Kurmenes pagasta zemnieku saimniecības “Mežpurviņi” īpašnieki — Daubju ģimene — 80 procentu ienākumu gūst no mežsaimniecības.
Kurmenes pagasta zemnieku saimniecības “Mežpurviņi” īpašnieki — Daubju ģimene — 80 procentu ienākumu gūst no mežsaimniecības. “Mežpurviņi” šogad piedalās arī Aivara Berķa un Ērika Hānberga rīkotajā konkursā “Bērzi sakoptā lauku sētā”.
Piens un graudi pagātnē
Deviņdesmito gadu sākumā dibinātajā zemnieku saimniecībā Skaidrīte un Uldis Daubes sākumā audzēja graudus, turēja lopus, pārdeva pienu, bet pēdējos gados pamazām pievērsās mežsaimniecībai. Nelielās platībās joprojām audzē kartupeļus, tur vienu govi un pāris cūku. Pārdod sienu, kas paliek pāri, kad savai govij viss sagādāts. Taču 80 procentu ienākumu ģimene gūst no mežsaimniecības. Nevis vienkārši izcērtot cirsmu pēc cirsmas, bet prasmīgi saimniekojot.
Pārsvarā aug bērzi
31. augustā “Mežpurviņos” bija ieradušies konkursa “Bērzi sakoptā lauku sētā” rīkotāji un vērtētāji Aivars Berķis un Ēriks Hānbergs. Piedalījās arī “Staburags” un televīzijas žurnāliste Daina Bruņiniece, kura veido filmu par šīgada konkursa dalībniekiem.
Izrādot saimniecību, Uldis Daube stāsta:
— Šobrīd “Mežpurviņos” ir 127 hektāri meža, kas iegūts pakāpeniski. Tieši bērzu šajās platībās visvairāk. Lai arī dokumentos rakstīts, ka skujkoku cirsma, 20—30 procentu tajā ir bērzi. Ja teikts, ka bērzs ir valdošā suga, tad šo koku ir vairāk nekā puse.
Agrāk bija noteikums, ka saimniecībā meža nedrīkst būt divreiz vairāk nekā zemes. Turpinājās zemes reforma, un šo ierobežojumu atcēla, varējām pieprasīt vairāk. Mežu mums piešķīra lietošanā ar izpirkšanas tiesībām. Sākumā maksājām sertifikātos, taču tie tik un tā bija jāpērk par naudu, jo savu vērtspapīru nepietika. Pamazām zāģējām kopšanas cirtes, tīrījām mežu un iegūto naudu atkal ieguldījām jaunās cirsmās. Pēdējo gabalu pagājušajā gadā par naudu nopirkām no kaimiņienes.
Tīra, cērt un stāda
— Man labāk patīk kopšanas cirtes. Tīrot mežu, es no tā paņemu papīrmalku — vērtību, ko pārdodu, nopelnot naudu, bet mežs neko nav zaudējis, tikai sniedzis man labumu. Ja vēlāk nolemšu kokus izzāģēt, tas prasīs daudz mazāk laika. Mežu arī atjaunojam. Lielākoties tas gan notiek pats no sevis, taču bērzu jaunaudzēs, kur palikuši tukši laukumi, sastādu mežā saraktus jaunos bērziņus.
Domāju, ka ar laiku ieguldīto atgūsim. Koksne kļūs arvien dārgāka, nevis lētāka. Zāģējam pieticīgi, tikai tik, cik vajag. Bagāts ar tādu saimniekošanu nepaliksi, bet man jau arī tūkstošus nevajag. Galvenais, lai saimniecību var uzturēt un bērnus izskolot.
Lielākie palīgi — sieva un meitas
Skaidrītei un Uldim ir trīs meitas. Vecākā Inga apguvusi žurnālistes profesiju, taču strādā citā specialitātē, dvīņumāsas Inita un Indra studē. Inita Latvijas Universitātē apgūst bibliotēku zinības, bet Indra augstskolā “Rimpak Livonija” — jurisprudenci.
Meitas un sieva Skaidrīte Uldim mežā ir galvenās palīdzes, jo algotus strādniekus viņš nelīgst. Uldis zāģē kokus, meitas vāc zarus, veido no tiem celiņus mežā vai sadedzina. “Meitas jau kopš mazotnes pie darba radinātas, kā brīvdienās atbrauc, tā uz mežu prom. Viņas labi saprot, ka nauda studijām pašām jānopelna,” saka tēvs. Nesen par mežā nopelnīto naudu Daubju ģimene nopirka divstāvu namu upes krastā netālu no “Mežpurviņiem”, kur nākotnē plānots ierīkot viesu namu. Uldis saka: “Būs jāmācās viesus uzņemt. Laikam jāsāk ceļot, lai redzētu, kā šajā jomā bizness veidojams.”
Nekādu “knifiņu”, tikai darbs
Berķa un Hānberga rīkotais konkurss nav pirmais, kurā “Mežpurviņi” piedalās. Pirms dažiem gadiem žurnāls “Praktiskais Latvietis” rīkoja konkursu “Sakopti meži zemnieku saimniecībā”, kurā kurmenietis ieguva otro vietu. Kādā Mežu apsaimniekotāju asociācijas saietā, “Meža Avīzē” izlasījis aicinājumu, Uldis Daube nolēma tajā piedalīties. Viņam toreiz prasīja, kāpēc konkursam pieteicies, vai saimniecība esot ar kādu “knifiņu”?
Uldis saka:
— Kāds tur “knifiņš”! Vienkārši gribējās parādīt, ka ne jau visi zemnieki tikai izzāģē mežu un par bargu naudu to pārdod. Vēlējos pierādīt, ka labumu no meža var gūt, arī prasmīgi, ekonomiski saimniekojot, domājot par nākotni. Reiz kāds teica — man mežs bija, ir un būs. Arī es tāpat varu teikt. Piekrītu savai bijušajai pasniedzējai: sakām — mežs, domājam ekoloģiski tīru vidi, sakām — ekoloģiski tīra vide, domājam — mežs. Kāpēc man jādzīvo lielpilsētā attīrīšanas iekārtu tuvumā, ja varu dzīvot klusā meža ielokā? Man patīk ērtības un plašumi. Vienā dienā savus īpašumus pat apstaigāt nevaru.
Prasmīgs saimnieks
Tādu pašu domu vadīts, Uldis pieteicās arī Berķa un Hānberga konkursam. To gan viņš darīja pēc Taurkalnes mežniecības mežzines Ingrīdas Bergas aicinājuma.
Ingrīda Berga piebilst:
— Kad saņēmām nolikumu, prātā pārcilāju mežniecības teritorijā esošos mežsaimniekus un domāju, vai mums vispār ir saimnieki, kuri atbilst konkursa nosacījumiem, un atcerējos Uldi Daubi. To, cik “Mežpurviņos” prasmīgi saimnieko, var redzēt, braucot garām viņa īpašumiem. Mežs tīrs, izkopts, aug skaisti bērzi. Šis saimnieks ir no tiem, kuriem nekad nav jāaizrāda par nepadarītiem darbiem, viņš strādā prātīgi un ar izdomu, saimnieko ekonomiski un videi draudzīgi. Tiešām īsts meža saimnieks, no kura citi var mācīties.
Ja viņš pats nevar izdomāt, kā labāk rīkoties, lūdz padomu mežniecības speciālistiem. Nebaidās arī no jauninājumiem, lasa likumus un ievēro visas izmaiņas. Viņš ir viens no lielākajiem mežsaimniekiem Taurkalnes mežniecības teritorijā un viens no retajiem, kurš saimnieko šādām metodēm.
