Runājot vairāku uzņēmēju organizāciju vārdā, tikko no amata aizgājušais Tautsaimniecības padomes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs paziņoja, ka Latvijā noteikts nesamērīgi daudz brīvdienu.
Runājot vairāku uzņēmēju organizāciju vārdā, tikko no amata aizgājušais Tautsaimniecības padomes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs paziņoja, ka Latvijā noteikts nesamērīgi daudz brīvdienu. Un katram strādājošajam taču vēl pienākas četras nedēļas garš atvaļinājums! Ja Latvija attīstības ziņā vēlas sasniegt Rietumeiropas valstis, esot jāpaaugstina darba ražīgums, tātad — vairāk jāstrādā. Šobrīd pārticības ziņā Latvija sasniegusi labi ja trešo daļu Eiropas Savienības attīstītāko valstu līmeņa.
Kulbergs iesaka palielināt darba dienu un stundu skaitu. Ja cilvēki tomēr nevēlas atteikties no svētku dienām, varētu par nedēļu saīsināt atvaļinājumu. Šobrīd Latvijā noteikta astoņu stundu darba diena, gadā ar likumu noteikts 12 svētku dienu, kurās nav jāstrādā. Vai tas ir par daudz?
Manuprāt, darba ražīgums vistiešākajā veidā saistīts ar atpūtu. Kā var prasīt labu darbu, rūpību un uzmanību no cilvēka, kurš strādā 12 stundu dienā bez brīvdienām? Vēl turpināsim palielināt pensijas vecumu un “priecāsimies” par nodzītiem darba zirgiem valsts un pašvaldību iestādēs, tirdzniecības vietās, pakalpojumu sfērā.
Domāju, šāda ideja radusies tikai tāpēc, lai bagātie un skopie uzņēmēji pēc iespējas vairāk ietaupītu. Par darbu svētku dienās un virsstundām taču jāmaksā divkārši. Ja pagarina darba dienu un palielina darba dienu skaitu, jāmaksā mazāk. Turklāt ļoti daudzi strādā bez darba līgumiem, algu saņem aploksnē, tāpēc par atvaļinājumu viņi vispār pat nesapņo, strādā arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās.
Garāka darba diena jau nu noteikti nepalielinās darba ražīgumu, vēl jo mazāk — pārticību valstī. Vai tāpēc, ka cilvēki astoņu stundu vietā strādās 10 un gadā būs uz pusi mazāk svētku dienu, kad uz darbu nav jāiet, viņi kļūs turīgāki un valstī uzlabosies ekonomiskā situācija? Noteikti nē. Ja būs jāstrādā vairāk, vai par to vairāk arī maksās? Neticu. Ja vēlas, lai cilvēki kļūtu pārtikušāki, lai uzlabotos dzīves līmenis valstī, jārūpējas par citām lietām — nodokļu iekasēšanu un lielākām sociālajām garantijām.
