Kultūras centrs balles iekštelpās vairs nerīkos

Smiltenes kultūras centrs 2025. gadā vairs neplāno rīkot balles iekštelpās. Iespēja tādas organizēt būs nomniekiem — informē Smiltenes kultūras centra vadītāja Evija Dzvinko.

Tādu lēmumu Smiltenes kultūras centrs pieņēmis pēc sarīkotās jaunā, 2025. gada, sagaidīšanas balles kopā ar grupu “Zuši”, ko apmeklēja tikai 63 cilvēki.

“Redzam, ka ieejas biļetes bija pirktas Valmierā, Madonā. Cilvēki bija atbraukuši pat no Rīgas, bet vietējo bija ļoti maz,” stāsta Evija Dzvinko.

Šajā gadumijā Smiltenes centrā kopīgs jaunā gada sagaidīšanas pasākums nenotika, nebija arī salūta, balle kultūras centrā iedzīvotājiem bija vienīgā iespēja svinēt svētkus kopā. Iedzīvotāji arī norāda, ka ieejas biļetes cena uz gadumijas balli Smiltenes kultūras centrā bija liela. Pērkot iepriekšpārdošanā līdz 24. decembrim, biļete maksāja 10 eiro, pērkot no 25. līdz 30. decembrim, — 15 eiro, bet 31. decembrī — 20 eiro.

Evija Dzvinko sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver, ka 10 eiro iepriekšpārdošanā ir adekvāta cena gadumijas ballei, jo tas ir laiks, kad ballē spēlējošajām grupām jāmaksā dubultā, salīdzinot ar citiem datumiem.

“Jaunā, 2025. gada sagaidīšanas balli sarīkojām, ņemot vērā iedzīvotāju izteiktos ierosinājumus, kaut arī āra pasākumā cilvēku aptvere būtu daudz lielāka. Taču, ņemot vērā pašreizējo finansiālo situāciju pašvaldībā, mēs divus pasākumus vienlaikus nevaram sarīkot. Jā, cilvēki vēlējās salūtu, taču novada pašvaldības deputāti jau agrāk nobalsoja pret salūta rīkošanu, kaut, manuprāt, vienreiz gadā tas būtu ideāls variants. Mēs redzam, ka blakus novados gadumijā ir šāda uguņošana un arī mazākās pilsētās, piemēram, Mazsalacā un Rūjienā. Kad jūnijā pašvaldībā nomainīsies deputātu sastāvs, ceru ka jaunais sasaukums ļaus vismaz Smiltenes 105 gadu jubileju noslēgt ar salūtu,” teic Evija Dzvinko.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Simtgades laukums Dobelē tomēr būs

Pirms astoņiem gadiem, sagaidot Latvijas simtgadi, Dobeles novada pašvaldība lēma, ka par godu Latvijai laukums pie novada domes jāpārbūvē un jāizveido Simtgades laukums. To īstenot bija plānots ar ziedotāju un pašvaldības finansējumu, kas tomēr neizdevās. Ideju gan neatmeta, un šogad izsludināta konkursa par labiekārtota laukuma ar vides objektu “Nameja gredzens” izbūvi pirmā kārta.

Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Laila Šereiko stāsta, ka laukuma pārbūves koncepta pamatā ir dzejnieces Ineses Zanderes ideja, kuru tālāk attīstījis tēlnieks Ģirts Burvis, kurš tolaik uzvarējis metu konkursā. I. Zandere Simtgades laukumu iztēlojusies kā Zemgali, kuru caurvij upītes, kas savijas Nameja gredzenā, tādējādi simbolizējot vienotību, uz kuru esam tiekušies, dibinot savu valsti. Projektam paredzētas trīs kārtas, tādējādi ne vien pārbūvējot laukumu pie kādreizējās Dobeles rajona padomes un Dobeles novada domes ēkas, bet arī sakārtojot daudz plašāku teritoriju. Turklāt neesot pamata satraukumam, ka vietu automašīnām kļūšot mazāk. Stāvvietu būšot pat mazliet vairāk, vien citādi izvietotas.

Laukuma pārbūves pirmās kārtas izmaksas tiek lēstas apmēram 1,8 miljoni eiro apmērā, 800 000 eiro no tā segs Eiropas fondu nauda. “Pārējais ir pašvaldības finansējums, ko mēs, protams, plānojam kā aizņēmumu. Tas ir, apmēram, viens miljons eiro novada un pilsētas attīstībā. Visus šos trīs gadus esam vairāk atmaksājuši aizdevumus, nekā aizņēmušies. Aptuveni miljonu eiro vairāk ik gadu atdevām. Šis ir laiks, kad atkal var piesaistīt ES finanšu līdzekļus, realizēt un atkal aizņemties,” skaidro I. Gorskis.

Laukumā pie novada domes satiktie iedzīvotāji gan uzskata, ka šis neesot īstais brīdis būvēt “skaistuma objektus”, jo ir daudz citu lietu, ko vajadzētu steidzamāk sakārtot. I. Gorskis stāsta, ka šis nebūs vienīgais objekts, kam tiks prasīts aizņēmums Valsts kasē, un arī ne vienīgais, ko šajā gadā plānots uzsākt. Pārbūvējot laukumu, būšot arī praktiski ieguvumi: “Gan tiks nomainītas apakšzemes komunikācijas, gan arī sakārtots pilsētas centrs, jo mēs redzam, ka tas laukums ir ļoti neglīts. Tas faktiski ir padomju laika mantojums, kas noteikti ir jāsakārto.”

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Lemj, kur pašvaldības teritorijā jāierobežo azartspēļu bizness

Gulbenes novada deputāti nobalsoja par jaunu saistošo noteikumu “Par vietām un teritorijām Gulbenes novadā, kurās nav atļauts organizēt azartspēles” izdošanu.

Iepriekš bija izsludināta noteikumu projekta sabiedriskā apspriešana. Tās laikā pašvaldībā saņemti iesniegumi no biedrības “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” un SIA “Joker LTD”. Izteikts priekšlikums apturēt saistošo noteikumu projekta virzību līdz brīdim, kad tiks izvērtēts Finanšu ministrijas darba grupā izstrādātais risinājums par Azartspēļu un izložu likumā veicamajām izmaiņām.

Pašvaldībā saņemtas iebildes arī no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, kura norādījusi, ka pašvaldībai ir jāņem vērā Satversmes tiesas 2024. gada 4. aprīļa spriedums lietā Nr. 2023-27-03, nosakot Gulbenes novadā īpašus teritoriālus papildu ierobežojumus azartspēļu organizēšanai.

Biedrība “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” savā vēstulē pašvaldībai sniegusi detalizētu informāciju par plānotajām izmaiņām nozares regulējumā valstī, kā arī raksturojusi azartspēļu darbību Gulbenē. Biedrība aicinājusi pašvaldībā pagaidām nepieņemt lēmumu.

“Gulbenes novada pašvaldība tomēr vēlas izmantot savas tiesības, kas ir noteiktas likumā,” norādīja pašvaldības vecākais jurists Eduards Garkuša, runājot par sagatavoto jauno pašvaldības saistošo noteikumu projektu. Gulbenē šobrīd darbojas divas spēļu zāles.

Laikraksts “Dzirkstele”

Rosina mainīt ielas nosaukumu

Izvērtējot Bauskas novada pašvaldības teritorijā esošo publiskās transporta infrastruktūras objektu nosaukumu jeb oficiālo vietvārdu atbilstību labiem tikumiem, Valsts valodas centrs atzinis, ka oficiālais vietvārds “Puškina iela” Iecavā pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā uzskatāms par labiem tikumiem neatbilstošu, ziņo pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Turklāt šim krievu literātam nav bijusi nozīmīga saikne ne ar Latviju, ne Bauskas novadu, tādēļ Iecavā esošās Puškina ielas nosaukuma maiņa ir pilnībā atbalstāma, uzskata pašvaldībā.

Puškina ielas nosaukuma maiņa Iecavā skartu 32 īpašumus, tostarp vienu dzīvojamo māju ar 10 dzīvokļiem — informē pašvaldībā. Turklāt pašvaldība apliecina, ka adreses maiņas gadījumā īpašniekiem būtiski izdevumi dokumentu maiņai nav paredzami, jo līdz ar adreses maiņu Valsts adrešu reģistrā adrese automātiski mainās arī visos reģistros. Īpašniekiem masveidā zemesgrāmatas tādēļ nav jāmaina. Arī deklarētā dzīvesvieta tiek mainīta bez īpašnieka klātbūtnes. Tie varētu būt tikai atsevišķi gadījumi, kad īpašniekam par datu aktualizāciju ir jāsamaksā vai jāiesniedz pašvaldības lēmums par adreses maiņu. Lai noskaidrotu vietējās kopienas viedokļus par Puškina ielas nosaukuma maiņu, Iecavas apvienības pārvalde aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā. Tā būs pieejama līdz 20. janvārim. Pēc tam Iecavas apvienības pārvaldes izveidota komisija izskatīs saņemtos priekšlikumus un piedāvās vietējās kopienas balsošanai ielas nosaukuma variantus.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Pārbūvēs bēgļu izmitināšanas centru

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Liepna” Alūksnes novadā turpmākajos gados notiks vērienīgi darbi, uzlabojot ēkas siltumnoturību un energoefektivitāti, kā arī pielāgojot īpašumu centra vajadzībām. Kopējās projekta izmaksas — vairāk nekā četri miljoni eiro. Lielākā daļa — Eiropas fonda finansējums.

Projektā ““Liepna” pielāgošana ilgtermiņa ekspluatācijai” vēl pagājušā gada nogalē noslēgts līgums par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi ēkas pielāgošanai ilgtermiņa ekspluatācijai, būvdarbiem un autoruzraudzību. Līgums noslēgts ar SIA “Livland Group”, kas iepriekšminētos darbus apņēmās veikt par 124 630 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Projekta laikā paredzēts veikt ēkas siltināšanu, logu nomaiņu, apkures sistēmas atjaunošanu un iekštelpu atjaunošanu. Plānots veikt arī teritorijas labiekārtošanas darbus, stāvlaukuma izbūvi, kā arī īstenot katlu mājas — garāžas pārbūvi. Būvdarbi plānoti 2026. gadā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedriskās attiecības laikrakstam skaidro, ka patvēruma meklētāju izmitināšanas centra pirmais darbības gads ir aizvadīts mierīgi, bez sarežģījumiem, veicot pamatpienākumus — izmitinot personas, kas gaida lēmumus par patvēruma pieteikuma izskatīšanu. Kopumā 2024. gada laikā patvērumu pieprasījusi 801 persona. Bēgļa statuss piešķirts 104 personām, alternatīvais statuss — 88 personām. Lielākoties cilvēki ieradušies no Indijas, Afganistānas, Sīrijas, Kubas, Tadžikistānas, Pakistānas. Raksta tapšanas brīdī, 2. janvārī, centrā Liepnā uzturējās 59 patvēruma meklētāji.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.