī jaunu ūdensvadu. Kamēr tas viss nebūs izdarīts, izlejamo alu, kafiju un nefasētas preces te pārdot nedrīkstēs.
Veikalā—kafejnīcā paņēma arī ūdens paraugus analīzēm, lai pārbaudītu, kādu ūdeni izmanto kafijas vārīšanai un trauku mazgāšanai. Ūdenī atklāti vairāku zarnu infekciju izraisītāji, vieni no tiem pieļaujamo normu pārsniedz 45 (!) reizes. Šāda informācija deputātiem bija pamatīgs šoks.
Atbildība jāuzņemas arī pašvaldībai
Deputāts un ārsts Imants Balodis jautāja, kā gan atbildīgie dienesti varēja pieļaut sanitārajām normām neatbilstoša uzņēmuma darbību? Elmārs Karpovičs skaidroja, ka uzņēmums sāka darboties, pirms vēl bija izveidots Pārtikas un veterinārais dienests, un šī iestāde tādu objektu “saņēma mantojumā”. Nu jācīnās ar sekām.
Taču atmiņa, kā mēdz teikt, ir īsa. Paši deputāti taču atļāva Pauras kungam gan atvērt veikalu, gan ierīkot kafejnīcu un arī izlejamā alus tirdzniecību. Kafejnīca nav tālu no pagastmājas, pašā Kokneses centrā. Vai tiešām pašvaldībā nezināja, kas notiek “Ragāļu” veikalā? Un šī nav pirmā sūdzība par 1905. gada ielā 36 notiekošo. Tāpēc jautājums, kā to varēja pieļaut, te ir pilnīgi nevietā.
Daļa vainas jāuzņemas pašvaldībai. Protams, sanitāro normu ievērošanu pārbauda atbildīgie dienesti, un tualešu ierīkošanu reglamentē sanitārie noteikumi. Taču, piemēram, Aizkrauklē, pašvaldība neļauj atvērt nevienu kafejnīcu, ja tajā jau pašā sākumā nav tualetes apmeklētājiem. Tātad arī paši deputāti var prasīt ievērot visas sanitāras normas, nevis meklēt vainīgo, kurš laikus kaut ko nav pamanījis.
