Var teikt, ka pēdējos divos gados Neretas muižas apkārtne piedzīvo tādu kā atdzimšanu, jo to apsaimniekot uzņēmusies enerģiskā Edīte Igaune no Rīgas.
Var teikt, ka pēdējos divos gados Neretas muižas apkārtne piedzīvo tādu kā atdzimšanu, jo to apsaimniekot uzņēmusies enerģiskā Edīte Igaune no Rīgas. Šogad muiža pirmo reizi piedalās akcijā “Apceļosim Latvijas pilis!”, te notikušas vairākas sakopšanas talkas.
Izvēlas sev muižiņu
Rīdziniece Edīte Igaune, 2002. gadā uzzinājusi par akciju “Apceļosim Latvijas pilis!”, kopā ar dēlu devās ceļā. Apskatīja 32 akcijas pilis un vēl gandrīz tikpat daudz to, kuras akcijā nepiedalās. Ceļojot gūtas daudzas vērtīgas atziņas un nobriedusi vēlēšanās pašai apsaimniekot kādu muižiņu. Igaunes kundze noskatījusi vienu Dobeles pusē, bet, lai to iegūtu, bija jāpiedalās izsolē. Taču rīdziniece nespēja konkurēt ar citiem pretendentiem. Tad viņa devās uz Latvijas piļu un muižu asociāciju, kur lūdza informāciju par kādu brīvu muižu, kuras sakopšanu viņa labprāt uzņemtos, un saņēma sarakstu ar 18 objektiem.
Nomas līgums 99 gadiem
Igaunes kundze atkal devās ceļā, lai objektus apskatītu, un jau pie trešās — Neretas muižas — apstājās. Edītei Igaunei te ļoti patika, un arī Neretas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Antons Blūms viņu pārliecināja, ka šī ir īstā. Viņš sacīja, lai tikai sākot strādāt, gan jau vēlāk arī citi palīdzēs. Igaunes kundze ar ārzemēs dzīvojošajiem muižas īpašniekiem noslēdza nomas līgumu 99 gadiem un kļuva par Neretas muižas apsaimniekotāju.
Atbalsta Kultūrkapitāla fonds
Edīte Igaune “Staburagam” saka: “Ir grūti diendienā darbā sēdēt pie datora, tāpēc šī vēsturiskā objekta sakopšana ir mans vaļasprieks. Apkārtnes un ēku sapošanā jāiegulda milzīgs darbs, taču tā nav nasta, bet gan atpūta un vieta, kur smelties enerģiju. Nesen ieguvu maģistres grādu ekonomikā, tas ļoti palīdz, rakstot projektus līdzekļu piesaistei šim objektam.”
Viņas iesniegto projektu “Neretas muižas apbūves glābšanas programma” atbalstīja Kultūrkapitāla fonds, kopš pagājušā gada vairākos etapos piešķirts vairāk nekā tūkstoš latu. Naudu deva arī Vides aizsardzības fonds, ieguldīti personīgie līdzekļi.
Palīdz talcinieki
“Pētot muižas vēsturi un interesējoties, kā strādāt muižā, kura ir kultūras vēstures piemineklis, sastapu daudz atsaucīgu un izpalīdzīgu cilvēku. Nacionālajā bibliotēkā man uzdāvināja disku ar ierakstu par notikumiem Latvijā no 16. līdz 19. gadsimtam. Minēta arī Nereta. Daudz palīdzēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālisti un vienkārši cilvēki, kuriem interesē vēsture. Muižā notika trīs sakopšanas talkas, un vienmēr ieradās krietns pulks palīgu. Strādāt nāca gan vietējie neretieši, gan piļu un muižu apceļotāji no visas Latvijas. Kopā esam paveikuši lielu darbu,” saka Edīte Igaune.
Piemeklē jumta kārniņus
Cilvēkam, kurš muižā iegriezies nesen, paveikto tā uzreiz grūti pamanīt, bet tas, kurš atceras, kā te izskatījās pirms pāris gadiem, padarīto spēs novērtēt. Iztīrīts parks, skaistās alejas, vecajā kungu mājā daļēji nomainīti logi, aizmūrēti caurumi sienā, iztīrītas pārējo ēku drupas. Lai varētu aizlāpīt cauro jumtu, piemeklēti 20. gadsimta trīsdesmitajos gados ražoti kārniņi, kuri līdzīgi pirms 300 gadiem darinātajiem. Darba vēl daudz, jāiztīra dīķi, arī vairākus hektārus lielo parka teritoriju divās vasarās pašu un talcinieku spēkiem, strādājot tikai brīvdienās, izkopt nav iespējams.
Par vienu apskates objektu vairāk
Līdz ar muižas sakopšanu Aizkraukles rajons kļuvis par vienu apskates objektu bagātāks. Pie muižas parka koku ielokā ierīkoti galdi un soli, kur atpūsties, ir ugunskura vieta. Iepriekš piesakoties, te var uzcelt teltis nakšņošanai. Nākotnē plānots iegādāties gumijas laivu, lai varētu pavizināties pa muižas dīķi. Lai piesaistītu tūristus, iekārtota izstāde. Izveidota neliela Aizkraukles rajona vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija “Saknes”, kurā apskatāmi pinumi. Ir arī skolēnu savāktie materiāli par cilvēkiem personībām Latvijas novados. Apraksti, fotogrāfijas, arī kāda personīga lieta. Te ir ziņas arī par neretiešiem un pilskalniešiem.
***
“Nereta kā apdzīvota vieta pirmo reizi rakstos minēta 1298. gadā. Neretas muižas pirmsākumi rodami 16. gadsimta beigās, kad Kurzemes hercogs Gothards Ketlers dāvināja Aizkraukles komturam fon Effernam zemnieku sētas Neretā pie Susejas. No muižas līdz mūsdienām palikusi tikai slikti saglabājusies vecā kungu māja un jaunās mājas drupas. Abas būves vieno pussabrucis saimniecības korpuss un vārti, no kuriem palikuši tikai divi mūra stabi.
Vecajā kungu mājā kādreiz bija viesu istabas un guļamistabas, uz kurām no pagalma veda greznas baroka stila ārdurvju vērtnes. Jābrīnās, ka tās vēl nav pazudušas līdzīgi metālā kaltajām vārtu vērtnēm. Ēkas pirmā stāva hallē redzamas koka kāpnes ar dažiem virpotiem margu balustriem, citās telpās ir 19. gadsimta otrās puses krāšņu atliekas.
Neretas muižā, kura no 1824. līdz 1920. gada piederēja grāfa Šuvalova dzimtai, kādreiz bija arī vagara un kučiera māja, kalpu ērberģis, brūzis un riekstu dārzs. Parku rotāja paviljons — rotonda.”
No grāmatas “Kultūras mantojums Aizkraukles novadā”
