Aizkraukliete Inese Krēģere ieguva otro vietu skolēnu floristikas konkursā “Mana vasara zied”. Kopā ar Inesi konkursā bija viņas floristikas skolotāja Ilva Ievāne.
Aizkraukliete Inese Krēģere ieguva otro vietu skolēnu floristikas konkursā “Mana vasara zied”. Kopā ar Inesi konkursā bija viņas floristikas skolotāja Ilva Ievāne.
Gan Inese, gan Ilva vēl dzīvo konkursa iespaidu un ziedu burvības varā. Ik pa brīdim pārskatot fotogrāfijas, atceras ziedu festivālā Rīgā piedzīvoto un redzēto. Abas guva milzum daudz ideju, kuras gribas pēc iespējas ātrāk piepildīt.
Meklē jaunāko un piemērotāko
No 20. līdz 22. augustam Rīgas svētku laikā notika starptautisks ziedu festivāls ar devīzi “Mēs ziedam pasaulei, un pasaule zied mūsu pilsētai”. Viena no festivāla norisēm bija skolēnu floristikas konkurss “Mana vasara zied”, kuram pieteicās 57 jaunie ziedu kārtotāji. Viņus sadalīja trijās vecuma grupās, Inese piedalījās vecākajā, kurā bija vairāk nekā 20 jauniešu.
Ilva Ievāne stāsta:
— Līdzīgā konkursā ar citu audzēkni piedalījos 2001. gadā, tāpēc nolikums un aptuvenā pasākuma norise bija zināma. Par piedalīšanos konkursā bija jāizlemj jau maijā. No tā brīža arī sākām domāt, kādu veidot mājasdarbu par tēmu “Karuselis”. Arī konkursa laikā gatavojamā darba tēma bija zināma — “Mana puķe”. Šķirstījām jaunākos žurnālus par ziedu kārtošanu, pētījām kompozīcijām piemērotākos un šosezon aktuālākos materiālus.
Izvēlas salātzaļo toni
Mājās gatavoto kompozīciju izstāde Latviešu biedrības namā ilga četras dienas, tātad bija jāizvēlas materiāli, no kuriem veidotais darbs visu šo laiku izskatīsies kā tikko gatavots. Tāpēc svaigi grieztus ziedus te neizmantojām. Konkursa darbam izvēlējāmies krēmkrāsas rozes un šovasar aktuālos salātzaļos dabas materiālus.
Brūkleņu mētras, tamborēto mežģīni Inese un viņas skolotāja sagādāja pašas, oāzi ziedu stiprināšanai nodrošināja konkursa rīkotāji, taču pārējie materiāli un, pats galvenais, simt gaišu rožu bija jāgādā pašām konkursa dalībniecēm.
Četrrāpus pa Vērmaņdārzu
Konkursa diena, kad bija jāveido lielā kompozīcija, bija ļoti interesanta un arī smaga darba pilna. Jau no paša rīta klēpjiem ziedu un zaļumu bija jānogādā konkursa norises vietā — Vērmaņdārzā. Pēc tam, četras stundas tupot zemē, Inese veidoja lielo ziedu apli. Ziedu kārtotāju darbu vēroja simtiem garāmgājēju. Inese atzīst, ka bija interesanti ieklausīties cilvēku sarunās, apspriežot ziedu veidojumus un floristu darbu. Daudziem Ineses veidotā kompozīcija atgādināja kāzu pušķi vai galda noformējumu, dažs to noturēja par torti un pat jokojot lūdza nogriezt gabaliņu.
Cer turpināt
Inesei piedalīšanās konkursos un skatēs nav nekas jauns, jo, mācoties Aizkraukles mākslas skolā, pieredzēts daudz, taču floristikas konkursā viņa piedalījās un arī tik lielu darbu veidoja pirmo reizi.
Ilva Ievāne piebilst: “Bērniem patīk veidot ziedu kompozīcijas un darināt citas skaistas lietas, taču bieži viņiem pietrūkst pacietības vākt un sagatavot šim darbam nepieciešamos materiālus un veidot arī pašu darbu. Tāpēc es ļoti priecājos, ka manu audzēkņu vidū ir tik talantīgi un strādīgi jaunieši kā Inese. Iespējams, turpmāk konkurss notiks katru gadu, un es ceru, ka arī nākotnē varēšu tam sagatavot kādu savu audzēkni.
